Valsts vides dienests (VVD) ir veicis katlu māju testēšanu un secinājis, ka vairums testēto iekārtu piesārņo gaisu un siltumu ražo neefektīvi, informēja VVD pārstāve Aija Jalinska.
VVD veic sadedzināšanas iekārtu valsts kontroli. No veikto pārbaužu rezultātiem secināts, ka katlu mājās nereti nepareizi noregulēts degšanas režīms, kas rada normas pārsniedzošas cieto daļiņu PM, oglekļa oksīda (CO) un slāpekļa oksīdu (NOx) emisijas.
Šogad VVD veicis testēšanu 15 katlu mājās, no testētajām iekārtām tikai piecas atbilda visām vides prasībām, bet desmit gadījumos tika konstatēts, ka tiek pārsniegts pieļaujamais piesārņojošo vielu daudzums.
Visiem operatoriem VVD uzdos veikt sadedzināšanas iekārtu regulēšanas darbus un nodrošināt atkārtotus emisiju mērījumus, lai pierādītu atbilstību normatīviem.
Pērn testēšanai tika izvēlēta 31 sadedzināšanas iekārta, kurā, izmantojot Eiropas Savienības finanšu atbalstu, bija veikta katlu māju rekonstrukcija. Toreiz testēšanas rezultāti uzrādīja neatbilstības deviņās katlu mājās.
Kā atzīmē VVD, vairums iedzīvotāju nākamo apkures sezonu gaida ar bažām, jo, ņemot vērā globāla mēroga notikumus, ir sagaidāms, ka siltumenerģijas cenas kāps. Šajā situācijā liela nozīme ir katlu māju darbības efektivitātei. Lai novērtētu katlu māju ietekmi uz gaisa kvalitāti, VVD īsteno sadedzināšanas iekārtu valsts kontroles programmu. Iekārtu testēšanas rezultāti ļauj secināt, ka degšanas režīms katlu mājās tiek slikti regulēts, atzīmē dienests.
Kā uzsver VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, ņemot vērā, ka valsts ir enerģētiskās krīzes priekšā, pašlaik jo īpaši būtiski, lai siltumu ražojošās iekārtas strādātu maksimāli efektīvi.
Vienlaikus jāsaprot, ka gan katlu māju īpašniekiem, gan sabiedrībai pēc būtības ir kopīgs mērķis - precīzi noregulēts sadegšanas process, kas nodrošina pēc iespējas mazāku gaisa piesārņojumu un efektīvāk tiek izmantoti resursi siltuma radīšanai.
Ģenerāldirektore uzsver, ka satraucošs ir ne vien procentuāli lielais skaits konstatēto neatbilstību, bet arī tas, ka vairums no iekārtām ir tikko uzstādītas, kas norāda uz to, ka to degšanas režīma regulēšana jau sākotnēji nav noritējusi pēc nepieciešamajiem standartiem. Patlaban iekārtu testēšana pilotprojekta režīmā tiek finansēta no Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācijas līdzekļiem, tomēr iegūtie rezultāti rāda, ka programmu nepieciešams turpināt un paplašināt, kam nepieciešams patstāvīgs valsts budžeta finansējums, lai spētu pārliecināties par to, ka gaiss, ko ir veselībai un dzīvībai nekaitīgs, sacījusi Baklāne-Ansberga.
Latvijā ir ap 3000 katlu māju ar jaudu, kas lielāka par 0,2 megavatiem (MW), kuru uzraudzību veic VVD.
VVD saredz, ka katlu māju valsts kontroles programmu vajadzētu būtiski paplašināt, tādā veidā kontrolējot gaisu piesārņojošo vielu izplatību, kas rada negatīvu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. Augsts gaisa piesārņojums kopumā atstāj negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību, veicinot elpceļu saslimšanas. Eiropas Vides aģentūra, novērtējot gaisa piesārņojuma radīto veselības apdraudējumu, aprēķinājusi, ka gadā Latvijā aptuveni 1930 priekšlaicīgas nāves gadījumu cēlonis ir gaisa piesārņojums, vēsta VVD.