Vai Golubevai taisnība, ka absolūti lielākā daļa smago noziegumu tiek atklāti?

Iekšlietu ministre Marija Golubeva (Attīstībai/Par!) stāsta, ka absolūti lielākā daļa slepkavību un citu smago noziegumu Latvijā tiekot atklāta. Re:Check pārbaudīja ministres teikto un secināja, ka dati viņas teikto par smagajiem noziegumiem neapstiprina.

Golubeva 9. maijā sniedza interviju Latvijas Televīzijas krievu redakcijas raidījumam TČK. Raidījuma vadītājs Aleksejs Dunda ministrei jautāja, vai Latvija plāno sūtīt izmeklētājus uz Ukrainu kara noziegumu izmeklēšanai. Uz žurnālista piebildi, ka mūsu izmeklētāji jau tā ir pārslogoti, Golubeva atbildēja, ka plānots sūtīt policijas ekspertus, nevis izmeklētājus. Viņa piebilda:

“Kā es saprotu, kopumā mums tieši tādu smago noziegumu izmeklēšana notiek pietiekami neslikti. Ir, protams, trīs vai četras skaļas lietas, kurās progress ir lēnāks, tāpēc veidojas sabiedrībā priekšstats, ka nav progresa, bet absolūts vairums slepkavību un citu smago noziegumu Latvijā tiek atklāts.”

Krimināllikumā norādīts (šeit), ka smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru Latvijā paredzēta brīvības atņemšana no trīs līdz astoņiem gadiem, kā arī aiz neuzmanības veikts nodarījums, par kuru noziedzniekam tiek atņemta brīvība uz laiku, ilgāku par astoņiem gadiem. Savukārt sevišķi smags noziegums ir “tīšs nodarījums, par kuru likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par astoņiem gadiem, vai mūža ieslodzījums”.

Valsts policijas (VP) interneta vietnē atrodams 2021. gada VP darba pārskats. Tajā redzamais Golubevas pausto neapstiprina. Pārskatā norādīts, ka no pērn sāktajiem 1303 kriminālprocesiem par sevišķi smagiem noziegumiem tika atklāti 685 jeb 53%, savukārt no 6469 kriminālprocesiem par smagiem noziegumiem atklāti 1919 jeb 30%. 2020. gadā atklāto noziegumu īpatsvars bijis līdzīgs.

Par slepkavībām ministrei ir taisnība – 97% slepkavību Latvijā pērn tika atklātas. Taču pirmkārt, slepkavības ir niecīga daļa no kopējā sevišķi smago un smago noziegumu skaita – pērn pastrādātas 37 slepkavības. Otrkārt, 97% gadījumu slepkavībām ir sadzīvisks raksturs, proti, tās bieži ir saistītas ar alkoholisko vai narkotisko vielu lietošanu vai antisociālu uzvedību. Pagājušā gada aprīlī Valsts policija preses relīzē skaidroja: ”Šajos noziegumos uzbrucējs un upuris pārsvarā ir savstarpēji pazīstami un atradušies alkohola vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Izdarītās slepkavības raksturo cinisms un nežēlība, cietušie dažkārt tiek noslepkavoti pat ar sadzīves priekšmetiem, līdz ar to ir secināms, ka nereti slepkavības notiek spontāni, iepriekš neplānoti.” Policija ar šādu skaidrojumu nāca klajā nedēļu pēc futbola aģenta Romāna Bezzubova nošaušanas. Neilgi pirms tam Latvijā bija notikušas vēl divas skaļas slepkavības – tika nogalināts advokāti Mārtiņš Bunkus un Pāvels Rebenoks. Šajos gadījumos tiek runāts par nonāvēšanu pēc pasūtījuma. Par Bezzubova slepkavību ir uzrādīta apsūdzība sešiem cilvēkiem, savukārt Bunkus un Rebenoka slepkavību izmeklēšana policijā vēl turpinās.

Re:Check vērsās ar jautājumu Valsts policijā – vai ir vēl kādi citi dati? Tās pārstāve Gita Gžibovska atsūtīja tos pašus datus, kas redzami jau minētajā pagājušā gada VP pārskatā. Gžibovska norāda, ka statistiku pasliktina lielais skaits starptautiska rakstura krāpšanu, tostarp telefonkrāpšanu, kuru “izmeklēšana ir laikietilpīga, jo tiek īstenota starptautiskā sadarbība ar ārvalstu tiesībsargājošām iestādēm”. Policijas pārstāve arī piebilst, ka pagājušogad neatklāto noziegumu izmeklēšana turpinās un noziegumi tiekot atklāti arī pēc ilgāka laika: “Seviški smagu un smagu noziegumu izmeklēšana ir sarežģīta, un Valsts policijas prakse liecina, ka arī pēc ilgāka laika tie tiek veiksmīgi atklāti.” Taču datus, kas apliecinātu, ka ilgākā laikā tiek atklāts būtiski lielāks smago un sevišķi smago noziegumu īpatsvars, VP nesniedza un tādus nespēja atrast arī Re:Check.

Jāpiebilst, ka 2017. gadā Valsts kontrole publicēja rezultātus revīzijai par pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti Valsts policijā. Valsts kontrole pauda bažas par tobrīd VP izmeklētāju lietvedībā esošo kriminālprocesu sekmīgu izmeklēšanu, ko pastiprinot arī fakts, ka gandrīz puse jeb 47% 2016. gada beigās VP izmeklēšanā esošo kriminālprocesu bija vecāki par pieciem gadiem. Tiesa, jāņem vērā, ka VK ziņojumā nebija analizēta izmeklēšanas termiņu atšķirība smago un mazāk smago noziegumu vidū, kā arī tas, ka mazāk smago noziegumu ir būtiski vairāk nekā smago un sevišķi smago noziegumu.

Re:Check jautāja arī Golubevas preses padomniecei Lindai Curikai, uz kādiem datiem ministre balstījās, ja reiz VP publicētā statistika viņas teikto neapliecina. Curika telefona sarunā teica, ka Re:Check jautājums pārsūtīts VP, bet vēlāk atsūtīja atbildi, kurā rakstīja to pašu, ko Re:Check bija saņēmis no VP. Curika gan piebilda, ka Golubeva raidījumā esot runājusi par slepkavību izmeklēšanu.

Taču Golubeva raidījumā nerunāja tikai par slepkavībām, bet arī par smagajiem noziegumiem kopumā, turklāt raidījuma vadītājs par slepkavībām ministrei arī nejautāja. Jāņem arī vērā, ka slepkavības ir niecīga daļa no Latvijā kopumā pastrādātajiem noziedzīgajiem nodarījumiem: pērn nepilni divi procenti no sevišķi smagiem noziegumiem un 0,12% no visiem reģistrētiem noziedzīgiem nodarījumiem. Savukārt pieejamie dati par smago un sevišķi smago noziegumu kopumā atklāšanu Golubevas teikto neapstiprina.

Secinājums: Iekšlietu ministre Marija Golubeva maldina. Taisnība, ka lielākā daļa jeb 97% slepkavību Latvijā tiek atklātas, taču jāņem vērā, ka 97% gadījumu slepkavībām ir sadzīvisks raksturs un slepkavības ir tikai neliela daļa no sevišķi smagajiem noziegumiem. Savukārt ministres teikto, ka atklāts tiek arī absolūts vairākums citu smago noziegumu, dati neapstiprina.