Sv, 4.12.2022.

Problēma, ko neredzam, bet kura eksistē: vardarbība pret bērniem un pusaudžiem

Juris Jurāns
, Žurnālists
Problēma, ko neredzam, bet kura eksistē: vardarbība pret bērniem un pusaudžiem
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 12
Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto Foto: JPRFPhotos/Shutterstock

Viena no neaizsargātākajām sabiedrības grupām ir bērni un pusaudži. Neraugoties uz to, ka pieaugušajiem būtu jārūpējas par bērnu drošību un labsajūtu, tie ir ļoti bieži pakļauti vardarbībai. Pasaules veselības organizācija lēš, ka Eiropas kontinentā vien ar vardarbību vismaz reizi dzīvē ir saskārušies aptuveni 55 milj. bērnu jeb teju katrs otrais bērns.

Kāda ir statistika Eiropā?

Vardarbība pret bērniem un pusaudžiem notiek, lai gan reālos apmērus, cik daudz bērnu tā skar, nav iespējams noteikt. Pasaules Veselības organizācija (PVO), savā ikgadējā pārskatā par vardarbības pret bērniem novēršanu, lēš, ka Eiropas kontinentā vien dažāda veida vardarbību pieredzējuši teju 55 miljoni bērnu un jauniešu. Pēc jaunākajiem statistikas datiem Eiropā dzīvo gandrīz 750 milj. iedzīvotāju, no kuriem 16% ir bērni un pusaudži, līdz ar to, sanāk, ka ar vardarbību ir saskārusies aptuveni puse no visiem Eiropā mītošajiem jauniešiem.

 

Tomēr jāpiemin, ka šajā PVO pārskatā ir norādīts uz vairākām problēmām saistībā ar statistikas datu ievākšanu. Pirmkārt, viena no būtiskākajām, kas neļauj aptvert patiesos vardarbības apmērus, - trūkst kvalitatīvu statistikas datu ievākšanas katrā valstī atsevišķi. Proti, ziņojumā uzsvērts, ka lielākajā daļā Eiropas valstu ir divas un pat vairāk atsevišķas institūcijas, kuras ir atbildīgas par preventīvu pasākumu īstenošanu, lai nepieļautu vardarbību pret bērniem vai risinātu problēmas, kad vardarbības gadījumi tiek atklāti.

Šādas organizācijas praksē izklausās ļoti labi, tomēr, kā novērojis PVO, nereti tām trūkst savstarpējās komunikācijas un pat universālas datu uzskaites vai reģistrēšanas sistēmas, līdz ar to statistikas datu ievākšana ir apgrūtināta.

Neraugoties uz to, vairākās valstīs tiek īstenotas valdības finansētas programmas, lai novērstu vardarbību pret bērniem.

Tāpat vardarbības pret bērniem izbeigšana ir viens no PVO noteiktajiem ilgtspējīgās attīstības mērķiem. Vardarbības novēršana un izbeigšana, īpaši, kas vērsta pret bērniem, ir viens no galvenajiem uzstādījumiem līdz 2030. gadam, kam šobrīd pasaulē tiek pievērsta pastiprināta uzmanība.

Kāda ir situācija Latvijā

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu vardarbība ir definēta kā "visu veidu fiziska vai emocionāla cietsirdība, seksuāla vardarbība vai cita veida izturēšanās, kas apdraud vai var apdraudēt bērna veselību, dzīvību, attīstību vai pašcieņu". Tāpat likumā ir arī atsevišķi uzskaitīts, kā definēt fizisko, emocionālo un seksuālo vardarbību. Šā gada martā izskanēja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums par vienu no vardarbības veidiem atzīt arī bērna atstāšanu novārtā.

Latvija ir viena no tām valstīm, kurā ir vairākas institūcijas, kuru galvenais uzdevums ir nodrošināt bērnu tiesību aizsardzību ievērošanu Latvijā. No zināmākajām jāmin Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI), Bāriņtiesa, kā arī, protams, Valsts policija. Tāpat Latvijā darbojas vairāki krīzes centri, kuri sniedz ārkārtas pakalpojumus bērniem un jauniešiem, kas sakārušies ar vardarbību vai citām problēmām.

TVNET sazinājās ar visām minētajām institūcijām, lai skaidrotu, kāda ir situācija Latvijā. Lai gan visas atbildīgās institūcijas izrādīja pretimnākšanu un dalījās ar statistikas datiem, tajā pašā laikā visas institūcijas atzina, ka īpašu statistiku par vardarbību pret bērniem tās neuztur.

VBTAI iesniegumu daudz, atsevišķas statistikas nav

VBTAI 2020. gada pārskatā par bērnu tiesību pārkāpumiem norādīta diezgan drūma statistika. Kopumā 2020. gadā departaments saņēmis 570 sūdzības par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem, no kuriem gandrīz 40% ir par skolām un bērnudārziem, tostarp ārpusskolas izglītības iestādēm. Pārskatā atklāts, ka visbiežāk tiek pārkāpts Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. pants.

Tāpat no visām 77 veiktajām bērnu tiesību pārbaudēm teju 29% saistīti ar emocionālu vai fizisku vardarbību pret bērnu.

Aplūkojot aktuālo statistiku (2021. gada pirmais pusgads), atklājas, ka saņemto sūdzību skaits ir pavisam minimāli pieaudzis, sasniedzot 266 (pret 262 2020.gada pirmajā pusgadā). Lai gan vardarbība pret bērnu un starp vienaudžiem ir viena no visbiežāk minētajām tēmām iesniegumos, konkrēts skaits nav norādīts. Tāpat jau pirmajā pusgadā sākto administratīvo lietu skaits pārsniedz pagājušā gadā kopā sākto lietu skaitu, pakāpjoties līdz 49, arī šoreiz vairums no lietām ierosinātas saistībā ar dažādiem bērnu tiesību pārkāpumiem izglītības iestādēs.

VBTAI arī informē, ka departaments šā gada laikā ir organizējis septiņas starpinstitucionālās tikšanās sadarbībā ar izglītības iestādēm, sociālajiem dienestiem, bāriņtiesām, pašvaldības policiju, nevalstiskām organizācijām, lai sekmētu bērnu tiesību uzraudzības darbību bērnu interesēs.

Tāpat VBTAI aktīvi strādā arī uzticības tālrunis, kurš tiek izmantots. Vairumā gadījumu departaments sniedz psiholoģisku un/vai emocionālu atbalstu tiešsaistē vai pa telefonu, tomēr ir uzskaitītas arī tikšanās reizes klātienē. Kā norādīts 2020.gada pārskatā, visa gada laikā uzticības tālrunis sniedzis 6728 konsultācijas. Pārskatā arī minēts, ka viens no visbiežākajiem iemesliem, kāpēc bērni sazinās pa uzticības tālruni, ir vardarbība. Tāpat statistiski apkopoti visbiežāk minētie vardarbības veidi.

Statistikas dati no VBTAI 2020.gada apkopojuma
Statistikas dati no VBTAI 2020.gada apkopojuma Foto: VBTAI

Šeit gan atklājas ļoti interesanta aina - lai gan visbiežāk iesniegumi VBTAI saņemti par iespējamu bērnu tiesību neievērošanu tieši izglītības iestādēs,

visvairāk konsultāciju tieši vardarbības jautājumos sniegts par iespējamu vardarbību ģimenē.

Kā skaidro VBATI Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktora vietniece Anda Sauļūna: "Pagaidām esam pieņēmuši informāciju par fizisku, emocionālu vai seksuālu vardarbību ģimenē vairāk nekā 80 gadījumos, tālāk saņemto informāciju pārsūtot citām kompetentajām iestādēm, kas palīdz nodrošināt bērnu tiesību ievērošanu. Īpašs zvanu pieplūdums saistībā ar vardarbību ģimenē bija pagājušajā gadā, tomēr arī pagaidām zvanu skaits par vardarbību ģimenē saglabājas augsts."

Tāpat arī Sauļūna norāda, ka gadījumos, ja pēc sarunas ar bērnu, rodas aizdomas par iespējamu vardarbību pret viņu, informācija tiek nekavējoties nodota atbildīgajām institūcijām, proti, sociālajam dienestam, bāriņtiesai vai Valsts policijai. VBTAI turpina sekot lietas virzībai un attīstībai, pastāvīgi sazinoties ar iestādi, kuras izskatīšanai nodota informācija.

Rīgas bāriņtiesa

Viena no tām institūcijām, kura tieši saistīta ar bērna interešu aizstāvību. Sabiedrībā bāriņtiesas vārds parasti asociējas ar problēmām ģimenē, jo tieši apstākļu novērtēšana, kādos dzīvo bērns, ir viens no bāriņtiesas primārajiem uzdevumiem. Tādējādi tiek izvērtēts, vai bērnam tiek nodrošināti atbilstoši dzīvošanas apstākļi, kā arī vai nenotiek Bērnu tiesību aizsardzības likuma pārkāpumi.

 
Rīgas bāriņtiesas statistika
Infogram

TVNET no Rīgas bāriņtiesas uzzināja, ka kopumā pagājušajā gadā aizgādniecības tiesības tika atņemtas 299 cilvēkiem. No tiem 28 gadījumos tas noticis, balstoties uz aizdomām par vardarbību pret bērnu. Arī Rīgas bāriņtiesa atzina, ka neveic atsevišķu uzskaiti par saņemto iesniegumu tēmām un neizdala lietas sīkākos vardarbības veidos. Proti, no minētajiem 28 gadījumiem nav iespējams precīzi noteikt, ar kāda veida vardarbību, iespējams, ir saskāries konkrētais bērns.

Cik pieņemoša attieksme pret vardarbību pret bērnu ir Latvijas sabiedrībā?

Pavisam nesen VBTAI publicēja pētījumu, kurā departaments skaidroja Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret vardarbību pret bērniem. Aptaujā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji un tiem tika lūgts atbildēt uz dažādiem jautājumiem, kas saistās ar vardarbību ģimenē un pret bērnu. Apkopojot aptaujas rezultātus, VBTAI secināja, ka sabiedrībā valda salīdzinoši pieņemoša attieksme pret tādām "audzināšanas" metodēm, kas varētu tikt traktētas kā vardarbība pret bērnu.

Audzināšanas metodes ar fizisku sodu (piemēram, iepļaukāšana, paraušana aiz rokas u.tml.) ir lietojuši 41% vecāku, kas šobrīd audzina nepilngadīgus bērnus, visvairāk izmantojot “pļaukas sišanu, kniebšanu, paraušanu aiz matiem un/vai auss vai uzšaušanu pa dibenu ar plaukstu”, tajā pašā laikā atzīstot, ka audzināšanas metodes ar fizisku sodu visbiežāk izmanto situācijās, kad ir zaudējuši paškontroli, jūtas noguruši un stresaini.

VBTAI pētījuma secinājums

Tāpat pētījumā arī pausts, ka diezgan liela iedzīvotāju daļa, lai gan atpazīst dažādus vardarbības veidus, kopumā neuzskata, ka atbildīgajām valsts iestādēm būtu jāiejaucas konfliktsituāciju risināšanā.

Tāpat arī paveras diezgan drūma aina, kad respondentiem lūgts atbildēt par iesaistīšanos iespējamas vardarbības novēršanā. Kā secina VBTAI, diezgan ievērojama respondentu daļa nav gatava iesaistīties brīdī, kad radušās aizdomas par iespējamu vardarbību pret bērnu draugu vai paziņu ģimenēs. Kā vienu no biežākajiem iemesliem aptaujātie min, ka "tā ir ģimenes lieta", kurā viņiem nevajadzētu iesaistīties.

Taujāta par to, vai bērni un jaunieši atklāti stāsta par piedzīvoto vardarbību, Sauļūna norāda:

"Vardarbība ģimenē nebūt nav viegls temats, par ko runāt - ir grūti pastāstīt par piedzīvoto, bailes nereti mijas ar kaunu, vainas sajūtu un izmisumu -, tāpēc tie bērni, vai apkārtējie, kas meklē palīdzību, ir patiešām drosmīgi."

Raksts tapis IKEA sociālās iniciatīvas "Pamani vardarbību" ietvaros

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu