Katra nākamā valdība ik pēc četriem gadiem vēlas sakārtot veselības aprūpes jomu, neņemot vērā iepriekšējo sakārtotību, komentējot valdībā apstiprinātās Sabiedrības veselības politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam, sacīja Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
Veselības ministrija (VM) plāno nodrošināt iedzīvotājiem iespēju saglabāt un uzlabot savu veselību, samazinot reinfekcijas slimību riska faktoru un traumatisma negatīvo ietekmi, vienlaikus īstenojot veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus veselīgas, drošas dzīves un darba vides attīstīšanai.
Plāns paredz mazināt infekcijas slimību izplatīšanās riskus un to ietekmi uz sabiedrības veselību, veicināt uz cilvēku centrētas un integrētas veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, kā arī nodrošināt veselības aprūpes ilgtspēju un noturībspēju, stiprinot pārvaldību un veicinot efektīvu veselības aprūpes resursu izlietošanu.
Tāpat pamatnostādnēs paredzēts panākt, ka pieaug nodarbināto ārstniecības personu īpatsvars valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, notiek līdzsvarota ārstniecības personu paaudžu nomaiņa, kā arī ārstniecības personām ir iespēja īstenot savu profesionālo izaugsmi.
Kalējs vēlmi sakārtot veselības aprūpi vērtē pozitīvi, taču norāda, ka šim nolūkam, pirmkārt, nepieciešami cilvēkresursi jeb pietiekams ārstu un māsu skaits.
"Personāls un arī visa veselības aprūpe ir ļoti noplucināta,
īpaši tagad, Covid-19 laikā, kad darbinieki bija pārstrādājušies un daļa kolēģu - māsas, ārsti - nomiruši. Ir jādomā, kā šos resursus iespēju robežās palielināt vai vismaz noturēt, jo, ja skatāmies kopumā, tad kaut kādi 20% līdz 30% darbinieku mums ir vecāki par 60 gadiem," norādīja Kalējs.
Otrkārt, pēc Kalēja domām, ir nepieciešams papildu finansējums par ārstniecības pakalpojumiem. Viņaprāt, papildu finansējums par pakalpojumiem Latvijā stagnē, un desmit gadu laikā faktiski pakalpojumu cena, kas tiek maksāta par tiem, nemainās. Proti, mainās tikai algas sadaļa, bet viss pārējais paliek vecajā līmenī, atzina biedrības valdes priekšsēdētājs.
Viņš arī norāda, ka paralēli ir jādomā arī par to, kā ārstnieciskos pakalpojumus nodrošināt pēc iespējas tuvāk pacientu dzīvesvietai.
