Aktuālais frontē ⟩ Krievija cenšas Donbasā izvērst masīvu uzbrukumu, paziņo Ukrainas Ģenerālštābs
Papildināts plkst.23

Dūmu mākoņi, kas paceļas no Donbasa pilsētas Soledaras. FOTO: AFP / Scanpix

Krievijas karaspēks cenšas Donbasā izvērst masīvu uzbrukumu, otrdien, 24. maijā, pavēstīja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.

Limanas virzienā pretinieks aktivizējis kaujas darbības. Ar artilērijas un aviācijas atbalstu tiek veikts uzbrukums Limanai.

Severodoneckas virzienā ar artilērijas uguns atbalstu ienaidnieks veic uzbrukumu Severodoneckai.

Savukārt Bahmutas virzienā ienaidnieks uzbrūk Lipovas un Bilohorivkas rajonos.

Krievija veikusi aviācijas triecienus Kramatorskai, Limanai un Slovjanskai, norādīja Ģenerālštābs.

Līdz gada beigām Ukrainas armija varētu būt Krimā, prognozē Ukrainas izlūkdienests

Krievijas-Ukrainas karā aktīvā kara fāze ar kaujām aptuveni tādā līmenī kā šobrīd beigsies šā gada beigās, un šajā laikā Ukrainas armija ne tik vien atbrīvos kopš 24.februāra okupētās teritorijas, bet arī atjaunos Kijivas kontroli pār Donbasa separātisko veidojumu teritorijām un ieies Krimā, prognozē Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Kirils Budanovs.

Šādu prognozi Budanovs izteica otrdien publicētā intervijā tīmekļa medijam "Ukrainska pravda". Kā varēja uzzināt no intervijas fragmentiem, kas publicēti iepriekš, Budanovs apgalvojis, ka pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu neveiksmīgi mēģināts sarīkot atentātu.

"Līdz gada beigām mums vismaz ir jāieiet Krimas teritorijā," intervijā sacīja militārā izlūkdienesta vadītājs. Atbilstoši viņa teiktajam Krievijai pietiek resursu, lai karu turpinātu 12 mēnešus.

Budanovs viens no pirmajiem vēl pērn novembrī paziņoja, ka Rietumu izlūkdienestu brīdinājumi par Krievijas iebrukuma gatavošanu ir ir ticami, kā arī norādīja, ka šāds iebrukums varētu notikt februārī. Šis paredzējums piepildījās.

Nesenā intervijā ASV laikrakstam "Wall Street Journal" Budanovs sacīja, ka balstās ne tikai Rietumu partneru datos, bet ka Ukrainas izlūkdienestam ir plašs informācijas avotu tīkls Krievijā.

Ukraina atsāks sarunas, kad Krievija būs atdevusi pēc 24.februāra sagrābtās teritorijas, paziņo Zelenskis

Ukraina atsāks sarunas ar Krieviju tikai pēc tam, kad Krievija būs atdevusi Ukrainai visas pēc 24.februāra sagrābtās Ukrainas teritorijas, otrdien sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Esmu pārliecināts, ka mums ir jāatgūst visa mūsu teritorija, bet par to būs jāsamaksā. Mēs gribam to atgūt līdz tam, kas bija līdz 24.ferbruārim. Tad mēs sēdīsimies pie sarunu galda," intervijā Japānas raidsabiedrībai NHK sacīja prezidents. Arī pēc tam, kad būs deokupētas teritorijas, ko Krievija sagrāba pēc pilna mēroga kara uzsākšanas, sarunas ar Krieviju par uguns pārtraukšanu "būs smagas", piebilda Zelenskis.

Prezidents uzsvēra, ka arī Krima un Donbass ir Ukrainas teritorijas, bet šobrīd galvenais uzdevums ir atbrīvot teritorijas, ko Krievija sagrābusi šī kara trīs mēnešos.

Ukrainas Bruņotie spēki spēs atgūt visas Krievijas okupētās teritorijas, viņš norādīja.

Kad pasaule ieraudzīja Ukrainas spējas stāties pretī agresoram, noticēja tās uzvarai un apvienojās, lai sniegtu palīdzību Ukrainas tautai, nākotnes uzvara kļuvusi vēl sajūtamāka, sacīja Zelenskis. "Pasaule deva Ukrainai trīs dienas attiecībā uz to, ka Krievija okupēs visu valsts teritoriju. Bet redziet - nevis trīs dienas, nevis 30, bet jau trīs mēneši ir pagājuši. Mēs apvienojām pasauli ap Ukrainu. Man nešķiet, ka Krievijas mēģinājums būs sekmīgs, jo pasaule ir apvienojusies ap Ukrainu," norādīja prezidents.

Iepriekš Zelenskis izklāstīja nosacījumus, lai viņš tiktos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Zelenskis tiksies ar Putinu, vienīgi lai izbeigtu karu.

Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Mihailo Podoļaks sacīja, ka sarunas ar Krieviju nav beigušās, bet apturētas, jo jebkurš karš beidzas ar sarunām.

Krievija kopš kara sākuma izšāvusi uz Ukrainu 2275 raķetes un veikusi vismaz 3000 aviotriecienu

Krievija kopš pilna apjoma iebrukuma sākuma ir izšāvusi uz Ukrainu 2275 raķetes un veikusi vairāk nekā 3000 aviācijas triecienu, pirmdienas vakarā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Krievijas armija kopš 24.februāra veikusi pret Ukrainu pavisam 1474 raķešu triecienus, pielietojot 2275 dažādas raķetes, un absolūts vairākums [šo triecienu] tika veikti pret civiliem objektiem," sacīja prezidents.

Viņš arī paziņoja, ka Krievija īstenojusi vairāk nekā 3000 aviācijas triecienu ar lidmašīnām un helikopteriem.

"Katru reizi, kad mēs sakām mūsu partneriem, ka mums ir nepieciešami mūsdienīgi pretraķešu ieroči, mūsdienīga kaujas aviācija, mēs neizsakām vienkārši formālu pieprasījumu. Mēs runājam par to, ka šis mūsu pieprasījums ir reālas daudzu cilvēku dzīvības, kas nebūtu gājuši bojā, ja mēs būtu saņēmuši visus ieročus, kurus lūdzam," uzsvēra Zelenskis.

Ukrainā tuvākajā laikā tiesās vēl 48 Krievijas karavīrus aizdomās par kara noziegumiem

Ukrainā tuvākajā laikā tiks tiesāti vēl 48 Krievijas karavīri, kas tiek turēti aizdomās par kara noziegumu izdarīšanu, pirmdien Pasaules ekonomikas forumā Davosā paziņoja Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova.

Kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā ierosinātas tūkstošiem krimināllietu par kara noziegumiem, kurus izdarījuši Krievijas karavīri.

"Mēs jau esam ierosinājuši apmēram 13 000 lietu, kas saistītas tikai ar kara noziegumiem. 49 personām ir paziņots par viņu turēšanu aizdomās pēc šīs kategorijas," un viens no šiem Krievijas karavīriem jau ir atzīts par vainīgu, uzsvēra Venediktova.

Venediktova piebilda, ka amatpersonām ir saraksts ar apmēram 600 cilvēkiem, kas tiek turēti aizdomās par līdzdalību kara noziegumos. Divas lietas pret trim aizdomās turētajiem jau izskata tiesas.

Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 29 350 karavīru

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši aptuveni 29 350 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš iebrukuma sākuma 24.februārī Krievijas spēki zaudējuši 1302 tankus, 3194 bruņutransportierus, 606 lielgabalus, 201 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 93 zenītartilērijas iekārtas, 205 lidmašīnas, 170 helikopterus, 480 bezpilota lidaparātus, 112 spārnotās raķetes, 2213 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 43 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Krievijas karaspēks Hersonas apgabalā saņēmis par ķīlniekiem 500 civiliedzīvotājus

Krievijas karaspēks Hersonas apgabalā ir saņēmis par ķīlniekiem vairāk nekā 500 mierīgos iedzīvotājus, ziņoja multimediju projekts "Ukraine World", atsaucoties uz Ukrainas prezidenta pastāvīgo pārstāvi Krimā Tamilu Taševu.

"Civilpersonas, kuras Krievija saņēmusi par ķīlniekiem, tiek pakļautas spīdzināšanām, necilvēcīgai attieksmei un psiholoģiskai vardarbībai," teikts paziņojumā.

"Ir daudz ziņu par spīdzināšanām ar elektrisko strāvu, kas ir Krievijas Federālā drošības dienesta ierasta prakse."

Ir arī ziņots, ka Krievijas karaspēks Hersonas apgabalā "mēģina piespiest vietējos iedzīvotājus sadarboties vai piekrist okupācijai".

"Pēc Ukrainas izlūkdienesta datiem, Krievija varētu mobilizēt ukraiņus no okupētajām Hersonas apgabala teritorijām karam pret Ukrainu, kā tas noticis okupētajos Doneckas un Luhanskas apgabalos. Saskaņā ar Ženēvas konvenciju tas ir uzskatāms par kara noziegumu," piebilda "Ukraine World".

Foto: Bez mājām palikušie Harkivas iedzīvotāji turpina dzīvot metro

Foto: Ukrainā cietušie

Uz augšu
Back