2022. gada 20. aprīlī, protestējot pret Krievijas armijas pastrādātajiem kara noziegumiem Ukrainā, Latvijas sievietes ar vizuāli iedarbīgiem līdzekļiem pauda savu nostāju pie Krievijas vēstniecības. Ir pierādījies, ka šādām akcijām mēdz būt liels spēks, jo sieviešu organizēti protesti jau iepriekš ir izrādījušies vēsturiski nozīmīgi un notikumu gaitu mainoši.
Hārvarda Universitātes profesore Ērika Čenoveta savā 2019. gadā veiktajā pētījumā "Sieviešu līdzdalība un nevardarbīgu kampaņu liktenis: ziņojums par sieviešu pretestības datu kopu", izpētot 338 protesta kampaņas, kas notikušas laika posmā no 1945. līdz 2014. gadam, ir atklājusi, ka pastāv tieša korelācija starp sieviešu līdzdalību un protesta akcijas izdošanos. Pirmkārt, ja protestā galvenokārt piedalās sievietes, ir mazāks risks, ka tas kļūs vardarbīgs, tāpēc palīdzēs labāk paust galveno ideju, nevis pāraugs masu nekārtībās. Sievietes spēj vienlaikus pildīt vairākas lomas, ja nepieciešams, gan organizējot akcijas, gan rūpējoties par to norisi. Sievietes, kas redzamas protesta akcijās, daudz labāk reprezentē brīvības un vienlīdzības ideju un progresu, jo izaicina uzstādījumu, ka "labas meitenes neprotestē, bet cieš klusu un paliek mājās".
/nginx/o/2021/06/14/13846545t1h0f0a.jpg)