Plastmasas atkritumu kalni ar katru gadu kļūst arvien lielāki, tādēļ zinātniekiem nākas lauzīt galvu par to, kā plastmasu izmantot otrreizējai pārstrādei tā, lai kaut nedaudz nodrošinātu atkritumu apjoma samazināšanos. Pretējā gadījumā planēta Zeme jau drīz slīks plastmasā, un situācija šajā ziņā ir sevišķi bēdīga jau tagad.
Pētnieki pēdējos gados izstrādā enzīmu, kas būtiski paātrinātu plastmasas sadalīšanos mazākos elementos.
Šis pats enzīms pat varētu tikt izmantots, lai attīrītu plašākus atkritumu poligonus.
Testējot enzīmus, tos izmantoja polimēra polietilēna tereftalāta (PET) sadalīšanai, kas prasīja aptuveni vienu nedēļu, bet atsevišķos gadījumos – tikai 24 stundas. Dabiskajos apstākļos PET sadalīšanās prasītu vairākus gadsimtus.
Jaunais enzīms ir praktiski lietojams, tā izstrādei izmantoja mākslīgā intelekta nozares – mašīnmācīšanās, principus, lai pēc iespējas precīzāk noteiktu baktēriju iedarbību plastmasas sadalē.
Kolīdz enzīms izdara savu darbu – sadala plastmasu līdz molekulām (depolimerizācija), šī pati plastmasa var tikt “salikta atpakaļ” (repolimerizācija), saražojot jau nākamos plastmasas produktus.
Pētījumā veica 51 testu ar dažādiem plastmasas konteineriem, piecām dažādām poliestera šķiedrām, kā arī PET pudelēm.
Enzīma efektīvas izmantošanas temperatūra ir ne vairāk kā 50 grādi pēc Celsija skalas.
“Lai radītu vides attīrīšanas tehnoloģijas, ir nepieciešams enzīms, kas darbojas mērenā temperatūrā, kas arī ir atkritumu pārstrādes nākotnes tendences,” sacīja Alpers.
PET tiek izmantots produktu un preču iepakojumos – sākot no apģērba, beidzot ar limonādes bundžām.
Tikai šī plastmasa vien satur 12 procentus no kopējā pasaules atkritumu apjoma, savukārt pētījumi liecina, ka tikai mazāk par 10 procentiem no visas pasaules plastmasas patiesībā tiek nodoti pārstrādei.
Jaunais enzīms varētu kļūt par salīdzinoši lētu un pieejamu alternatīvu atkritumu norakšanai poligonos, kur tie sadalās ārkārtīgi ilgi, vai arī to dedzināšanai.
Šāda pieeja industriālajiem apjomiem ir dārga un patērē daudz enerģijas, kurpretī enzīma ražošana sniegtu papildu inovatīvus risinājumus arī mākslīgā intelekta, sintētiskās bioloģijas un ķīmijas nozarēs.
