Video ⟩ Finansējuma piešķiršana pašvaldību projektiem un atteikšanās no bio pievienošanas degvielā - par ko otrdien lēma valdība

Preses konferencē piedalījās:

• Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns;
• Ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Valdība kompensēs 286 450 eiro SIF ar pārtikas un cita atbalsta sniegšanu Ukrainas bēgļiem saistīto izdevumu segšanai

Valdība otrdien nolēma kompensēt Sabiedrības integrācijas fondam tēriņus 286 450 eiro apmērā, kas radušies, sniedzot pārtikas un citu materiālo atbalstu Ukrainas bēgļiem Latvijā.

Kopš Krievijas izraisītā kara sākuma Ukrainā ukraiņu bēgļi tādā pašā kārtībā kā Latvijas iedzīvotāji varēja saņemt pārtikas un pamata materiālo atbalstu no Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām. Taču, kā norāda Labklājības ministrija (LM), fonda finansējums ir ierobežots, tādēļ ir nepieciešams atjaunot finanšu rezerves, lai varētu turpināt sniegt atbalstu.

LM rīkojuma projektā teikts, ka kopumā šī gada pirmajā ceturksnī kopā izdalīti 17 790 pārtikas un pamatmateriālās palīdzības komplekti. No tiem 10 317 bija pārtikas komplekti, 5764 - higiēnas preču komplekti, 1296 - skolas piederumu komplekti, 181 - bērnu pārtikas komplekti, 153 - bērnu higiēnas preču komplekti, 78 - sejas masku komplekti un viens zupas virtuves pārtikas komplekts.

Finansējums piešķirts no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Valdība atbalsta papildus 40 miljonu eiro piešķiršanu pašvaldībām Ukrainas bēgļu atbalstam

Valdība šodien atbalstīja papildus vairāk nekā 40 miljonu eiro piešķiršanu no līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, lai turpinātu kompensēt pašvaldībām izdevumus, kas radušies nodrošinot atbalstu Ukrainas bēgļiem.

Līdzekļi nepieciešami, lai pašvaldības var turpināt nodrošināt Ukrainas civiliedzīvotājiem izmitināšanu un ēdināšanu, sociālo atbalstu, izglītību u.c.

Līdz ar to kopumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai tiks piešķirti līdzekļi, kas nepārsniedz 53,4 miljonus eiro, lai segtu izdevumus, kas pašvaldībām radušies sniedzot atbalstu Ukrainas bēgļiem.

Kā ziņots, valdība iepriekš ārkārtas sēdē vienojās par Latvijā nonākušo Ukrainas civiliedzīvotāju sniegtā atbalsta pagarinājumu līdz šī gada 31.decembrim.

Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā līdz šim Latvijā reģistrēti aptuveni 32 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, bet teju 26 000 bēgļu izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, liecina Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija.

Valdība apstiprina jaunu aizdevumu programmu uzņēmējiem Ukrainas kara radīto seku uz ekonomiku mazināšanai

Valdība otrdien apstiprinājusi jaunu atbalsta programmu uzņēmējiem, kas paredz aizdevumu programmu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai.

Vienlaikus precizēti eksporta kredītu garantiju saņemšanas nosacījumi un pagarināti garantiju sniegšanas termiņi līdz 2022.gada beigām, lai turpinātu atbalstu eksportējošiem uzņēmējiem.

Kā aģentūrai LETA norādīja Ekonomikas ministrijā (EM), aizdevumu programmā uz atbalstu varēs pretendēt saimnieciskās darbības veicēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas Ukrainā sekas, kas izpaužas kā pieprasījuma samazināšanās, esošo līgumu darbības pārtraukšana, apgrozījuma samazināšanās, traucējumi piegādes ķēdēs, cenu pieaugums un ierobežojums turpmākām investīcijām.

Atbalsta programmu ieviesīs AS "Finanšu institūcija "Altum"" ("Altum"). Atbalsta programmas kopējais finansējums ir 39 miljoni eiro, kuru ietvaros varēs izsniegt aptuveni 500 aizdevumus. Atbalsts komersantiem tiks sniegts līdz šā gada 31.decembrim.

Aizdevumi būs pieejami visām saimnieciskās darbības veicēju kategorijām, kā arī attieksies uz lauksaimniecības, zvejniecības un akvakultūras nozaru saimnieciskās darbības veicējiem. Vienlaikus noteikumos minētas arī vairākas neatbalstāmās nozares, piemēram, tabakas izstrādājumu ražošana un tirdzniecība, finanšu un apdrošināšanas darbība.

Komersantiem pieejamā maksimālā aizdevuma summa būs līdz trīs miljoniem eiro.

Aizdevumu komersantam piešķirs, ja tam nepieciešams mazināt negatīvo ietekmi uz saimniecisko darbību un ja tas ir ekonomiski dzīvotspējīgs. Vienlaikus noteikts, ka šo aizdevumu nedrīkstēs apvienot ar Covid-19 seku mazināšanas atbalstu, kuru sniedz "Altum". Saimnieciskās darbības veicējs varēs gūt atbalstu no vairākiem subsidētiem aizdevumiem šo noteikumu ietvaros, kā arī saimnieciskās darbības veicējs vienlaikus varēs gūt atbalstu no citām atbalsta programmām, ievērojot šīs programmas nosacījumus un finansējuma robežvērtības šo noteikumu ietvaros.

Apgrozāmo līdzekļu aizdevuma termiņš varēs būt līdz trīs gadiem, savukārt investīciju aizdevumam - līdz sešiem gadiem.

Vienlaikus, apstiprinot grozījumus īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas noteikumos komersantiem un atbilstošām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām, valdība precizēja eksporta kredītu garantiju saņemšanas nosacījumus un pagarināja garantiju sniegšanas termiņu.

Īstermiņa eksporta kredītu garantiju atbalsts saimnieciskās darbības veicējiem būs pieejams līdz 2022.gada beigām eksporta kredīta darījumiem, kuru debitors ir reģistrēts neatkarīgi no debitoru valsts. Tāpat valdība lēma turpmāk neierobežot garantiju sniegšanas iespējas, izņemot garantijas netiks sniegtas darījumiem ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu.

No jūlija līdz nākamā gada beigām biopiejaukuma pievienošana degvielā nebūs obligāta

Ar mērķi mazināt pieaugušās degvielas cenas no 1.jūlija līdz 2023.gada beigām biopiejaukuma pievienošana degvielā nebūs obligāta, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu.

Šajā periodā biodegvielas piejaukuma prasības piemērošana būs brīvprātīga, proti, degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varēs izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu.

EM prognozē, ka grozījumu apstiprināšanas rezultātā, ja tādējādi mazināsies degvielas cena vai tās palielinājums notiks lēnāk, degvielas patēriņš netiktu būtiski ietekmēts, tas ir, netiktu novērots būtisks degvielas patēriņa pieaugums.

Ministrija skaidro, ka vienlaikus jāņem vērā, ka degvielas tirgus Latvijā netiek regulēts - tirdzniecība notiek brīvā tirgus apstākļos, kā arī jāņem vērā, ka noteikumu projekts nenoteic to, ka biodegvielas piejaukšana ir aizliegta un, ja degvielas realizētājs izvēlas šo piejaukumu saglabāt, tas attiecīgi tiek iekļauts arī degvielas cenā.

Valdība apstiprina tālākos soļus izmaiņām regulējumā sauszemes vēja parku attīstībai

Valdība otrdien atbalstījusi Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos tālākos soļus izmaiņām regulējumā sauszemes vēja parku attīstībai, paredz zināšanai pieņemtā informatīvā ziņojuma par sauszemes vēja parku turpmāko attīstību valstī protokollēmums.

Priekšlikumi izstrādāti, izvērtējot ziņojumā apkoptos viedokļus un, lai veicinātu sauszemes vēja enerģijas balstītas elektroenerģijas ražošanas attīstību Latvijā, ievērojot līdzsvarotu citu atjaunojamās enerģijas jaudu, piemēram, jūras vēja, saules enerģijas, biomasas, attīstību un nacionālās enerģētikas nozares sektoru kompleksu attīstību.

EM sadarbībā ar Latvijas pašvaldību savienību (LPS) un Vēja enerģijas asociāciju normatīvos noteiktā termiņā no attiecīgo grozījumu Enerģētikas likumā spēkā stāšanās uzdots izstrādāt un ekonomikas ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumus, kas noteiks vēja elektrostaciju vietējai sabiedrībai radītā diskomforta maksājuma apmēru, maksājuma kārtību un termiņus.

Vienlaikus EM sadarbībā ar Zemkopības ministriju (ZM) un Finanšu ministriju līdz 1.augustam jāsagatavo un jāiesniedz valdībā grozījumi publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumos, lai novērstu šajā informatīvajā ziņojumā norādītos šķēršļus vēja enerģijas attīstību publiskām personām piederošās meža zemēs.

Tāpat EM līdz 2023.gada 1.jūnijam uzdots izstrādāt un ekonomikas ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā regulējuma projektu par vēja un citu pie elektroenerģijas pārvades tīkla pieslēgto atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanas jaudu demontāžas kārtību un ietekmētās vides, tostarp zemes platību rekultivācijas nosacījumiem, novecojušo vēja parku jaudas atjaunošanas kārtību, tostarp šīm darbībām nepieciešamā finansējuma nodrošināšanai.

Reizē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) sadarbībā ar EM un LPS līdz šā gada 1.oktobrim uzdots izstrādāt un publicēt vadlīnijas par vēja parku iekļaušanu pašvaldību teritoriju attīstības plānošanas dokumentos - teritorijas plānojumā un ilgtspējīgas attīstības stratēģijā.

ZM sadarbībā ar EM un VARAM, piesaistot iesaistītās pašvaldības līdz 2023.gada 1.maijam izstrādāt un zemkopības ministram iesniegt valdībā informatīvo ziņojumu par vēja elektrostaciju ierīkošanas iespējām nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijās.

EM sadarbībā ar Veselības ministriju, VARAM, LPS un Vēja enerģijas asociāciju līdz 2023.gada 1.jūnijam jāizstrādā un ekonomikas ministram jāiesniedz Ministru kabinetā normatīvais akts, kas reglamentē trokšņu, mirguļošanas un zemfrekvences skaņas ietekmes novērtējumu uz cilvēka veselību.

Tāpat EM sadarbībā ar VARAM un LPS uzdots līdz šā gada 1.oktobrim identificēt Eiropas Savienības (ES) fondu un klimata finansējuma programmas, kurās iespējams iestrādāt vērtēšanas kritēriju un minēto kritēriju piemērošanas nosacījumiem par priekšrocībām pašvaldībām un teritorijām, kurās sekmīgi attīstās ar atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas ražošanu. Līdz 1.oktobrim EM arī jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas paredz atcelt pastāvošo aizsargjoslu ap vēja elektrostacijām.

Tikmēr līdz šā gada beigām EM jāiesniedz izskatīšanai valdībā grozījumi noteikumos par atļaujām elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai, lai novērstu problēmas attiecībā uz situācijām, kādās atļauju izsniegšana būtu ierobežojama.

Savukārt līdz 1.decembrim EM Ministru kabinetā jāiesniedz grozījumi noteikumos par kārtību, kādā aprēķināma un izmaksājama atlīdzība par energoapgādes objekta ierīkošanai vai rekonstrukcijai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību ierobežošanu attiecībā par kompensāciju kārtību zemes īpašniekiem par vēja enerģijas iekārtu elektrisko tīklu kabeļu līniju aizsargjoslām.

Šajā informatīvajā ziņojumā piedāvātie risinājumi un veicamie uzdevumi sauszemes vēju parku attīstības uzlabošanai tiks nodrošināti piešķirto līdzekļu ietvaros, neprasot papildu valsts budžeta finansējumu, skaidro EM.

CVK piešķir papildus 753 967 eiro 14.Saeimas vēlēšanu nodrošināšanai

Lai nodrošinātu sekmīgu 14.Saeimas vēlēšanu norisi, Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tiks piešķirts papildus finansējums 753 967 eiro apmērā, otrdien nolēma valdība.

Ņemot vērā apzinātās vēlēšanu zīmju izmaksas par vienu kandidātu sarakstu un CVK prognozi par maksimālo kandidātu sarakstu skaitu (līdz 20 kandidātu sarakstiem), CVK vēlēšanu zīmju izgatavošanai 14.Saeimas vēlēšanas papildus nepieciešami līdz 693 078 eiro. Šī summa faktiski var būt mazāka, ja tiks iesniegts mazāks kandidātu sarakstu skaits.

Vienlaikus CVK papildu finansējums 24 995 eiro apmērā nepieciešams arī vēlēšanu aplokšņu izgatavošanai un piegādei. Pēc vēlēšanu aplokšņu iepirkuma rezultātiem sadārdzinājums, salīdzinot ar 2018.gada Saeimas vēlēšanām, ir 1,8 reizes - 33 033 eiro 2018.gadā, 58 028 eiro 2022.gadā.

Jūnijā CVK plānots īstenot iepirkumu arī par pārējo poligrāfijas materiālu (plakāti vēlēšanu iecirkņiem, norādes, balsotāju sarakstu veidlapas, brošūras, grāmata ar ziņām par deputātu kandidātiem, vēlēšanu rezultātu grāmata, uzlīmes uz materiālu saiņiem) izgatavošanu un piegādi 14.Saeimas vēlēšanām. Iepirkuma rezultāti būs zināmi jūlija sākumā.

Ņemot vērā poligrāfijas materiālu izmaksu pieaugumu tirgū, iepirkuma maksimālā pieļaujamā līgumcena ir noteikta līdz 49 973 eiro apmērā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. 2018.gada Saeimas vēlēšanās šo materiālu izgatavošana un piegāde izmaksāja 14 079 eiro.

Līdz ar to CVK ir nepieciešams papildu finansējums arī šo 14.Saeimas vēlēšanu nodrošināšanai nepieciešamo poligrāfijas materiālu iespējamā sadārdzinājuma segšanai līdz 35 894 eiro apmērā.

CVK budžeta programmā "Saeimas vēlēšanas" nebija iespējams rast finansējumu vēlēšanu materiālu sadārdzinājuma segšanai, jo arī citu preču un pakalpojumu iegādes izmaksas, pieaugot energoresursu cenām, ir kļuvušas dārgākas, tāpēc tiek rūpīgi izvērtēti tikai neatliekamie un paši nepieciešamākie izdevumi.

Valdība atsakās no ieceres izveidot nolietoto auto riepu depozīta sistēmu

Latvijā netiks veidota nolietoto auto riepu depozīta sistēma, šodien nolēma valdība.

Ministru kabinets nolēma atzīt par aktualitāti zaudējušu savulaik pieņemto lēmumu, izvērtēt šādas sistēmas ieviešanu. Kā informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), tai tika uzdots līdz pagājušā gada decembrim izvērtēt depozīta vai alternatīvas sistēmas izveidi un piemērošanu riepām, lai veicinātu riepu atbilstošu apsaimniekošanu un patērētāju ieinteresētību nodot nolietotās riepas apsaimniekošanai.

Pētījumu par efektīvāko pieeju nolietotu riepu apsaimniekošanā veica SIA "Geo Consultant". Šāda veida pētījums par nolietotu riepu apsaimniekošanas modeli bijis pirmais Latvijā. Pētījumā secināts, ka depozīta sistēmu nav iespējams ieviest, ja nenotiek atbilstoša riepu reģistrācija. Tajā norādīts, ka riepu tirgus ir globāls un tajā nav iespējams izveidot īpašu marķējumu riepām priekš Latvijas tirgus.

Tāpat pētījumā atzīts, ka lietotājiem visneizdevīgākā sistēma ir depozīta sistēma, jo tā kā riepas tiek lietotas pastāvīgi, depozīta maksājums ir atgūstams tikai brīdī, kad nolietotā riepa tiek nodotas pārstrādei/reģenerācijai un jaunas riepas netiek iegādātas, attiecīgi personu līdzekļi ir iesaldēti.

Pētījumā secināts, ka depozīta sistēmas ieviešanai ir nepieciešamas apjomīgas administratīvas procedūras, līdz ar to būtu ļoti augstas izmaksas, kuras nav iespējams īstenot.

Izstrādājot pētījumu, tika iesaistītas valsts institūcijas un Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācija.

Valdība atbalsta VID nodokļu informācijas pakalpojumu modernizācijas projektu 4,53 miljonu eiro apmērā

Valdība otrdien atbalstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu informācijas pakalpojumu modernizācijas projektu 4,53 miljonu eiro apmērā.

Valdības lēmums uzdod Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt VID iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada līdzekļu saņemšanai.

Projekta mērķi ir ieviest uzkrājuma principu, ieviest vienoto nodokļu kontu, kā arī nodrošināt pilnīgu informāciju par faktiskajiem konkrētā perioda VID administrētajiem valsts budžeta ieņēmumiem.

Projekta mērķu sasniegšanai nepieciešams izstrādāt mūsdienu tehnoloģijās balstītu ar iekšzemes nodokļiem un VID administrētajām nodevām saistīto maksājumu uzskaites un administrēšanas funkcionalitāti un nodokļu ieņēmumu grāmatvedības uzskaites funkcionalitāti.

Tāpat projekta mērķu sasniegšanai paredzēts pilnveidot VID nodokļu administrēšanas un pakalpojumu sniegšanas procesus, nodrošināt informācijas sistēmu atbalstu VID administrēto nodokļu, nodevu un citu maksājumu uzskaitei valsts budžetā pēc uzkrājuma principa, nodrošināt informācijas sistēmu atbalstu, lai administrētu vienotajā nodokļu kontā veiktos maksājumus VID administrētajiem valsts budžeta ieņēmumiem, kā arī publicēt VID datu kopas atkalizmantojamu datu formātos.

Projektu plānots īstenot līdz 2023.gada 15.decembrim. Pēc projekta īstenošanas ikgadējās uzturēšanas izmaksas tiek plānotas 10% apmērā no izstrādes izmaksām un ir 453 000 eiro. Kopā izstrādes un 15 gadu laikā uzturēšanas izmaksas ir 11,325 miljoni eiro.