Kas ir tukšais P faktora trauciņš un kā vecāki to var kompensēt?
Komentē eksperte

FOTO: shutterstock.com

Ikvienam bērnam noteiktā vecumā ir nepieciešams apgūt konkrētas prasmes – komunikāciju, draudzēšanos, spēju nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Šo prasmju apgūšanas rezultāts ir tas, kā mēs jau turpmākajā dzīvē reaģējam uz emocionāliem satricinājumiem un regulējam savas emocijas. Pēdējo notikumu iespaidā šīs neapgūtās prasmes ir būtiski ietekmējušas bērnu un pusaudžu psiholoģisko noturību jeb, kā mēs to esam sākuši dēvēt profesionāļu vidū, – P faktoru. Labā ziņa ir tāda, ka šīs iztrūkstošās prasmes ir iespējams kompensēt.

Komentē Geštalta terapijas praktiķe, programmas “P faktors” veidotāja Aiga Gavare.

Trauciņš, kas ir regulāri jāuzpilda

Bērnībai un pusaudža gadiem ir ārkārtīgi liela nozīme tajā, kā turpmākajā dzīvē veidojam attiecības ar cilvēkiem, kā veidojam romantiskas attiecības, kā konstruējam karjeru, kā veicam dažādas izvēles. Jau pieminētais P faktors jeb psiholoģiskās noturības faktors

bērna vecumā savā ziņā ir kā trauciņš, kurš ir laiku pa laikam jāuzpilda ar trim nozīmīgiem elementiem – pieredzēm, prasmēm un personībām.

Dažādas pieredzes ir svarīgas, jo tieši caur tām bērns mācās un vien caur tām notiek vislielākās pārmaiņas bērna psihē – turklāt jāuzsver, ka šīs pieredzes var būt arī izaicinošas, bērna komforta zonu paplašinošas. Runājot par prasmēm, jo sevišķi emociju regulēšanas prasmēm, tām ir liela nozīme bērna attīstībā, jo tās ievērojami samazina dažādus riskus, problēmas nākotnē – jau kā pieaugušie mēs adekvāti reaģējam uz satricinājumiem, saprotam, kā konkrētas situācijas liek mums justies, un tādējādi spējam pieņemt pārdomātas izvēles. Kurpretim personības ir komponente, kas noteiktā attīstības posmā palīdz bērniem un pusaudžiem iedvesmoties – ikviena bērna un pusaudža izaugsmē ir nepieciešams kāds lomu modelis, kas var palīdzēt labāk orientēties dzīvē, iedvesmot. Šo visu triju pozīciju simbiozē tiek veicināta veselīga bērna mentālā veselība.

Vasara – iespēja ne vien atpūsties, bet arī pilnveidoties

Brīžos, kad bērniem un jauniešiem ir pieejams vairāk brīva laika, bez šaubām kļūst grūtāk to jēgpilni organizēt un plānot, sevišķi zinot, ka vecāki ir aizņemti darbos, noslogoti arī ar savām problēmām un pārdzīvojumiem. Taču tieši mēs – pieaugušie – esam tie, kas bērniem var nodot prasmes un zināšanas, kā tikt pāri dzīves satricinājumiem, kā atbalstīt sevi un citus. Īpaši svarīgs bērniem šobrīd ir saturiski pavadīts laiks, kas iekļauj arī kopīgi pavadītu laiku pie dabas, ģimenes izbraucienus, spēles, kopīgu izkustēšanos.

Vecāki ir tās personības, kas spēj palīdzēt pusaudžiem atklāt un dot iespēju pilnveidot prasmes, kuru apguve tika traucēta pandēmijas dēļ – draudzēšanos, emociju pašregulāciju, personības izaugsmi, jaunu hobiju apguvi u.c. Saprotot, ka vecāku mentālie, laika un citi resursi arī ir ierobežoti, lieliska alternatīva ir dažādas vasaras nometnes. Tieši

nometnēs bērni, profesionāļu iedrošināti, atbalstošā vidē un galvenais – sev līdzīgu vienaudžu vidū – šīs prasmes var efektīvi pilnveidot.

Šogad, apvienojoties dažādu jomu profesionāļiem un iedvesmojošiem cilvēkiem, ir izstrādāta P-faktora izaugsmes programma tieši Latvijas bērniem.

Skolas klasē katram ceturtajam bērnam ir nepieciešams atbalsts

Ko rāda pašreizējā situācija? Ienākot jebkurā ierindas mācību iestādes klasē, viens no četriem bērniem būs tāds, kuram ir pazemināta psiholoģiskā noturība – motivācijas trūkums, ieslīgšana telefonā, interešu zudums, nomāktība vai tieši otrādi - trauksmainība, mazkustīgums. Šie bērni dzīvē varētu sasniegt vairāk – savās attiecībās, karjerā, vispārējā apmierinātībā, bet, iespējams, viņi to nesasniegs vai tas nāks grūtāk, jo viņam kādu iemeslu dēļ šis P faktors ir pazemināts. Mēs pat vairs nerunājam par atsevišķiem bērniem, kuriem ir specifiskas psihoemocionālās vajadzības, mēs principā jau runājam par to, ka atbalsts sevis motivēšanā, emociju regulācijā, sociālajās prasmēs, pārliecības veicināšanā ir nepieciešams gandrīz ikvienam.

Psiholoģiskā noturība pēc būtības ir spēja atgūties no stresa, nelaimes, neveiksmes, izaicinājumiem, spēja regulēt savas emocijas un izturēt spriedzi, kas rodas, veidojot jaunas attiecības, arī romantiskās.

Uzsvēršu – tā nav kaut kas tāds, kas bērniem ir vai nav; tā ir prasme, ko bērni augot attīsta.

Bērni ar augstāku P faktoru spēj uzņemties veselīgu risku, izmēģināt jaunas lietas, jo viņi nebaidās, ka nespēs attaisnot cerības; šādi bērni, kuriem P faktora trauciņš ir pilnāks, tāpat spēj vieglāk atgūties pēc neveiksmēm un atgriezties pie dzīves.

Šī noturība attīstās, kad bērni piedzīvo izaicinājumus un iemācās tos pozitīvi risināt. Un liela nozīme pozitīvai problēmu risināšanai ir tieši stiprām attiecībām – ar tuviniekiem, draugiem, citiem pieaugušajiem.

Padomi sava bērna P faktora spēcināšanai

1. Fiziskas aktivitātes, izkustēšanās

Komandu sports, dejas vai pat īsa pastaiga uzlabo ne vien fizisko veselību, bet arī mentālo, veicina disciplīnu un mazina stresa līmeni. Izkustēšanās, ideālā gadījumā kopā ar bērnu, mazina sekas, ko rada šodienai raksturīgais sēdošais dzīvesveids.

2. Socializēšanās, būšana vienaudžu vidū

Katra nākamā paaudze sadzīvo ar daudz vairāk stresa, nekā iepriekšējās. Mirkļi, kad bērns ir kopā ar vienaudžiem, draugiem, kas arī saskaras ar izaicinājumiem, palīdz novērtēt situāciju no malas.

3. Radošuma izpausmes, hobiji

Jaunu prasmju apgūšana, jaunu un saistošu pieredžu iegūšana mazina negatīvos aspektus, ko izraisījuši psihoemocionāli satricinājumi, un palielina motivāciju, interesi par dzīvi, mazina neproduktīvi pavadīta laika īpatsvaru.

4. Runāšana par emocijām, to atpazīšana

Prasme atpazīt savas emocijas ir fundamentāla ikviena cilvēka psihoemocionālajā attīstībā, tomēr tā nereti nāk grūti. Apzinoties jūtas, kas radušās noteiktās situācijās un apstākļos, iespējams saprast savu patieso vajadzību un to cieņpilni apmierināt. Emociju regulācija ir process, kas mums ļauj apmierināt savas vajadzības konstruktīvā veidā.

Uz augšu
Back