Video ⟩ Vācijas un Baltijas ārlietu ministru preses konference

TVNET
Vācijas un Baltijas ārlietu ministru preses konference
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Reuters/ScanPix

Izmaiņas pasaulē un Eiropā, kas notikušas pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu, prasa no NATO jaunus, nestandarta risinājumus, pēc tikšanās ar Baltijas valstu un Vācijas ārlietu ministriem žurnālistiem sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Politiķis norādīja, ka kopā ar kolēģiem apspriesta drošības situācija reģionā. Tāpat ministri pievērsās gaidāmajam NATO Madrides samitam, pārrunāts praktisku jautājumu loks, kas skar NATO paplašinātu klātbūtni Baltijas reģionā.

Ministrs uzsvēra, ka uz visām trim Baltijas valstīm sabiedrotie jau ir nosūtījuši vairāk karavīru. Lietuvā tas ir Vācijas vadīts kontingents, Igaunijā - Lielbritānijas, bet Latvijā - Kanādas. Ministri runāja par lietām, kuras būtu nepieciešams nostiprināt un uzlabot - gaisa aizsardzību, pretgaisa aizsardzības pasākumiem, krasta aizsardzību un lielāku skaitu bruņoto spēku karavīru.

"Mēs daudz runājām par atbalstu Ukrainai. Gribu teikt paldies saviem kolēģiem gan no Baltijas valstīm, gan no Vācijas par ļoti atklāto sarunu. Puses apmainījās ar konkrētu informāciju, kas ir izdarīts, gandrīz vai uzskaitot militāro tehniku, ekipējumu, ko valstis ir nodevušas Ukrainas rīcībā. Tāpat pārrunāti arī plāni, kādi ir dienaskārtībā. Mēs saprotam arī jautājumu par piegāžu drošību, ka nevar atklāt pārāk daudz informācijas, lai nodrošinātu piegāžu netraucētu darbību. Tas ir iespaidīgi, bet mēs saprotam, ka norit karš un Ukrainai vajag vairāk," žurnālistiem uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs.

Tāpat ministri pārrunāja, ko vēl varētu kopā paveikt. Daudz tika cilāts jautājums arī par to, kādai ir jābūt tālākajai stratēģijai pret Krieviju un Baltkrieviju. Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvija patlaban Krieviju un Baltkrieviju redz kā vienotu veselumu militārpolitiskā ziņā.

"Mēs uzskatām, ka sankcijas ir jāpastiprina un jāturpina. Sankcijām enerģētikas jomā ir jābūt stingrākām, bet mēs arī saprotam, ka mums ir jāstrādā pie tā, lai mazinātu energoatkarību. Baltijas valstīs un Vācijā ir konkrēti jau lēmumi, konkrēti plāni. Pat, ja mēs saprotam, ka varbūt mēs šodien kaut ko nevaram izdarīt, mēs arī saprotam, ka Krievijas agresīvā politika nekur nezudīs," uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs, norādot, ka nepieciešams pārorientēt valstu ekonomikas no sadarbības ar Krieviju uz maksimālu sakaru pārtraukšanu.

Bērboka: Krievijas izraisītā kara vājprāts atkal Eiropā sēj bailes un rūpes

Krievijas izraisītais kara vājprāts atkal Eiropā sēj bailes un rūpes, preses konferencē pēc tikšanās ar Baltijas valstu ārlietu ministriem norādīja Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka.

Viņa atzīmēja, ka Vācijas un Baltijas ministru tikšanās tradīciju aizsākumi meklējami 1994.gadā, tomēr neviena tikšanās nav noritējusi tādā situācijā, kāda tā ir patlaban. Pēc Bērbokas paustā, ministru tikšanās notiek pēc ģeopolitiskas cezūras, turklāt ir pagājuši gandrīz vai divi mēneši kopš noziedzīgā uzbrukuma un kara sākuma Eiropā.

"Cilvēkiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā šis apdraudējums vienmēr bija prātā. Mēs varbūt tā īsti neieklausījāmies, kādas sarunas kopš 2014.gada ir bijušas. Tāpēc rīt un parīt notiks mana vizīte pārējās Baltijas valstīs, lai ieklausītos jums svarīgākajās tēmās, jo es dzirdu, ka arī Berlīnē runā par to pašu, par ko runā šeit. Mēs redzam, ka cilvēki Baltijā nav sastinguši bailēs, bet izlēmuši kopīgi rīkoties. Mani kolēģi un cilvēki Baltijas valstīs, gribu teikt, ka mēs jūs redzam un dzirdam. Vācija ir jūsu pusē," sacīja Bērboka.

Viņa atzīmēja, ka, ņemot vērā Krievijas uzbrukumu Ukrainai, Vācija Baltijā pastiprināja NATO klātbūtni. Piecus gadus Vācija vada NATO kaujas vienību Lietuvā. Tur atrodas vairāk nekā 900 Vācijas karavīru. Turklāt marta beigās tika pārvietoti pretgaisa aizsardzības spēki, kas liecina, ka Vācija atbalsta cilvēkus Baltijā, viņu un mūsu visu drošības interesēs, jo runa nav par Baltijas valsts robežu, bet gan par kopējo Eiropas ārējo robežu.

Bērboka uzsvēra, ka jāveido jauns Eiropas drošības koncepts. Viņas ieskatā, atgriešanās stāvoklī, kāds bija pirms tam, nenotiks, tāpat nenotiks arī jauna un strauja pārorientēšanās, jo tam būs nepieciešams laiks, darbs un uzcītība. Pēc ministres paustā, pozitīvais, kas ir izkristalizējies aizvadīto nedēļu laikā, ka starp Baltijas valstīm un Vāciju pastāv savstarpēja uzticība, kas aizvadīto 30 gadu laikā būtiski pieaugusi.

"Runa ir par mūsu dzīves drošību un brīvību Eiropā. Es nesen saistībā ar Vācijas nacionālo drošības stratēģiju akcentēju, ka runa ir par mūsu dzīves drošību Eiropā, un Vācija nes atbildību. Tādēļ Vācija dos lielāku ieguldījumu NATO aizsardzībā, jo tas ir ieguldījums mūsu visu aizsardzības spējās, jo līdzās gribai aizstāvēties jābūt arī nepieciešamajām spējām," sacīja Vācijas ārlietu ministre.

Bērboka uzsvēra, ka tāpēc Vācija nosprauda jaunu kursu nākamajiem gadiem, atvēlot būtiski vairāk finanšu līdzekļu savai aizsardzībai. Tāpat plānots samērot drošības politiku ar aktuālajiem apstākļiem, jo uzbrukums un karš 21.gadsimtā ir hibrīdais karš. Tas nozīmē, ka nav runa par tankiem un artilēriju, bet gan arī par internetu, viltus ziņām un propagandu.

Viņa norādīja, ka, pastiprinot alianses karaspēka klātbūtni, jādomā ir arī par ilgtspējīgu perspektīvu. Vācijas ārlietu ministres ieskatā, līdzšinējā klupināšanas loģika, kad bija minimāla alianses klātbūtne Baltijas valstīs un Polijā signalizēja, ka uzbrukums vienai NATO dalībvalstij ir uzbrukums arī citām, tomēr nākotnē ar to vien nepietiks.

"Man ir īpaši svarīgi, lai debatēs par to, kā mums būt spēcīgākiem un iedarbīgiem, tiktu iesaistīti arī jūs. Drošība Eiropā nozīmē arī to, ka mums ir jāsamazina sava atkarība no Krievijas, īpaši enerģētikas jomā. Mēs gribētu atteikties no Krievijas gāzes importa labāk šodien, nekā rīt. Jūs jau esat nolīdzinājuši ceļu, savlaicīgi pārorientējušies un esat būtiski samazinājuši atkarību no Krievijas gāzes," pauda Bērboka.

Viņa atzina, ka Vācija ir pieļāvusi kļūdas, tomēr nav iespējams atgriezties pagātnē, tāpēc Vācijai ar vēl lielāku enerģiju ir jāizbeidz energoresursu imports no Krievijas. Bērboka akcentēja, ka arī Vācija pilnībā atteiksies no Krievijas energoresursu importa. Līdz vasaras beigām plānots atteikties no oglēm, vasarā paredzēts samazināt naftas piegādes uz pusi un gada beigās atteikties no tām pavisam. Pēc tam būs kārta gāzei, atteikšanās no kuras noritēs saskaņā ar kopīgo Eiropas grafiku, kad Eiropas Savienība (ES) kopumā atteiksies no šīm piegādēm.

"Eiropas atbildei uz Putina karu ir jāizpaužas arī Eiropas suverenitātes stiprināšanā un ne tikai enerģētikā. Tas nozīmē, ka mums ir jāizbeidz atkarība, bet arī pilnībā jāpārorientējas uz atjaunināmiem energoresursiem. To 2014.gadā jau pieņēma ES. Tagad ir pienācis laiks darbiem," sacīja Bērboka.

Viņas ieskatā, atteikšanās no fosilajiem energoresursiem ir dubults drošības faktors. Te ir runa gan par Krievijas apdraudējumu, gan arī par to, ka ilgtspējīga drošība un miers rodams tad, ja vēršamies pret klimata krīzi. Vācijas ārlietu ministre atzīmēja, ka šajā jautājumā visām četrām valstīm ir liels potenciāls, it īpaši saistībā ar Baltijas jūras reģionu, kas varētu kļūt par klimatnerģētikas un miera projektu. Bērbokas ieskatā, ir pienācis īstais laiks, lai uzsāktu šādu kopīgu iniciatīvu.

Landsberģis: Krievija ar uzbrukumu Ukrainai cenšas pārrakstīt rūpīgi uzbūvēto pasaules drošības iekārtu

Krievija ar uzbrukumu Ukrainai cenšas pārrakstīt rūpīgi uzbūvēto pasaules drošības iekārtu, šodien pēc tikšanās ar Baltijas valstu un Vācijas ārlietu ministriem žurnālistiem norādīja Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.

Viņš norādīja, ka līdzšinējā pasaules drošības iekārta izveidota pēc Otrā pasaules kara un arī pēc Aukstā kara, kas ietvēra arī trīs Baltijas valstis. Ministra ieskatā, Ukrainas uzvara ir vienīgais veids, kā saglabāt šo kārtību. Uzvara kaujas laukā parādīs Krievijai, Baltkrievijai un citiem nākotnes potenciālajiem agresoriem, ka pasaule aizstāvēs drošības iekārtu.

"Ja mēs to neizdarīsim, tas būs ielūgums turpmākiem konfliktiem, iespējams, NATO teritorijā. Mūsu uzdevumus ir parādīt, ka Rietumvalstis, lai arī Vladimirs Putins to nav gaidījis, virza apvienība un nolūks aizsargāt drošības arhitektūru un likumos balstītu dzīvesveidu. Lai to sasniegtu, ir jāizdara vairāk. Ukrainai ir jāsaņem visi nepieciešamie līdzekļi sevis aizstāvēšanai," uzsvēra Landsberģis.

Ministrs arī atzīmēja, ka Krievija ir jāizolē politiski, diplomātiski. Runājot par finanšu institūcijām un Eiropas Savienību, viņš norādīja, ka jārunā par visaptverošu sankciju paketi, ieskaitot gāzi un naftu, Krievijas un Baltkrievijas finanšu institūcijas un propagandas kanālus.

Lietuvas ārlietu ministrs akcentēja, ka drošības situācija reģionā ir mainījusies un šīm izmaiņām Eiropas drošības vidē ir jāatspoguļojas gaidāmajā NATO Madrides samitā, runājot par nebijušu agresiju. Tāpat, viņa ieskatā, Baltijas valstis ir jāaizsargā jau no pirmā konflikta brīža, tāpēc ir nepieciešams izvietot papildu kontingentu.

"Pēc nežēlībām Bučā mēs redzam, ka Krievija neciena cilvēku dzīvības, tāpēc jāpasaka, ka tiks aizsargāta katra dzīvība un katrs teritorijas centimetrs Baltijas valstīs. Šajā vēstures nodaļā var būt tikai puses - tie, kuriem ir taisnība, un tie, kuriem nav. Šobrīd nav laiks, kad var izrādīt Ukrainai tikai simbolisku atbalstu. Mēs nevaram pieļaut, ka tiem, kuriem ir taisnība, cieš neveiksmi," preses konferencē sacīja Landsberģis.

Igaunijas ārlietu ministre Eva Marija Līmetsa uzsvēra, ka ārlietu ministri tikšanās laikā pārrunāja drošības situāciju reģionā un Eiropā. Tāpat ministri runāja par karu Ukrainā, ko uzsāka Krievija, par enerģētisko drošību. Viņa atzīmēja, ka patlaban šis temats ir svarīgs un skaidrs, ka enerģētiskā ziņā jākļūst neatkarīgiem no Krievijas resursiem, un tas ir jāizdara Eiropai kopumā.

Viņa pavēstīja, ka Igaunijas valdība ir nolēmusi līdz gada beigām pārtraukt iepirkt Krievijas gāzi. Līmetsas ieskatā, būtisks ir jautājums par klimata pārmaiņām un atjaunojamiem energoresursiem. Igaunija uzskata,- ja noritēs darbs pie tā, lai sasniegtu klimata mērķus, tas nodrošinās arī enerģētisko drošību. Viņa akcentēja, ka ir jāsamazina enerģētiskā atkarība un atkarība no ārējiem enerģijas avotiem un piegādātājiem.

"Eiropas Savienība (ES) kopumā ir ļoti vienoti un izlēmīgi rīkojusies, piemērojot Krievijai striktas sankcijas. Līdz šim ir piemērotas piecas sankciju paketes, bet karš pret Ukrainu turpina plosīties. Mums ir jāizdara vēl lielāks spiediens uz Krieviju, lai pārtrauktu nepamatoto un netaisnīgo karu. Mēs acu priekšā redzam, kā šis karš izvēršas. Mēs redzam ļoti daudz civiliedzīvotāju upuru," pauda Līmetsa.

Igaunijas ārlietu ministre uzsvēra, ka jāturpina izdarīt spiediens uz Krieviju politiski, ekonomiski, jāizmanto arī citi līdzekļi, piemēram, politiskā izolācija. Viņas ieskatā, ES līmenī ir jāvirzās uz priekšu un jāpieņem vēl viena sankciju pakete, kas būtu vērsta arī pret enerģētiku.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu