Viens no globālo sasilšanu raksturojošiem rādītājiem ir tas, ka daudzas dzīvnieku sugas pārvietojas un migrē uz citiem reģioniem, kas ir tiem siltāki vai piemērotāki. Tās dibina kontaktus ar jaunām sugām, un pētnieki min, ka šāda “draudzēšanās” var kļūt par pamatu jaunām vīrusu pandēmijām. Zeme uzkarst, un tas nozīmē jaunu vīrusu cirkulāciju ne tikai starp dzīvnieku sugām, bet arī no dzīvnieka uz cilvēku – līdzīgi kā ir bijis ar HIV, Covid-19 un citām infekcijām.
Pētnieki secina, ka potenciālie jaunie kontakti starp dažādām dzīvnieku sugām dubultosies tuvāko 50 gadu laikā.
2070. gadā vīrusi no vienas uz otru sugu pārvietosies vismaz 15 000 reižu klimata pārmaiņu izraisītās migrācijas rezultātā, ziņots žurnālā “Nature”.
Migrācija nākotnē izraisīs vairāk nekā 300 tūkstošus jaunu pirmreizējo kontaktu starp dažādām sugām – tātad tikšanās ar “jaunajiem draugiem” noritēs aptuveni divas reizes biežāk kā mūsdienās.
Kolins Karlsons, Džordžtaunas Universitātes asistējošais profesors, norāda, ka pagaidām šīm pārmaiņām netiek pievērsta pārāk liela uzmanība, kas tad arī ir riska faktors nākamajai pandēmijai – uzmanības trūkums.
Viņš arī piebilst, ka klimata pārmaiņas radīs jaunus Zemes “karstos punktus”, reģionu temperatūra mainīsies, un veiktās simulācijas apstiprina iepriekš minētos faktus par jauno vīrusu biežo pārklejošanu no sugas uz sugu.
Turklāt šajos pētījumos nav iekļauta jūras zīdītāju un putnu potenciālā uzvedība un tas, kā tā varētu ietekmēt vīrusu izplatību.
Pētnieki paredz, ka vismaz sākotnēji vislielākā vīrusu transmisija paredzama Āfrikas un Āzijas reģionos, tomēr bez riska nav arī līdz šim par aukstajiem uzskatītie reģioni ziemeļos.
Tikpat labi būs sugas, kas pārvietosies no karstajiem reģioniem uz, piemēram, kalniem.
Sikspārņi jo sevišķi ir aktīvi ceļotāji, kuri savas dzīves laikā spēj mērot vairākus simtus kilometru, turklāt ir bijuši aktīvi vīrusu pārnēsātāji visos laikos, tostarp arī tiem ir nozīme Covid-19 pārnēsāšanā.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas 2021. gada ziņojumu Covid-19 vīruss par 96 procentiem atbilst sikspārņu pārnēsātajam SARS koronavīrusam.
Pētnieki izmantojuši 3100 zīdītāju sugu piemērus četros dažādos klimata izmaiņu scenārijos 2070. gadā un secinājuši, ka atsevišķi vīrusi varētu arī kļūt mazāk aktīvi līdz ar sugu migrāciju.
