Eiropas nākotnes konference nebija bezjēdzīga, pauž Gobiņš

Biedrības "Eiropas Kustība Latvijā" prezidents Andris Gobiņš piedalās informācijas aģentūras LETA organizētajā diskusijā "Vai ES pilsoņu priekšlikumi nepaliks Briseles atvilktnēs?". FOTO: Paula Čurkste/LETA

Eiropas nākotnes konference nebija bezjēdzīga, trešdien, 25.maija, diskusijā "Vai ES pilsoņu priekšlikumi nepaliks Briseles atvilktnēs?" norādīja biedrības "Eiropas Kustība Latvijā" prezidents Andris Gobiņš.

Viņš atzīmēja, ka saistībā ar konferences norisi šis ir viens no tiem gadījumiem, kad pilsoniskās sabiedrības un politiķu viedokļi ir diezgan līdzīgi. Gobiņš atzina, ka konferences process bija haotisks, necaurspīdīgs un visi tie aspekti, kas veicina sabiedrības uzticību un piešķir lēmumiem leģitimitāti, "smagi piekliboja".

"Lai nebūtu bezjēdzības garšas, ārkārtīgi svarīgi ir nodrošināt atgriezenisko saiti, kāpēc viens vai otrs priekšlikums tiks vai netiks ieviests. Tāpat ir jāatgādina, ka par rezultātu nevar uzskatīt priekšlikumu apkopojumu, kura redakcionālais tapšanas posms bija pārāk neskaidrs, lai to varētu uzskatīt par leģitīmu rezultātu. Kā rezultāts ir jāredz visu diskusiju kopums," uzsvēra Gobiņš.

Viņa ieskatā Eiropas pilsoņu, tostarp arī Latvijas iedzīvotāju priekšlikumi ir būtisks un svarīgs ideju kopums, kas kā resurss ir nozīmīgs, un no tā var mazliet sajust tās tendences, kas ir svarīgi Latvijā un kas ir vajadzīgs citviet.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA) norādīja, ka konferences forma bija haotiska. Runājot par konferences saturu, politiķis uzsvēra, ka tēmas bija sadalītas pa grupām un bija tādas, kur iebildumu nebija. Tomēr konferencē tika apskatīti arī tādi jautājumi, kas ir kontroversāli pat Eiropas Savienības (ES) dienas kārtībā.

"Es saprotu, ka nacionālajā līmenī saturs bija ļoti jēgpilns. Eiropas nākotnes konferences gads mobilizēja mūsu pilsonisko sabiedrību, diskutējot gan par Latvijas vietu ES, gan ES lomu Latvijā. Saprotu, ka priekšlikumi un diskusijas bija ar augstu pievienoto vērtību. Tomēr, ja lasām noslēguma rekomendācijas, tad mēs varam redzēt, ka tās ir rakstītas ar birokrātu roku, bet pasniegtas kā pilsoņu," atzīmēja Kols.

Viņš skaidroja, ka lielākā daļa no rekomendācijām ir jautājumi, ko ES jau risina. Runa ir par to, kādā izpildes stadijā tie ir - vai sākumposmā, vidusposmā, vai jau tuvu noslēgumam. Kols vērsa uzmanību, ka kontraversālie jautājumi radīja sadursmi starp pilsoņiem un nacionālo parlamentu pārstāvjiem, kuri norādīja, ka atsevišķus priekšlikumus var nevirzīt uz priekšu kā rekomendācijas, jo virkne dalībvalstu ar savām nacionālajām pozīcijām tās ir jau noraidījušas.

"Rekomendācijas ir apkopotas un, iespējams, Eiropas Komisija virzīs kaut kādus likumu grozījumus, tomēr tas radīs pamatīgu vilšanās sajūtu to ES iedzīvotāju vidū, kuri tiešām godprātīgi iesaistījās konferencē, jo, lai radītu ilūziju, ka visi ies tālāk, ir iekļauti priekšlikumi, kas nevirzīsies uz priekšu, jo ir 27 dalībvalstis, bet ir jautājumi, kuros nav vienprātības," skaidroja Kols.

Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs (S) arīdzan atzina, ka sajūtas pēc konferences ir neviennozīmīgas. Viņš pozitīvi vērtē pilsoņu iesaisti, neatkarīgi no procedūras, kādā viņi tika izvēlēti, un neatkarīgi arī no tā, cik lielā mērā viņiem palīdzēja birokrāti. Politiķis norādīja, ka pilsoņi kopumā prasa un vēlas vairāk Eiropas.

Ušakovs norādīja, ka konference bija salīdzinoši "neveiksmīgs pasākums" no paša sākuma, jo paralēli noritēja Covid-19 pandēmija, līdz ar ko konferenci nevarēja veiksmīgi sākt. Savukārt, skatoties uz konferences laikā izteiktajiem priekšlikumiem un uz to, kas notiek Eiropā, domas ir bijušas labas un lielu daļu vajadzētu īstenot, tomēr ne tas ir aktuālais jautājums.

"Jautājums ir nevis par to, kādā veidā mēs attīstīsim un uzlabosim ES, bet, vai ES vispār izdzīvos. Ir ļoti daudz apdraudējumu, kas ir saistīti ar karu Ukrainā, ar to, kādā veidā ES ir spējīga savu vienotību aizstāvēt un nostiprināt. Mēs neredzam nespēju piemērot visas nepieciešamās sankcijas, jo ik pa laikam kāda dalībvalsts vienkārši tirgojas, prasot naudu, egoistiskus labumus laikā, kad notiek karš," atzīmēja eiroparlamentārietis.

Viņš norāda, ka, ja Eiropa, palīdzot Ukrainai uzvarēt šajā karā, saglabās vienotību, tad pēc laika varēs atgriezties pie rekomendācijām un mēģināt šos priekšlikumus realizēt arī dzīvē. Ušakova ieskatā, patlaban neviens no priekšlikumiem, kas prasa ES līgumu maiņu, nav īstenojams, jo pašreizējos apstākļos nevarēs iegūt visu valdību atbalstošu nostāju. Tāpat šajā laikā nav iespējams īstenot 27 veiksmīgus referendumus.

"Konferences lielākais apdraudējums ir tas, ka pēc pilsoņu uzklausīšanas un ideju apkopošanas nekas netiks īstenots. Mierinājums ir tas, ka pilsoņu skaits, kas bija iesaistīts konferencē, bija liels, lai gan kopumā skatoties, tas varēja būt arī lielāks. Līdz ar to gaidīsim, kā mēs pārdzīvosim gaidāmo ziemu, un tad jau redzēs, ar kādiem instrumentiem šīs domas tiks īstenotas, vai arī mums būs cita mēroga jautājumi, ko mēs kopumā ar ES darīsim," sacīja EP deputāts.

Arī Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) norādīja, ka viņas vērtējums par konferenci ir duāls. Nacionālajā līmenī bija vērtīgas diskusijas, kurās cilvēki aktīvi piedalījās par spīti arī Covid-19 ierobežojumiem - pasākumi tika rīkoti gan digitāli, gan ārpus telpām.

Viņas ieskatā, paustās idejas ir vērtīgas valdībai jau patlaban, izstrādājot nostājas dažādos jautājumos. Savukārt, runājot par procesu ES līmenī, Kalniņa-Lukaševica sacīja, ka ir zināma vilšanās, jo tas brīžiem izvērtās neizprotams, iespējams, vai nu laika trūkuma dēļ, vai arī nerēķinoties, ka, piedaloties tik daudz cilvēkiem, process nebūs viegls un ātrs.

"Mēs no pilsoņu pārstāvjiem redzējām arī to, ka viņi būtu gribējuši daudz vairāk laika diskusijām un vairāk laika, lai pārliecinātu par savu nostāju. Pieredze Eiropas līmenī ir bijusi vērtīga, lai gan neviennozīmīgi pozitīva," sacīja ĀM parlamentārā sekretāre.

Viņa arī norādīja, ka pilsoņu priekšlikumi bija ļoti racionāli, praktiski, kā arī izprotami. Savukārt tas, ko var redzēt no rekomendācijām, ka lielākas problēmas radīja nevis pilsoņu virzītie priekšlikumi, bet gan tie, kurus uzspieda atsevišķi EP deputāti, ielobējot rekomendācijās savu personisko un politiskās partijas pārliecību.

Pēc Kalniņas-Lukaševicas paustā, bija vairāki punkti, kur pat pilsoņi uzsvēra, ka priekšlikums nav nedz nācis no viņiem, nedz arī par to pilsoņi ir diskutējuši. ĀM parlamentārās sekretāres ieskatā, viena no problēmām bijusi tā, ka līdz galam nav bijusi skaidra vienošanās par lomu sadali.

"Mana izpratne bija tāda, ka priekšlikumus virza pilsoņi, bet mēs kā valdību pārstāvji esam tur, lai pēc iespējas labāk dzirdētu un izprastu, kas ir tās tēmas, kas ir īpaši aktuālas, un vajadzības gadījumā dotu piemērus, kā šos priekšlikumus varētu īstenot, tomēr bija citu valstu parlamentu, valdību pārstāvji, bet, jo īpaši EP deputāti, kuri mērķtiecīgi virzīja savu politisko darba kārtību, tādējādi izjaucot līdzsvaru," sacīja Kalniņa-Lukaševica.

Jau ziņots, ka Konference par Eiropas nākotni noslēgusies ar 49 priekšlikumiem un vairāk nekā ar 320 pasākumiem.

Uz augšu
Back