Teju 93% no visas iegūtās kūdras Latvijā tiek eksportēts. Tikai maza daļa tiek atstāta izmantošanai pašmāju vajadzībām. Kamēr nav noteikts, cik liels ir kopējais kūdras apjoms Latvijā, precīzi pateikt, cik daudz kūdras iegūt un eksportēt gadu no gada, nav iespējams. Vai pienāks brīdis, kad kūdras ieguve Latvijā pārsniegs tās spēju atjaunoties? Otrajā rakstā no sērijas par kūdras biznesu Latvijā TVNET aplūko kūdras ekonomisko nozīmi un iespējamos nākotnes plānus nozīmes mazināšanai. 

Kūdra kopumā aizņem vien aptuveni 3% no visas zemeslodes, taču tajā pašā laikā glabā teju divreiz vairāk CO2 izmešu nekā visi pasaules koki, liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas publicētās aplēses. Tādējādi neapdomīga rīcība ar kūdru vai tās pārlieku liela izmantošana var novest pie negatīvām sekām saistībā ar klimata pārmaiņām.

Kūdra tiek uzskatīts par lēni atjaunīgo dabas resursu, jo vidēji gada laikā kūdras apjoms palielinās par vienu milimetru. Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem, Latvijā kūdra uzkrājas par trīs līdz četriem milimetriem gadā. Pēdējie Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) apkopotie dati liecina, ka 2020.gadā Latvijā kopumā iegūts aptuveni 1,1 miljons tonnu kūdras.

Kā norāda Latvijas universitātes profesors Normunds Stivriņš, nav pamata bažām, ka Latvijā kūdru varētu iegūt lielākos apjomos, nekā tā ir spējīga atjaunoties.

“Latvijā ir pietiekami liels mitrums, lai kūdra varētu atjaunoties, turklāt kūdras ieguve notiek procentuāli mazākajā daļā Latvijas purvu,” atklāja profesors. Lai gan kūdra tiešām ir lēni atjaunīgs dabas resurss, Latvijā tas ir pieejams pietiekamos daudzumos un mums vajadzētu izmantot pieejamos dabas resursus, uzskata profesors.

Vienlaikus viņš norāda, ka saskaņā ar Eiropas Savienības zaļā kursa uzstādījumiem kūdras nozari Latvijā “gaida drūma nākotne”. “Daudzas Eiropas valstis kūdru izmanto kā kurināmo, un ES to vispārināja arī uz Latviju, pieņemot, ka visa izraktā kūdra tiek sadedzināta,” norāda profesors. Tāpēc, neraugoties uz to, ka lielākā daļa Latvijā iegūtās kūdras tiek eksportēta un vairumā gadījumu tiek izmantota lauksaimniecībā, tās ieguve uzliek papildu slogu, rēķinot Latvijas emitētās Siltumnīcas efekta gāzes.

Kas un uz kurieni ved Latvijas kūdru?

Vairums kūdras ieguves uzņēmumi Latvijā nav pašmāju, bet gan ārvalstu. Kā skaidro Ingrīda Krīgere, Latvijas Kūdras asociācijas prezidente, tas lielā mērā saistīts ar pāriešanu uz brīvo tirgus ekonomiku 1990.gadu sākumā. Ārvalstu investori redzēja, ka ir kur ieguldīt naudu, jo vietējiem uzņēmējiem tādas nebija, un to darīja, portālam TVNET pauž Krīgere.

Tā līdz mūsdienām lielākie kūdras uzņēmumi, kas darbojas Latvijā, ir saistīti ar ārzemju uzņēmējiem.

Pēc firmas.lv pieejamajiem datiem jau vairākus gadus lielākais uzņēmums (pēc gada apgrozījuma), kas nodarbojas ar kūdras ieguvi vai pārstrādi Latvijā, ir SIA Pindstrup Latvia. Tā apgrozījums pērn pārsniedza 77 miljonus eiro. Pindstrup ir Dānijas uzņēmums, kurš dibināts vairāk nekā pirms 100 gadiem, taču Latvijā tas darbojas kopš 1994.gada. Kā norādīts uzņēmuma mājaslapā, “Pindstrup Latvia ar Baltijas kūdru apgādā pircējus visā pasaulē”. Uzņēmums ir klātesošs arī tādās valstīs kā Īrija, Spānija, Igaunija un pat Krievija. Šobrīd SIA Pindstrup Latvia ir izsniegtas licences kūdras ieguvei astoņos dažādos Latvijas purvos.

Sadarbojoties ar kolēģi no Īrijas, noskaidrojām, ka gan Latvijā, gan Īrijā ar kūdras ieguvi nodarbojas arī Vācijas kompānija Klasmann-Deilmann. Latvijas gadījumā kompānijas patiesā labuma guvēji ir divi Šveices pilsoņi. Pērn kompānijas apgrozījums sasniedza 9,9 miljonus, un kompānija strādāja ar vairāk nekā 1,2 miljonu peļņu. Šeit gan jāmin, ka kompānija oficiāli norādījusi, ka strādā ne tikai ar kūdras ieguvi, bet gan ar biomasas ražošanu.

Kompānijas mājaslapā uzsvērts: "Esam vieni no lielākajiem biomasas ražotājiem Latvijā un Lietuvā."

Īrijā gan kompānijai neklājas tik spoži. Kā izdevās noskaidrot mūsu īru kolēģim, kompānijai ir bijušas nesaskaņas ar Īrijas Vides aizsardzības aģentūru (ĪVAA), proti, saskaņā ar ĪVAA 2020. un 2021. gadā kompānija, iespējams, nodarbojusies ar kūdras ieguvi bez likumā noteiktās licences. Kā liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā pieejamā informācija, šobrīd kompānijai Latvijā ir izsniegta licence par kūdras iegūšanu piecos Latvijas purvos ar kopējo atļauto iegūstamo apjomu vairāk nekā 7,5 milj. tonnu. 

Arī kūdras eksporta tīkls ir pietiekami plašs. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati, 2021. gadā lielākais kūdras eksporta galamērķis no Latvijas ir Vācija, uz kurieni eksportēta kūdra vairāk nekā 32 miljonu eiro apmērā, kam seko Itālija, uz kurieni izvesta kūdra 31,6 miljonu eiro apmērā, un trešajā vietā ierindojas Ķīna, kur nogādāta kūdra 21,5 miljonu eiro apmērā. Ķīna nav vienīgā valsts ārpus Eiropas Savienības, uz kurieni tiek vesta kūdra, – pirmajā desmitniekā 2021.gadā ierindojas arī tādas valstis kā Japāna, Dienvidkoreja un ASV. Tādējādi teju puse no lielākajiem kūdras eksporta galamērķiem ir ārpus Eiropas Savienības.

Kopskatā kopš 2005.gada kūdras eksporta apjoms ir pakāpeniski pieaudzis. Pretēji šķietamajam pandēmija nav īpaši ietekmējusi kūdras eksportu. Tieši pretēji – pandēmijas laikā eksports pat pieaudzis.

Piemēram, 2020.gada martā no Latvijas tika eksportēta kūdra 18,92 miljonu eiro apmērā, kamēr 2021.gada martā jau 22,28 miljonu eiro. Arī šā gada pirmajos mēnešos vērojams stabils kūdras eksporta pieaugums.

FOTO: Ekrānšāviņš no Centrālās statistikas pārvaldes

Kūdras kopējā nozīme Latvijas ekonomikā šķiet acīmredzama – 2021.gadā 1,45% no visa kopējā valsts eksporta aizņēma tieši kūdra, kas naudas izteiksmē ir teju 240 miljoni eiro. Ņemot vērā aktuālo jautājumu par kūdras iespējamu izmantošanu kā kurināmo, lai ražotu siltumenerģiju Latvijā, TVNET vērsās Ekonomikas ministrijā (EM), lai skaidrotu, vai šāda iespēja tiek apsvērta un ko tas nozīmētu ekonomikai.

EM atbildēja izvairīgi, bet norādīja, ka šķēršļu kūdras izmantošanai siltumenerģijas ražošanā nav. Ministrijas ieskatā, kūdru būtu iespējams dedzināt kopā ar šķeldu. Tajā pašā laikā EM uzsvēra, ka pastāv zināmi ierobežojumi kūdras izmantošanai, konkrēti, tas ir pretrunā Eiropas Savienības zaļā kursa mērķiem. “Jāņem vērā, ka kūdra tiek definēta kā fosils energoresurss, līdz ar to būs veicams papildu maksājums, tāpat katram siltumenerģijas ražotājam jāvērtē kūdras pieejamība un efektivitāte,” portālam TVNET skaidro EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Vienlaikus Urpena norāda, ka par kūdras iespējamu izmantošanu kā kurināmo, lai ražotu siltumenerģiju, diskusijas notiek arī plašākā ES līmenī, taču nav iespējams prognozēt, kā šīs diskusijas noslēgsies.

“Ir skaidrs, ka ar kūdru klimata neitralitāti mēs nesasniegsim,” portālam TVNET jau iepriekš pauda Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) direktore, profesore Dagnija Blumberga. Par kūdras nozīmi ekonomikā gan tiek runāts un diskutēts mazāk.

Raksts tapis sadarbībā ar journalismfund.eu, kā daļa no pārrobežu sadarbības projekta ar Īrijā bāzēto pētnieciskās žurnālistikas centru Noteworthy.ie.

FOTO: journalismfund.eu