Civilās savienības likumprojekta apzināta izgāšana Saeimā, "noraujot" kvorumu, varētu būt vērtējama kā apzināta tiesas sprieduma nepildīšana, par ko ir paredzēta kriminālatbildība, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K).
Viņš asi kritizēja koalīcijas partnera - Nacionālās apvienības (NA) - sabloķēšanos ar opozīciju, panākot kvoruma trūkumu Civilās savienības likumprojekta nepieņemšanai. Politiķis piebilda, ka, bloķējot minētā likumprojekta pieņemšanu, NA, iespējams, ir devusi vēl plašākas iespējas nākotnē izpausties liberāļiem.
"NA un "Saskaņa" kopīgi ir panākuši to, ka (..) varētu iet tālāk un sākt pārregulēt ģimenes attiecības, un tad parlamentam pienāksies grozīt arī Civillikuma ģimenes tiesību sadaļu, un tur var aiziet neprognozējami, tā sakot, tieši konservatīvajai pusei par ļaunu. Mēs [Tieslietu ministrija] bijām radījuši likumu, kas gan regulē, gan ievēro konstitucionālo kārtību, un ar to faktiski nebūtu problēmu ne starptautiski, ne iekšēji," skaidroja Bordāns.
Viņš uzsvēra, ka Krimināllikumā ir paredzēta atbildība par tiesas, kas šajā gadījumā Satversmes tiesa, sprieduma nepildīšanu, ja tā rīkojusies amatpersona, un amatpersonas ir gan Saeimas prezidija priekšsēdētāja, gan Saeimas deputāti. Līdz ar to politiķis uzskata, ka juristiem būtu jāizvērtē deputātu nepiedalīšanās konkrētajā balsojumā.
TVNET jau rakstīja, ka Saeimā ceturtdien kvoruma trūkuma dēļ neizdevās pieņemt Civilās savienības likumprojektu.
Ja likumprojektu neizdotos pieņemt arī atlikušajā 13.Saeimas darbības laikā, tad 14.Saeima varēs lemt, vai turpināt tā skatīšanu. 13.Saeimas pilnvaras noslēgsies rudenī.
Ceturtdien divos balsojumos par pirmo priekšlikumu Civilās savienības likumprojektam nebija kvoruma, balsojumos piedaloties 40 deputātiem. Lai Saeima būtu lemttiesīga jeb būtu kvorums, balsojumā ir jāpiedalās vismaz 50 jeb pusei no kopā 100 deputātiem.
Pēc desmit minūšu pārtraukuma atkal divos balsojumos piedalījās 41 deputāts.
Kvoruma trūkuma dēļ atbilstoši Saeimas Kārtības rullim Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) Saeimas sēdi slēdza. Tomēr parlaments vēlāk turpināja darbu, izskatot citās dienās iesākto, bet nepabeigto Saeimas sēžu darba kārtību skatīšanu.
Kā ziņots, jau iepriekš bija radusies neskaidrība, vai likumprojekta pieņemšanai būs kvorums. Iepriekšējos lasījumos daudzi deputāti, kuri iebilst pret likumprojekta izskatīšanu, līdz šim bieži nepiedalījās balsojumos, lai "norautu kvorumu" un nepieļautu likumprojekta pieņemšanu.
ST priekšsēdētāja vietniece Irēna Kucina aģentūrai LETA skaidroja, ka līdz brīdim, kad būs īstenota regulējuma pilnveide par ST spriedumu saistībā ar viendzimuma pāru aizsardzību, tiesību normu piemērotāji - iestādes un administratīvās tiesas - Satversmi piemēros tieši un nepastarpināti.
1.jūnijā pienāca termiņš ST spriedumu izpildei, kuros lemts par viendzimuma pāru tiesisko atzīšanu. Līdz šim neesot bijis indikāciju par spriedumu izpildi tiesas noteiktajā laikā. Kucina norādīja, ka ar ST spriedumiem regulējums, ciktāl tas neparedz noteiktas tiesības viendzimuma pāriem, atzīts par spēkā neesošu no šī gada 1.jūnija.
Savukārt Administratīvā rajona tiesa ir pieņēmusi pirmo spriedumu, ar kuru apmierināts viena dzimuma pāra pieteikums un konstatēta "publiski tiesisko attiecību pastāvēšana", proti, atzīts, ka starp pieteicējiem pastāv ģimenes attiecības Satversmes 110.panta izpratnē, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.
Ceturtdienas rītā pie Saeimas, būtībā neatbalstot likumprojekta pieņemšanu, notika partijas "Latvija pirmajā vietā" rīkotais pikets "Par dabisku ģimeni", kurā piedalījās tuvu 100 cilvēkiem.
Savukārt pagājušās nedēļas ceturtdienā Vecrīgā pie Saeimas nama "pretējās puses" jeb kustības "Dzīvesbiedri" rīkotajā piketā daži simti protestētāju ar dažādiem aicinājumiem deputātiem aktīvi pauda atbalstu Civilās savienības likumprojekta pieņemšanai.
LGBT un viņu draugu apvienības "Mozaīka" valdes loceklis Kaspars Zālītis iepriekš pauda, ka Civilās savienības likumprojekta nepieņemšanas gadījumā jautājumi par ģimenes fakta konstatāciju tiks risināti starptautiska līmeņa tiesā.
Ar Civilās savienības likumprojektu bija paredzēts noteikt jaunu veidu divu pilngadīgu personu kopdzīves juridiskai reģistrēšanai, tostarp pavērt iespējas reģistrēt viendzimuma pāru attiecības.
