/nginx/o/2022/03/01/14399851t1ha645.jpg)
Krievija padomju pieminekļu novākšanu Kijivā, Lietuvā un Latvijā var izvērst ilgā un pamatīgā stāstā par krievvalodīgo apspiešanu, Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" pauda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
Vaicāts, vai Krievijas informatīvajā telpā ir redzamas reakcijas uz pieminekļu novākšanu Kijivā, Lietuvā, arī Latvijā, Sārts raidījumā atbildēja, sakot, ka "Krievijā tā nav pamattēma, taču Krievija to var izvērst par ilgu un pamatīgu stāstu, kā apspiež krievvalodīgos".
"Pilnīgi vienalga, ko mēs darām [Latvijā]. Tos stāstus var uzbūvēt, kā vien viņi grib. Tam nebūtu jābūt mūsu lemšanas vadmotīvam," teic Sārts.
Komentējot situāciju Mariupolē, Sārts uzsver, ka Krievijas vēstījumos Mariupole jau ir ieņemta. Viņš uzskata, ka Krievija neplāno rīkot maršus. "Ņemot vērā, ka kaut kur pilsētā joprojām ir Ukrainas aizstāvji, kas spēj veikt militāras operācijas, to taisīt nebūtu īpaši gudri no Krievijas puses. Neesmu pārliecināts, ka tur kaut kas milzīgs varētu notikt," viņš stāsta.
Uz jautājumu, kāda būs Krievijas rīcība 9.maijā, Sārts norāda, ka "situācija Krievijas stāstā ir sarežģīta". "Lai ko viņi teiktu, 9. maijā viņiem bija un joprojām ir nepieciešamas uzvaras. Viņi mēģinās kaut kādā veidā tās zīmēt. Neaizmirsīsim, ka viens stāsts ir tas, ko ārlietu ministrs stāsta pasaulei, otrs – ko stāsta Kremļa lakstīgalas dažādos kanālos, kur vēstījums ir daudz saasinātāks."
Viņš uzskata, ka sākotnēji Krievija attaisnos lēni sasniegtos rezultātus ar to, ka tā nav cīnījusies ar Ukrainu, bet pret visu NATO un ASV. "Vai tas nozīmēs mobilizāciju? Šobrīd ir grūti pateikt. [..] Es domāju, ka no praktiskiem apsvērumiem tas mirklis ir nokavēts."
Uz jautājumu, kādēļ Krievijas sabiedrību nav izdevies sagatavot vispārējai mobilizācijai, Sārts atbildēja, ka "viens ir skatīties karu TV ekrānā, otrs – ka tev pieklauvē pie durvīm un saka: "Nāc šurp!"" Viņš uzskata, ka iespējamība pastāv, taču tā nav augsta.
Sārts uzsver, ka Krievijā notikušajiem sprādzieniem ir redzamas cēloņsakarības, viņaprāt, tie visnotaļ neesot negadījumi. "Tas, kas attiecas uz sprādzieniem [Krievijā], tur ir redzamas cēloņsakarības. Varam droši apgalvot, ka tie nav negadījumi, tur skaidri redzams sistēmiskums un mērķtiecība. Tas būtu dīvaini, ja Krievija pati degradētu savas spējas veikt veiksmīgu militāro operāciju."