Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PLMP) no 2010.gada 1.jūlija līdz 2021.gada 31.decembrim investīciju programmas laikā izsniegusi ap 19 300 termiņuzturēšanās atļauju, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien, 31.maijā, plāno skatīt valdība.
Kopumā 2021.gada 31.decembrī Latvijā uzturējās 6788 investori un viņu ģimenes locekļi ar derīgām termiņuzturēšanās atļaujām, kas ir par 653 personām mazāk nekā 2020.gada 31.decembrī.
No 2010.gada 1.jūlija līdz 2021.gada 31.decembrim PLMP 198 gadījumos atteikusi termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu investoriem, bet anulējusi 2763 termiņuzturēšanās atļaujas.
No kopumā investīciju programmā ieguldītajiem līdzekļiem 83% jeb 1,32 miljardi eiro ir saistīti ar darījumiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū. Ieguldījumi kredītiestāžu pakārtotajās saistībās veido 10% jeb 158,9 miljonus eiro, bet attiecinātie ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā - 6% jeb 93,4 miljonus eiro.
Tikmēr īpašam mērķim noteiktu bezprocentu valsts vērtspapīru iegādē ieguldīti 14,7 miljoni eiro jeb nepilns 1% no kopējā investīciju apjoma.
Termiņuzturēšanās atļauju pieteicēji galvenokārt ir no reģioniem ar nestabilu ģeopolitisko situāciju un kapitāla piesaistei paaugstinātiem riskiem - lielu ekonomisko un politisko nenoteiktību. Aptuveni 86% no visām termiņuzturēšanās atļaujām ir pieprasījuši investori no bijušās PSRS teritorijas, bet ārpus tās lielākā investoru interese ir no Āzijas valstīm.
IeM atzīmēja, ka sakarā ar investīciju programmas nosacījumu maiņu, tiem kļūstot stingrākiem no 2014.gada 1.septembra, ir būtiski samazinājies programmā saņemto pieteikumu skaits un investīciju apjoms. Tikmēr Covid-19 pandēmijas ierobežojošie pasākumi nav būtiski ietekmējuši ar termiņuzturēšanās atļaujām saistītās investīciju plūsmas, kas jau ilgstoši ir zemā līmenī.
Kopumā pērn saņemti 182 investoru pieteikumi, investīciju apjomam sasniedzot 35,7 miljonus eiro, no kuriem lielāko daļu no ieguldījumiem joprojām veido ieguldījumi nekustamajā īpašumā.
Savukārt, ja 2014.gadā investīciju programmas laikā izsniegto termiņuzturēšanās atļauju skaits veidoja 53% no visām trešo valstu pilsoņiem izsniegtajām pirmreizējām termiņuzturēšanās atļaujām, tad turpmākajos gados tas strauji samazinājies, 2021.gadā šim īpatsvaramveidojot 4,5% no kopējā pirmreizēji izsniegto atļauju skaita.
Ar termiņuzturēšanās atļauju saistīto ieguldījumu skaita un apmēra samazinājumu ir ietekmējuši arī veiktie pasākumi, lai pastiprinātu uzraudzību nerezidentu noguldījumiem Latvijas komercbankās. Termiņuzturēšanās atļauju pieteikumu skaits saistībā ar ieguldījumiem kredītiestāžu pakārtotajās saistībās pēdējos gados ir apsīcis un šobrīd neliecina par nerezidentu interesi par šo ieguldījumu veidu Latvijas ekonomikā, teikts informatīvajā ziņojumā.
IeM norāda, ka ar investīciju programmu saistīto ieguldījumu nekustamajos īpašumos apjomu samazināšanās kopumā nav iespaidojusi nekustamā īpašumu tirgu. Nozare lielā mērā pārkārtojusies uz vietējo pieprasījumu.
Piemēram, nekustamā īpašuma iegādē saistībā ar termiņuzturēšanās atļauju saņemšanu dominē Rīga un Pierīga, it īpaši Jūrmala, - ekskluzīvas vietas un jaunie projekti, taču darījumu skaits un apjoms ir krities.
Savukārt pirmreizēju un atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai valsts pamatbudžeta programmā "Ekonomikas attīstības programma" kopumā ārzemnieki no programmas uzsākšanas brīža 2014.gada 1.septembrī līdz 2021.gada 31.decembrim ir veikuši iemaksas 24,67 miljonu eiro apmērā.
Ārzemnieku veiktie maksājumi pirms pirmreizējas vai atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas bijis būtisks finanšu avots AS "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" īstenotajai mājokļu galvojumu programmai - valsts galvojumiem bankas aizdevumiem mājokļu iegādei vai būvniecībai no programmas darbības sākuma kopumā novirzīti 8,5 miljoni eiro.
IeM norāda, ka, Latvijas ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, kā arī programmas nosacījumiem kļūstot stingrākiem, ar termiņuzturēšanās atļauju piesaistīta ārvalstu kapitāla apjoms kopš 2014.gada samazinājās, un turpmāk, no 2018. līdz 2021.gadam, saglabājās zemā līmenī - vidēji aptuveni 33 miljoni eiro gadā, kas ir tikai 10,7% no programmas pirmajos gados piesaistītajām investīcijām. Piemēram, ja 2014.gadā nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar termiņuzturēšanās atļauju saņemšanu, salīdzinājumā ar kopējiem nerezidentu ieguldījumiem Latvijas ekonomikā pārsniedza 11%, tad 2021.gadā tie bija vairs tikai 0,4%. Tas liecina, ka kopumā investīciju piesaistes programma ir zaudējusi savu nozīmi, un termiņuzturēšanās atļaujas nav būtisks motivators ārvalstu kapitāla piesaistei Latvijā, teikts ziņojumā.
Koalīcija martā pieņēmusi lēmumu par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas pret nekustamā īpašuma iegādi un citiem ieguldījumiem izbeigšanu.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka koalīcija vienojusies izbeigt šīs "zelta vīzu" programmas, kad, ieguldot naudu, nopērkot dzīvokli vai līdzīgā veidā var saņemt termiņuzturēšanās atļauju.
Premjers toreiz norādīja, ka IeM strādā pie attiecīgiem likuma grozījumiem.
