LRA kongresā iezīmē politisko un ekonomisko piedāvājumu

Latvijas Reģionu apvienības valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns uzrunā klātesošos partijas kongresā, kurā tiek iezīmēts partijas politiskais un ekonomiskais piedāvājums Saeimas vēlēšanās. FOTO: Edijs Pālens/LETA

Sestdien notikušajā Latvijas Reģionu apvienības (LRA) kongresā partijas biedri atbalstīja kopīgas politiskas platformas veidošanu un startu 14.Saeimas vēlēšanās ar Latvijas Zaļo partiju, Liepājas partiju un Ulda Pīlēna veidoto biedrību.

Kongresā tika plaši un detalizēti iezīmēts partijas politiskais un ekonomiskais piedāvājums. Pazīstami nozaru eksperti prezentēja partijas redzējumu tautsaimniecības, izglītības, veselības, lauksaimniecības un vides, reģionālās attīstības un citās jomās.

Īpaša uzmanība tika pievērsta Latvijas demokrātijas stiprināšanai un uzticības krīzes pārvarēšanai, piedāvājot deputātu atbildības palielināšanu un pāreju uz jauktu vēlēšanu sistēmu.

Bijusī Lauku atbalsta dienesta vadītāja, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Bioekonomikas un ilgtspējīgo resursu vadības centra bioekonomikas jomas koordinatore, LRA Lauku attīstības grupas vadītāja Anna Vītola-Helviga kā būtiskāko šķērsli Latvijas attīstībai minēja birokrātisko slogu. "Valsts ir apaugusi ar normatīvo aktu regulējumu tik tālu, ka valstī neatrast tādu cilvēku, kurš tos zinātu un spētu izskaidrot praktisko pielietojumu. Tā nevar turpināties. Mēs nedrīkstam izšķiest sevi sīkumos," uzsvēra Vītola-Helviga.

LRA mērķis ir veicināt lauksaimniecības un meža zemes efektīvu izmantošanu, nepieļaut kūdras nozares darbības ierobežošanu klimata mērķu vārdā. Tāpat partija apņēmusies stiprināt zinātnes lomu politikas veidošanā un inovāciju ieviešanā.

Vītola-Helviga uzsvēra, ka kara apstākļos Latvijai ir jāspēj nodrošināt savas valsts iedzīvotājus ar pārtiku, tādēļ ir jāveido valsts rezerves ilgi glabājamiem pārtikas produktiem.

Ekonomists Andris Miglavs vērsa uzmanību uz to, ka demogrāfiski sarūk visa Latvija. Viņš prognozē, ka, neveicot izmaiņas valsts politikā, līdz 2030.gadam iedzīvotāju skaits saruks vēl par 9%. Turklāt Latvijā ir zema ekonomikas produktivitāte un zems darbinieku atalgojums -zemas stundas kopējās izmaksas ar augstu nodokļu slogu.

Miglavs vērtēja, ka 13.Saeimas sasaukuma un valdības darba laikā atkal pieaug apgādības slodze uz uzņēmējdarbībā strādājošajiem. Latvijas vispārējās valdības budžeta deficīts pērn bija 7,3%, kas bija aptuveni septiņas reizes augstāks nekā Lietuvā un aptuveni trīs reizes augstāks nekā Igaunijā.

"Mēs sarūkam demogrāfiski un ekonomiski. Mēs dzīvojam izšķērdīgi, tērējam vairāk nekā nopelnam. Jau vairāk nekā desmit gadus valdības darba kārtībā ir jautājumi kā sadalīt, kā pārdalīt, kā izlīdzināt, kā pabalstīt, aizmirstot, ka vispirms ir jānopelna. Un sanāk, ka mēs pat vairs negribam padomāt, kā lietas pareizi darīt," analizēja Miglavs.

LRA valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns uzsvēra, ka LRA ir dziļi sakņota Latvijas novados. LRA cilvēki ir pierādījuši, ka nebaidās no atbildības un darba. Karš Ukrainā ir parādījis Latvijas tautas stiprumu. Taču pēdējos gados ir bijis redzams, cik ievainojama ir Latvijas ekonomika, valsts pārvalde un demokrātija. "Tāpēc tagad, kad mūsu valstij priekšā sarežģīti laiki, esam gatavi pievienoties plašam domubiedru pulkam ar savu pieredzi, patriotismu un zināšanām, lai darītu Latviju drošāku un stiprāku," uzsvēra Smiltēns.

LRA ir politiska organizācija, kas ir plaši pārstāvēta pašvaldībās visā Latvijā. 98 LRA deputāti darbojas 31 Latvijas novadā un pilsētā. Tā pulcē teju 700 biedru, un 2021.gadā ir izveidotas 13 jaunas partijas nodaļas.

Kā vēstīts, LRA uz nākamajām Saeimas vēlēšanām ir nolēmusi veidot kopīgu vēlēšanu apvienību ar Latvijas Zaļo partiju, Liepājas partiju un Pīlēna biedrību.

14.Saeimas vēlēšanas paredzētas oktobra pirmajā dienā.

Uz augšu
Back