Krievijas karaspēks trešdien apšaudījis dzelzceļa objektu Dnipro, paziņojis Ukrainas valsts dzelzceļa kompānijas "Ukrzaliznicija" vadītājs Oleksandrs Kamišins.
Kamišins sociālajos tīklos informējis, ka noticis kārtējais uzbrukums Dnipro dzelzceļa infrastruktūrai, bet dzelzceļa darbinieku vidū cietušo nav.
Nodarīto postījumu apmērs būs skaidrs pēc tam, kad būs atcelta gaisa trauksme.
Savukārt Dnipro mērs Boriss Filatovs paziņoja, ka Krievijas spēki apšauda pilsētas centru.
Savukārt Dņepras krastos esošo Čerkasos nostrādājusi pretgaisa aizsardzības sistēma.
Kijivas iedzīvotāji sociālajos tīklos ziņo par dzirdētām eksplozijām, bet sākotnējā informācija liecina, ka nostrādājusi pretgaisa aizsardzības sistēma.
Tāpat sociālajos tīklos tiek vēstīts par sprādzieniem Zaporižjā.
Zelenskis: Mēs nepieļausim iesaldēto konfliktu
Ukraina nepieļaus tādu "diplomātisku purvu" kā iesaldēto konfliktu valstī, ASV laikraksta "Wall Street Journal" rīkotajā pasākumā "CEO Council Summit" teicis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Mēs nepieļausim iesaldēto konfliktu. Es kļuvu par prezidentu, kad bija "Minska-1", "Minska-2", bija atbilstoši dokumenti, kuri tika izskatīti, tādēļ varu teikt, ka tie nebija nopietni dokumenti. Bija vienošanās uz papīra, tas bija iesaldēts konflikts. Esmu pret, tāda dokumenta mums noteikti nebūs," par Minskas formāta vienošanos, kura tika noslēgta pēc 2014.gada, lai noregulētu Ukrainas un Krievijas attiecības, sacīja Zelenskis.
Viņš piebilda, ka Ukraina Minskas vienošanos nav pārkāpumus un nav izstājusies no sarunu procesa.
"Mēs līdz šim neesam izstājušies no Minskas procesa, no tā 24.februārī izstājās Krievijas līderis, pateica to publiski un sāla "militāro operāciju", lai gan mēs saprotam, ka tas ir karš, visaptverošs uzbrukums. Tādēļ viņi izstājās, un Ukraina vēlreiz tādā diplomātiskā purvā noteikti nenonāks," uzsvēra Ukrainas prezidents.
Zelenskis Krievijai ir izvirzījis divas prasības: atgriezties pie tādām robežām, kādas bija līdz 24.februārim, un atdot Ukrainai nelikumīgi okupēti Krimas pussalu.
Videouzrunā Zelenskis arī paziņoja, ka Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam publiski jāuzņemas uguns pārtraukšana, bet pagaidām neesot manāma Krievijas vēlme pārtraukt kaujas darbības.
Ukrainas prezidents stāstīja, ka jau vairākus gadus pie kontaktlīnijas Donbasā Ukrainas spēki ir pieredzējuši, ka Krievijas puse vienošanos par uguns pārtraukšanu pārkāpj, un arī tagad Mariupulē, lai gan ir vienošanās par pamieru, lai drošībā nogādātu civiliedzīvotājus, turpinās apšaudes un bombardēšana.
Zelenskis pauda pārliecību, ka pamiers iestāsies tikai tad, kad viņam būs iespēja tikties ar Krievijas prezidentu.
"Ja būs tikšanās ar prezidentu Putinu, tad uz to laiku būs uguns pārtraukšanas režīms. Jo pretējā gadījumā tikšanās nenotiks. Un tad, iespējams, mēs vienosimies personīgi. Viņam personīgi ir jāuzņemas atbildība par uguns pārtraukšanu. Un vēlams, lai tas notiktu publiski," klāstīja Ukrainas prezidents.
ANO: Ukrainā kopš kara sākuma nogalināti 3238 civiliedzīvotāji
Ukrainā kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma 24.februārī nogalināti 3238 mierīgie iedzīvotāji, bet vēl 3397 cilvēki ievainoti, trešdien paziņojis ANO augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR).
OHCHR no kara sākuma apstiprinājis 1162 vīriešu, 738 sieviešu, 71 meitenes un 84 zēnu nāvi karadarbības rezultātā. Nogalināti ir arī 72 bērni un 1111 pieaugušie, kuru dzimums pagaidām nav noskaidrots.
Lielākā daļa no kara upuriem nogalināti vai ievainoti ar šāviņiem un ieročiem, kuru iedarbība skar plašu teritoriju, piemēram, ar raķetēm, reaktīvajiem daudzstobru mīnmetējiem vai aviācijas bumbām.
ANO uzsvēra, ka patiesie skaitļi ir ievērojami lielāki, jo informācija no vietām, kur turpinās intensīva karadarbība, pienāk ar aizkavēšanos, bet daudzas ziņas par zaudētām civiliedzīvotāju dzīvībām vēl ir jāapstiprina.
Ziņas par daudzu civiliedzīvotāju bojāejas vai ievainošanas gadījumiem tādās vietās kā Mariupole, Izjuma un Popasna vēl nav apstiprinātas, tāpēc nav iekļautas šajā ANO statistikā.
Ukrainas ģenerālštābs: Aizvadītajā diennaktī Krievija raķešu triecienus raidījusi astoņos apgabalos
Lai izpostītu Ukrainas infrastruktūru, Krievija aizvadītajā diennaktī veikusi raķešu triecienus astoņos valsts apgabalos, trešdien informēja Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs.
Raķešu triecienus Krievijas spēki Ukrainas infrastruktūras objektiem veikuši Dnipropetrovskas, Kirovohradas, Ļvivas, Vinnicas, Kijivas, Aizkarpatu, Odesas un Doneckas apgabalos, ģenerālštābs pavēstīja vietnē "Facebook", raksturojot situāciju līdz trešdienas plkst.6.
Krievijas karaspēks turpinot uzbrukt Austrumu operācijas zonā ar mērķi iegūt pilnīgu kontroli Donackas un Luhanskas apgabala teritorijā un noturētu sauszemes koridoru ar pagaidu okupēto Krimas pussalu.
Slobožanskes virzienā Krievija ar artilēriju un mīnmetējiem apšaudījusi Harkivu un Protopopivku, veikusi gaisa izlūkošanu Harkivas apgabala Barvinkoves rajona Kutuzivkas un Oleksandrivkas apkaimē.
Harkivas apgabala Izjumas rajona Dovhenkē Krievijas karaspēks veicis neveiksmīgu uzbrukumu.
Doneckas un Tavrijskes virzienos Krievijas karavīri apšauda Ukrainas armiju, lai ierobežotu tās darbības.
Limanskes virzienā pretinieks uzbrūk Šandriholoves virzienā, kur turpinās kaujas darbības. Krievija ir pastiprinājusi karaspēka grupēšanu un aktivizējusi gaisa izlūkošanu.
Kaujas darbības turpinās arī Popasnas rajonā, kur Krievija uzbrūk.
Mariupolē Krievijas karaspēks turpina gaisa trieciens un apšauda metalurģijas uzņēmuma "Azovstaļ" aizstāvju pozīcijas.
Zaporižjas virzienā pretinieks bez panākumiem uzbrucis Orihivai.
Ukrainas armijas ģenerālštāba dati liecina, ka Horlivkas centrālajā morgā nogādāti vairāk nekā 100 mobilizētu Krievijas pirmā armijas korpusa karavīru, kuri krituši Zaporižjas apgabalā.
Lai iznīcinātu ukraiņu aizstāvju pozīciju nocietinājumus Dienvidbugas virzienā, Krievijas spēki izmantojuši artilēriju, reaktīvās raķešu sistēmas, tanku bruņojumu visā kontaktlīnijas garumā. Kaujas darbības pastiprinātas Tomina Balkas ciema apkaimē.
Besarābijas virzienā situācija esot saspringta un kontrolēta, norāda ukraiņu armija.
Volīnijas un Poļesjes virzienos Krievijas spēki aktīvas darbības neesot veikuši un nav novērotas pazīmes uzbrukuma gatavošanai.
Savukārt atsevišķas Baltkrievijas bruņoto spēku vienības turpinot segt Ukrainas un Baltkrievijas robežas posmu Brestas un Gomeļas apgabalos.
Lai pārbaudītu gatavību veikt uzticētos uzdevumus, no pastāvīgās izvietošanas vietas uz galamērķa rajonu tiek pārvietota viena Baltkrievijas bruņoto spēku 465.raķešu brigādes divīzija.
Siverskas virzienā nav novērota Krievijas karaspēka gatavošanās uzbrukumam.
Lai pastiprinātu Krievijas un Ukrainas robežas posmus robežkontroles punktu "Novije Jurkoviči", "Pogar" un "Lomakovka" Brjanskas apgabalā izvietotas Centrālā militārā apgabala vienības.
Aizvadītajā diennaktī Ukrainas spēki notriekuši septiņus bezpilota lidaparātus un astoņas spārnotās raķetes, bet dati tiek papildināti.
Doneckas un Luhanskas apgabalos aizvadītajā diennaktī atvairīti 12 ienaidnieka uzbrukumi, iznīcināti seši tanki, piecas artilērijas sistēmas, no kurām trīs bija reaktīvās raķešu palaišanas sistēmas, 15 bruņutehnikas vienības un deviņas automašīnas. Ukrainas armijas ģenerālštābs norādīja, ka zaudējumus ienaidnieks cietis arī citos virzienos.
Okupanti pirmoreiz ar raķetēm apšaudījuši Aizkarpatu apgabalu
Krievijas karaspēks Ukrainā pirmoreiz ar raķetēm ir apšaudījis Aizkarpatu apgabalu, otrdien paziņoja Aizkarpatu apgabala valsts administrācijas vadītājs Viktors Mikita.
"Raķete atlidojusi objektā kalnu rajonā Aizkarpatos," rakstīja Mikita. Viņš atzīmēja, ka notikuma vietā strādā attiecīgie dienesti un tiek precizēta informācija par postījumiem un iespējamiem upuriem.
Mikita aicināja neuzņemt video un fotogrāfijas notikuma vietā.
Aizkarpatu apgabala militārā administrācija paziņoja, ka ienaidnieka raķete trāpījusi dzelzceļa apakšstacijā Volovecas ciematā. Ir izsisti logi objektos 500 metru rādiusā, un raķetes atlūzas sabojājušas automobiļus.
Iepriekš bija ziņots, ka Krievijas armija otrdienas vakarā apšaudījusi ar raķetēm Ļvivas apgabalu, traucējot vilcienu satiksmi un vietām pārraujot elektroapgādi. Sprādzieni bija dzirdami arī Odesas, Kirovohradas, Ivanofrankivskas, Kijivas un Dnipropetrovskas apgabalos.
Krievijas armija apšaudījusi sešas Ukrainas dzelzceļa stacijas
Krievijas karaspēks otrdienas vakarā apšaudīja sešas dzelzceļa stacijas Ukrainas centrālajā daļā un rietumos, savā "Telegram" kanālā paziņoja dzelzceļa akciju sabiedrības "Ukrzaliznicja" priekšsēdētājs Oleksandrs Kamišins.
Saskaņā ar operatīvo informāciju, dzelzceļa darbinieki un pasažieri šajās apšaudēs nav cietuši.
''Tika aizturēti 14 pasažieru vilcieni. Pirmie no tiem jau aizbraukuši, bet pārējie dosies ceļā divu stundu laikā," teikts Kamišina paziņojumā.
Apšaudēs ir nodarīti smagi bojājumi infrastruktūrai.
Krievija izšauj uz Ukrainu vairāk nekā 20 raķešu, pārsvarā no Kaspijas jūras
Krievijas karaspēks otrdienas vakarā izšāva vairāk nekā 20 raķešu uz dažādiem Ukrainas reģioniem, un vairākums šo raķešu tika raidītas no Kaspijas jūras reģiona, paziņoja Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecības preses sekretārs Jurijs Ihnats.
"3.maija vakarā bija gaisa trauksme visā Ukrainas teritorijā. Krievijas stratēģiskie bumbvedēji "Tu-95" vai "Tu-160" īsteno raķešu triecienus no Kaspijas reģiona. Orientējoši [no lidmašīnām] ir izšautas 18 raķetes, kas trāpījušas infrastruktūras objektos Dnipropetrovskas, Kirovohradas, Ļvivas, Vinnicas, Kijivas un Aizkarpatu apgabalos. No citiem līdzekļiem ir veikti raķešu triecieni Odesas un Doneckas apgabaliem," sacīja Ihnats.
"3.maijā [Ukrainas] Gaisa spēku un Sauszemes spēku pretgaisa aizsardzība notrieca vismaz astoņas spārnotās raķetes, dati vēl tiek precizēti. Ir arī ziņas par septiņu bezpilota lidaparātu un vienas aviācijas raķetes iznīcināšanu."
Ihnats pievērsa uzmanību tam, ka Krievijas karaspēks sargā savas lidmašīnas un helikopterus, tāpēc tie neielido Ukrainas Bruņoto spēku kontrolētajā gaisa telpā.
Ukrainas Gaisa spēku lidaparāti diennakts laikā veica desmitiem izlidojumu. Iznīcinātāju aizsegā triecienaviācijas grupas deva apmēram 10 raķešu un bumbu triecienus pretinieka spēku koncentrācijas vietām, munīcijas noliktavām un dzīvajam spēkam.
Zelenskis: Krievija ar raķešu triecieniem mēģina izgāzt dusmas par savu nespēku
Krievija ar otrdien veiktajiem raķešu triecieniem Ukrainā mēģina izgāzt dusmas par savu nespēku, savā nakts uzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Krievijas karaspēks otrdien izšāva vairāk nekā 20 raķešu uz dažādiem Ukrainas reģioniem valsts rietumos un centrālajā daļā, kā arī apšaudīja dzelzceļa stacijas un elektrības apakšstacijas.
"Acīmredzot Krievijas militāristi šodien galēji nervozi reaģēja uz mūsu panākumiem. Dažādas Ukrainas pilsētas atkal kļuva par mērķiem Krievijas raķetēm, Krievijas triecieniem. Ļviva, Vinnica, Kijivas apgabals, Dnipropetrovskas apgabals, Odesa, Harkivas apgabals - tas viennozīmīgi neliecina par to, ka Krievijai būtu kāds īpašs militārs mērķis. Dot triecienu Aizkarpatiem? Ko tas konkrēti var dot Krievijai? Viņi mēģina izgāzt dusmas par savu nespēku. Tāpēc, ka Ukraina viņiem nav pa spēkam."
"Tomēr [Krievijai] pa spēkam - vismaz pagaidām - ir nodedzināt bērnu atrakcijas Harkivas Gorkija parkā vai sagraut kādu tiltu, vai noliktavu ar graudiem, vai dzīvojamo namu ar cilvēkiem. Jo vairāk šādu triecienu, jo tālāk Krievija ir no civilizācijas. No tā, kas tiek saukts par civilizētību," sacīja Zelenskis.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 24 500
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši aptuveni 24 500 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kopš iebrukuma sākuma krievi zaudējuši 1077 tankus, 2610 bruņutransportierus, 491 lielgabalu, 163 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 80 zenītartilērijas iekārtu, 194 lidmašīnas, 155 helikopterus, 1867 automobiļus un autocisternas, desmit kuģus un ātrlaivas, 303 bezpilota lidaparātus, 38 specializētās tehnikas vienību un 87 spārnotās raķetes.
Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs norāda, ka vislielākos zaudējumus aizvadītajā diennaktī Krievija cietusi Izjumas un Novopovlivskes virzienos.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Atkārtoto iebrukumu Ukrainā Krievija pēc valsts prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka 24.februārī.