Ziemeļkoreja, kam piemērotas sankcijas par kodolieroču izstrādāšanu un ANO Drošības padomes rezolūciju pārkāpšanu, pārņēmusi ANO Atbruņošanās konferences vadību.
Ziemeļkoreja kļuvusi par šī foruma prezidējošo valsti, jo prezidentūras maiņa notiek alfabēta secībā. Atbruņošanās konferencē iesaistītas 65 valstis.
Ziemeļkorejas stāšanās šajā postenī izpelnījusies kritiku, ņemot vērā, ka tā pēdējā laikā izmēģinājusi virkni ballistisko raķešu un, visticamāk, gatavojas jaunam kodolizmēģinājumam.
Pēdējo reizi kodolizmēģinājumu Ziemeļkoreja veica 2017.gadā.
Ziemeļkorejas sūtnis paziņoja, ka Phenjana ir apņēmības pilna veicināt mieru pasaulē un atbruņošanos un uzskata konferences darbu par svarīgu. Viņš sacīja, ka ir gods un privilēģija pārņemt šo prezidentūru.
Rietumu valstu sūtņi Atbruņošanās konferences sanāksmē Ženēvā nosodīja Ziemeļkorejas veiktos raķešu izmēģinājumus, taču neboikotēja sanāksmi, kā bija pieprasījuši vairāki desmiti nevalstisko organizāciju. Tā vietā vairākas valstis bija nosūtījušas uz sanāksmi zema ranga pārstāvjus, nevis vēstniekus, kas parasti apmeklē šāda veida sanāksmes.
Salīdzinot ar 2018.gadu, kad Atbruņošanās konferences vadību pārņēma Sīrija, reakcija bija mērena. Toreiz Kanāda protestēja un skaļi nolasīja liecības, ko snieguši ķīmiskajos uzbrukumos izdzīvojušie sīrieši.
Nevalstiskā organizācija "UN Watch", kas novēro ANO darbību, uzsvēra, ka Ziemeļkorejas stāšanās Atbruņošanās konferences vadībā ievērojami kaitēs ANO tēlam un graus ticību šai organizācijai.
Atbruņošanās konferences mērķis ir noslēgt līgumus par atbruņošanos, taču konference nav panākusi neviena šāda līguma slēgšanu kopš 1996.gada, un iespējas tādus noslēgt Phenjanas vadībā ir niecīgākas kā jebkad.