Jaunākie pētījumi liecina, ka globālās sasilšanas ietekmē kolibri sugas putni varētu pilnībā iznīkt.
Lai tas nenotiktu, tiem diemžēl būs jāpārvietojas uz dzīvi reģionos, kuros klimats būs vēsāks, pieļauj zinātnieki.
Kolibri spārnu vēzienos iztērē vairāk enerģijas nekā jebkurš cits dzīvnieks – lai tas notiktu, to ķermenim nepieciešams daudz skābekļa, taču lielos augstumos novērojamais retais gaiss to kustības ietekmē maz, tādēļ kolibri putni ir bieži iemītnieki Aļaskas un Dienvidamerikas reģionos.
Tiesa, šāda mākslīga pārvietošanās putniem varētu sagādāt ne mazums problēmu, sevišķi klimatiskos apstākļos, kuros ir mazāk skābekļa, jo gaiss, kas ir ne vien rets, bet arī dzestrs, kolibrijiem nav veselīgs – tie patērē vairāk enerģijas, arī mēģinot sasildīties.
Pētījumos novērota t.s. Annas kolibri suga (Calypte anna), kas ērti jūtas augstumā virs 2800 metriem.
Lai izzinātu putnu uzvedību, Kalifornijas štata pilsētā Sakramento no 10 līdz 2400 metriem virs jūras līmeņa tika radītas īpašas nometnes-sprosti no tīkliem, kas uz brīdi ierobežoja putnu lidojumu.
Eksperimenta laikā putni tika pārvietoti uz īpašu lielformāta “būri”, kurā tie pavadīja vairākas dienas, ik pa laikam ēdot sīrupu no īpaši izveidotas piltuves, un diennakts laikā tika novērota putnu vielmaiņa, ķermeņa kustību amplitūdai samazinoties.
Tika secināts, ka šāds naktsmiers ne vien krietni saglabā kolibri enerģiju, tie spēj atdzesēt ķermeņa temperatūru līdz pat 4 grādiem, kas ir zemākā temperatūra, kādu izdevies reģistrēt starp visām putnu sugām.
To spārnu vēzienu skaits sasniedz 10 reizes sekundē, bet sirdspukstu skaits 1000 reižu minūtē, kas nokrītas līdz 50 reizēm naktsmiera laikā.
Novērojot putnus Barkrofta kalna virsotnē 3800 metrus virs jūras līmeņa, tika secināts, ka gaiss šajā reģionā satur par 39 procentiem skābekļa un ir par 5 grādiem vēsāks nekā kalnu pakājēs, pēc četrām dienām novērojot arī kolibri putnu izmaiņas vielmaiņā.
Tiem putniem, kas lidoja 1000 m augstumā virs jūras līmeņa, būtu bijis jāizlieto vairāk enerģijas, taču patiesībā pierādījās pretējais.
Izrādījās, ka tieši aukstā gaisā tie patērē visvairāk enerģijas, arī naktsmiera laikā.
Tika pētīts arī tas, vai tiem putniem, kas dzīvo kalnu augstienēs, ir lielāks plaušu tilpums, taču nekas tāds apstiprināts netika. Tiem putniem, kuri vairāk uzturējās kalnos, tomēr bija lielākas sirdis.
Raksta oriģināls publicēts vietnē “Journal of Experimental Biology”.