Aktuālais frontē ⟩ Zelenskis: Krievija sākusi plaša mēroga ofensīvu Donbasā

#Donetsk region. Shooting from the "DPR" side. pic.twitter.com/wxPWZRXx5S

— NEXTA (@nexta_tv) April 18, 2022

Ukrainā kopš kara sākuma nogalināti 2072 civiliedzīvotāji, ziņo ANO

Ukrainā kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma 24.februārī nogalināti 2072 mierīgie iedzīvotāji, bet vēl 2818 cilvēki ievainoti, pirmdien paziņojis ANO augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR).

OHCHR no kara sākuma apstiprinājis 537 vīriešu, 327 sieviešu, 38 meiteņu un 60 zēnu nāvi karadarbības rezultātā. Nogalināts ir arī 71 bērns un 1039 pieaugušie, kuru dzimums pagaidām nav noskaidrots, liecina OHCNR publicētais ziņojums.

Ievainoto vidū ir 327 vīrieši, 253 sievietes, 56 meitenes un 61 zēns, kā arī 155 bērni un 1966 pieaugušie, kuru dzimums pagaidām nav zināms.

Lielākā daļa no kara upuriem nogalināti vai ievainoti ar šāviņiem un ieročiem, kuru iedarbība skar plašu teritoriju, piemēram, ar raķetēm, reaktīvajiem daudzstobru mīnmetējiem vai aviācijas bumbām.

ANO cilvēktiesību biroja vērtējumā reālais civilo upuru skaits Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu ir krietni lielāks, jo ir apgrūtināta informācijas iegūšana no vietām, kurās turpinās aktīva karadarbība, piemēram, no Mariupoles Doneckas apgabalā, no Izjumas Harkivas apgabalā, no Popasnas Luhanskas apgabalā un no Borodjankas Kijivas apgabalā, no kurienes tiek ziņots par lielu upuru skaitu civiliedzīvotāju vidū. OHCHR visu saņemto informāciju pārbauda, un no šīm vietām saņemtie dati vēl nav apstiprināti un iekļauti kopējā upuru skaitā.

Ukrainas izlūkdienests: Arvien vairāk Krievijas karavīru atsakās piedalīties uzbrukumos Ukrainas teritorijā

Arvien vairāk Krievijas karavīru atsakās piedalīties uzbrukumos Ukrainas teritorijā, liecina Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes publiskotā informācija.

"Krievijas armijā turpinās vilnis ar atteikšanos no dalības karā pret Ukrainu," vietnē "Facebook" paziņojusi pārvalde, apgalvojot, ka ir guvusi pierādījumus, ka, piemēram, Krievijas Dienvidu militārā apgabala 8.armijas 150.motorizēto kājnieku divīzijas apakšvienībās uzbrukumos Ukrainā piedalīties atsakās 60-70% karavīru.

Ukrainas izlūku rīcībā esošā informācija liecina, ka ar tiem, kuri atsakās doties uz Ukrainu, "strādā" vienību komandieru vietnieki militāri politiskajā darba un Federālā drošības dienesta (FSB) darbinieki.

Karavīri tiekot pārliecināti doties uz Ukrainu un, tiem, kuri turpina atteikties, draud ar izrēķināšanos, kas tiktu vērsta pret viņu tuviniekiem.

Kā pārliecināšanas instrumenti tiekot izmantoti solījumi izmaksāt trīs miljonu rubļu (25 600 eiro pēc Eiropas Centrālās bankas kursa, kas fiksēts 1.martā, kad banka pārtrauca publicēt eiro un rubļa kursu Krievijas valūtas nestabilitātes dēļ) par kaujās gūtu ievainojumu, ja pēc izveseļošanās karavīrs atgriežas kaujas laukā.

Tiem, kuri nepiekrīt doties uz Ukrainu, tiekot veikts ieraksts personas lietā, ka viņi ir atteikušies "no dalības speciālajā militārajā operācijā Luhanskas tautas republikas, Doneckas tautas republikas un Ukrainas teritorijā".

Tāpat Ukrainas izlūkdienests norāda, ka Krievijas pavēlniecība slēpj reālos kritušo apmērus, un daudz krievu karavīru līķu pat vairāk nekā mēnesi tiek glabāti morgos Rostovas apgabalā.

Ukrainas armijas ģenerālštāba jaunākie dati liecina, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši aptuveni 20 600 karavīru, savukārt Krievijas puse datus par saviem zaudējumiem neatjaunina.

Ukrainā otro dienu pēc kārtas neatver humānos koridorus

Ukrainā otro dienu pēc kārtas netiks atvērti humānie koridori valsts austrumos, pirmdien paziņojusi Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka.

"Diemžēl šodien, 18.aprīlī, humāno koridoru nebūs,"

viņa rakstījusi sociālās saziņas vietnēs, norādot, ka "krievu okupanti, pārkāpjot starptautiskās humanitārās tiesības, nepārtrauc humāno maršrutu bloķēšanu un apšaudīšanu".

Viņa informējusi, ka bijušas "ilgas un sarežģītas sarunas" ar Krievijas pusi par vairāku humāno koridoru atvēršanu, jo īpaši no aplenktās un praktiski iznīcinātās ostas pilsētas Mariupoles, tomēr tās bijušas nesekmīgas.

Sestdien pa humāniem koridoriem uz drošāku vietu evakuēti 1449 cilvēki, bet svētdien drošības apsvērumu dēļ humānos koridorus neatvēra.

Raķešu triecienos Ļvivā septiņi nogalinātie

Krievijas armija pirmdienas rītā veikusi vairākus raķešu triecienus Ļvivā, nogalinot vismaz septiņus cilvēkus, paziņojis Ļvivas apgabala militārās administrācijas vadītājs Maksims Kozickis.

"Pie mums trīs raķetes trāpīja noliktavu telpām, kuras pašlaik karavīri neizmanto, un vēl viena - tehniskās apkopes stacijai. Sākotnējā informācija liecina, ka jau ir septiņi bojāgājušie (četri no viņiem tehniskās apkopes stacijā) un 11 ievainotie, no kuriem viens ir bērns. Viņa stāvoklis nav smags, bet trīs cietušie ir slimnīcā smagā stāvoklī," Kozickis sacījis preses brīfingā.

"Diemžēl ir bojāgājušie un cietušie. Pašlaik ir zināms par sešiem bojāgājušajiem un astoņiem cietušajiem. Cietušo vidū ir viens bērns," iepriekš Kozickis rakstījis vietnē "Telegram".

Viņš sākotnēji paziņoja, ka Ukrainas armijas gaisa spēku Rietumu pavēlniecība informējusi, ka Ļvivā bijuši četri raķešu triecieni - trīs pa militārās infrastruktūras objektiem un viens pa riepu montāžas servisu. Triecienu rezultātā izcēlušies ugunsgrēki, kuru dzešanas darbi turpinās.

"Ļvivā novēroti pieci raķešu triecieni," vietnē "Facebook" iepriekš pavēstījis pilsētas mērs Andrijs Sadovijs, kurš pēcāk informēja, ka triecienu rezultātā izsisti logi astoņām mājām un vienai skolai.

"Šodien Ukrainaā nav drošo un bīstamo pilsētu, šodien visi ir vienādos apstākļos. Tādēļ vēlreiz uzstājīgi lūdzu, kad dzirdat sirēnu, ejiet uz patvertni, tas izglābs jūsu dzīvību," viņš piebilda.

Arī Kozickis aicinājis Ļvivas apgabala iedzīvotājus nepamest patvertnes, norādot, ka gaisa triecienu trauksme turpinās.

Sociālos tīklos pilsētnieki ziņo par Ļvivā dzirdētiem sprādzieniem.

Arī Dņipropetrovskas apgabala administrācijas vadītājs Valentīns Rezničenko informēja par apgabalā notikušiem raķešu triecieniem.

Viņš gan norādīja, ka 60% Krievijas spēku raidīto raķešu Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas ir notriekušas.

Sineļnikoves rajonā triecienos cietuši divi cilvēki, bet Pavlohradas rajonā nopostīta dzelzceļa infrastruktūra.

Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 20 600

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši aptuveni 20 600 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš iebrukuma sākuma iebrucēji zaudējuši 790 tankus, 2041 bruņutransportieri, 381 lielgabalu, 130 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 67 zenītartilērijas iekārtas, 167 lidmašīnas, 147 helikopterus, 1487 automobiļus, astoņus kuģus un ātrlaivas, 76 autocisternas, 155 bezpilota lidaparātus, 27 specializētās tehnikas vienības un četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Atkārtoto iebrukumu Ukrainā Krievija pēc valsts prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka 24.februārī.

Krievijas karaspēks ieguvis kontroli Luhanskas apgabala Kreminnā

Krievijas karaspēks savā kontrolē pārņēmis Kreminnu Luhanskas apgabalā, bet kaujas pilsētā turpinās, paziņojis Luhanskas apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs.

"Okupanti pārņēmuši savā kontrolē Kerminnu! Kaujas turpinās," viņš rakstījis vietnē "Telegram".

Haidajs atzinis, ka evakuācija no Kreminnas, kur pirms kara dzīvoja ap 19 000 cilvēku, vairs nav iespējama.

Evakuācija no Severodoneckas, Popasnas, Hirskes un Rubižnes turpinās. °

Pirmdienas rītā Luhanskas apgabala militārā administrācija vēstīja, ka Krievijas karaspēks ir sācis pastiprinātu uzbrukumu apgabalā un Kerminnā notiek ielu kaujas.

Krievijas armija Luhanskas apgabalā veic plašus triecienus, iznīcinot dzīvojamās mājas, infrastruktūras objektus, mācību iestādes, slimnīcas.

Ukrainā kopš kara sākuma nogalināti 205 bērni

Kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 205 bērni un vēl vairāk nekā 362 guvuši dažādus ievainojumus, pirmdien paziņojusi Ukrainas ģenerālprokuratūra.

Krievijas karavīru uzbrukumos Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā - 107, Harkivas apgabalā - 91, Černihivas apgabalā - 54, Hersonas apgabalā - 43, Mikolajivas apgabalā - 40, Luhanskas apgabalā - 36, Zaporižjas apgabalā - 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā - 15.

Ukrainas varasiestādes informē, ka bombardēšanā un apšaudēs nodarīti postījumi 1018 mācību iestādēm, no kurām 95 ir pilnībā sagrautas.

Ukrainas Ģenerālprokuratūra norāda, ka šie dati nav galīgi, jo, turpinoties apšaudēm, nav iespējams pārbaudīt visu valsts teritoriju, jo īpaši pagaidām okupētās teritorijas.

Zelenskis: Ja Krievijas karaspēks ieņems Donbasu, tas var atkal uzbrukt Kijivai

Ja Krievijas karaspēkam izdosies ieņemt Donbasu, tas var atkal doties uzbrukumā Kijivai, brīdināja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Tāpēc mums ir ļoti svarīgi neļaut viņiem [ieņemt visu Donbasu], noturēties, jo šī kauja var ietekmēt visa kara gaitu," sacīja Zelenskis intervijā telekanālam CNN.

"Jo es neuzticos Krievijas bruņotajiem spēkiem un Krievijas vadībai. Tāpēc, kā mēs saprotam, fakts, ka mēs viņus atsitām un viņi devās prom, bēga prom no Kijivas, no ziemeļiem, no Černihivas, no tā virziena, tas nenozīmē, ka, ja viņi spēs ieņemt Donbasu, viņi nedosies tālāk uz Kijivu," paskaidroja Ukrainas prezidents.

Komentējot Francijas prezidenta Emanuela Makona aicinājumu neapsūdzēt Krieviju, ka tā Ukrainā pastrādājusi genocīdu, jo šādas apsūdzības var novest pie "verbālas eskalācijas", Zelenskis teica, ka Makronam vajadzētu ierasties Ukrainā, lai savām acīm redzētu pierādījumus par Krievijas karaspēka pastrādātajām zvērībām.

"Es domāju, ka viņš vēlas spert dažus soļus, lai nodrošinātu, ka Krievija piedalās dialogā. Es viņam teicu, ka gribu, lai viņš saprastu, ka tas nav karš, bet nekas cits kā genocīds. Es uzaicināju viņu ierasties, kad viņam būs tāda iespēja. Viņš atbrauks un redzēs, un esmu pārliecināts, ka viņš sapratīs," sacīja Ukrainas prezidents.

Zelenskis: Krievija tuvākajā laikā gatavojas sākt uzbrukumu Donbasā

Krievija jau tuvākajā laikā gatavojas sākt uzbrukumu Donbasā, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Krievijas karaspēks gatavojas uzbrukuma operācijai mūsu valsts austrumos. Jau tuvākajā laikā.

Viņi grib burtiski piebeigt un iznīcināt Donbasu - iznīcināt visu, kas savulaik atnesis slavu šim rūpnieciskajam reģionam.

Tāpat kā Krievijas karavīri iznīcina Mariupoli, viņi grib noslaucīt no zemes virsas arī citas pilsētas, citas apdzīvotās vietās Doneckas un Luhanskas apgabalos," svētdienas vakarā ierakstītajā videouzrunā sacīja Zelenskis.

Ukrainas prezidents uzsvēra, ka tiek darīts viss, lai nodrošinātu aizsardzību, kā arī kritizēja valstis, kuras atsakās piegādāt bruņojumu Ukrainai.

"Darām visu, lai nodrošinātu aizsardzību. Pastāvīgi kontaktējamies ar partneriem. Esam pateicīgi tiem, kuri palīdz patiešām ar visu, ar ko var palīdzēt. Taču tiem, kuriem ir mums nepieciešamie ieroči un munīcija un kuri aiztur savu palīdzību, jāzina, ka no viņiem ir atkarīgs šīs kaujas liktenis. To cilvēku liktenis, kurus iespējams izglābt," teica Zelenskis.

Viņš arī aicināja rietumvalstis noteikt jaunas sankcijas Krievijai par mēģinājumiem atšķelt no Ukrainas Hersonas un Zaporižjas apgabalus.

"Demokrātiskajai pasaulei jāreaģē uz to, ko okupanti dara Ukrainas dienvidos - Hersonas un Zaporižjas apgabalos. Tur būvē spīdzinātavas. Nolaupa vietējo varasiestāžu pārstāvjus un visus, kurus uzskata par nozīmīgiem vietējās pašvaldībās. Šantažē skolotājus. Zog naudu, kas domāta pensiju izmaksai. Bloķē un zog humāno palīdzību. Noved cilvēkus līdz badam," sacīja Ukrainas prezidents.

"Okupanti arī mēģina atšķelt Hersonas un Zaporižjas apgabalus pēc tā dēvēto Doņeckas tautas republikas un Luganskas tautas republikas principa. Pievieno šo teritoriju rubļa zonai un pakļauj Krievijas Federācijas administratīvajai mašīnai," teica Zelenskis.

Viņš uzsvēra, ka "tas viss prasa ātrumu no rietumvalstīm, gatavojot jaunu jaudīgu sankciju paketi. Atbildei uz Hersonas un Zaporižjas apgabalu "rubļa okupāciju" jābūt, nosakot sankcijas pilnīgi visai Krievijas banku un finanšu sistēmai. Jo tā ir daļa no okupācijas mašīnas".

"Protams, nepieciešamība noteikt embargo naftas piegādēm no Krievijas pieaug ar katru dienu.

Katrs Eiropā un Amerikā jau redz, ka Krievija atklāti izmanto energoresursus, lai mēģinātu destabilizēt Rietumu sabiedrības. Krievijas likme uz haosu degvielas tirgos nedrīkst dot rezultātus," piebilda Ukrainas prezidents.

Mariupoles rūpnīcas "Azovstaļ" teritorijā slēpjas civiliedzīvotāji

Ukrainas karavīru kontrolētajā Mariupoles rūpnīcas "Azovstaļ" teritorijā slēpjas daudz civiliedzīvotāju, paziņoja Mariupoles patruļpolicijas priekšnieks Mihailo Veršiņins.

"Rūpnīcas "Azovstaļ" teritorijā atrodas daudz civilistu - sievietes, bērni, veci cilvēki, arī zīdaiņi. Šie cilvēki slēpās no apšaudēm rūpnīcas patvertnēs, Krievijas karavīriem viņi netic, jo ir redzējuši, kas notiek pilsētā," Mariupoles televīzijai svētdien teica Veršiņins.

Viņš sacīja, ka Krievijas karavīri izmanto pilsētas iedzīvotājus apmaiņā pret pārtiku, liekot viņiem novākt drupas un apbedīt masu kapos līķus.

"Tādējādi Krievijas armija notīra savu noziegumu pēdas," teica patruļpolicijas priekšnieks.

Viņš arī pastāstīja, ka Krievijas karavīri liek pilsētas iedzīvotājiem uz kreisās rokas un labās kājas valkāt baltus apsējus, kā to dara Krievijas militārpersonas.

"Pēc tam speciāli sūta šos cilvēkus uz ugunspunktiem, kur viņi var tikt nogalināti," sacīja Veršiņins.

Pēc viņa teiktā, Mariupolē vēl atrodas apmēram 100 000 civiliedzīvotāju. Pirms kara pilsētā bija vairāk nekā 400 000 iedzīvotāju.