/nginx/o/2018/07/04/8026972t1h8bfb.jpg)
Pagājušajā nedēļā Kanāda ierosināja izmaiņas krimināllikumā, sakot, ka gadījumā, ja Kanādas pilsonis izdarītu noziegumu kosmosā, viņš būtu jātiesā tā, it kā noziegums būtu izdarīts Kanādā.
Šīs izmaiņas tiek apspriestas, Kanāda gatavojoties iesaistīties NASA programmā “Artemis”, viens no kuras mērķiem ir Mēness orbītā izveidot kosmisko staciju. Kanādas astronauts arī piedalīsies gaidāmajā “Artemis II” misijā, kuras laikā astronautu komanda aplidos Mēnesi, vēstīts izdevuma "Newsweek".
Izmaiņas likumā varētu šķist pašsaprotamas, tomēr ir liels solis uz priekšu neskaidro un sarežģīto kosmosa likumu sakārtošanā.
Šī raksta lasītājs tagad varētu domāt, ka līdz šim kanādieši vai citu valstu astronauti varēja brīvi lidināties kosmosā un laupīt vai nogalināt, bēdu nezinādami. Tomēr tā gluži nav.
1967. gadā, kad kosmosa sacīkstes starp ASV un Padomju Savienību ritēja pilnā sparā un astronauti grasījās pirmo reizi spert kāju uz Mēness, daudzas valstis parakstīja ANO kosmosa līgumu, kurā bija aprunāta arī noziegumu veikšana kosmosā. Līgumā arī minēts, ka katrs astronauts, kurš nogādāts kosmosā, juridiski joprojām ir savas valsts pilsonis. Lai arī līgumā nav minēts krimināllikums, tomēr tas paredz, ka nozieguma kosmosā gadījumā attiecīgā valsts nevarētu vien raustīt plecus neziņā.
Arī Starptautiskās kosmosa stacijas astronauti nav atbrīvoti no atbildības likuma priekšā.
Īsumā, kosmosa likumi pagaidām ir visai neskaidri un plaši interpretējami. Slepkavība uz Mēness novestu līdz bezprecedenta lietai, kuras atrisinājums būtu atkarīgs no noziedznieka nacionalitātes.