Latvijas valsts pārvalde, kas būvēta pēc 19.gadsimta parauga ar ministriju stingri nodalītām kompetencēm, nav spējīga ātri un kvalitatīvi reaģēt uz sabiedrības vajadzībām, šādu viedokli šodien tradicionālajā uzrunā Saeimas pavasara sesijas noslēgumā pauda Valsts prezidents Egils Levits.
Politiķis uzskata, ka Latvijas valsts pārvalde nav piemērota 21.gadsimta arvien sarežģītākai pasaulei, kas prasa pārnozaru un starpinstitūciju sadarbību. Levits iepriekš bija piedāvājis Latvijā veidot valsts ministru posteņus, kas veidotu pārnozaru sadarbību, taču valdošā koalīcija ideju tālāk nevirzīja kā nelietderīgu.
Valsts pirmā amatpersona atsaucās uz jaunā Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidenta Andra Bites pausto, ka katra ministrija dzīvo savā pasaulē, bet, ja nepieciešama vairāku ministriju sadarbību, lietas "buksē".
Levits norādīja, ka arī aizsardzības ministram Artim Pabrikam (AP), kuram uz laiku bija jāuzņemas atbildība ukraiņu bēgļu lietās, nācies konstatēt, ka koordināciju starp dažādām ministrijām esot ļoti grūti nodrošināt.
Tāpat Valsts prezidents vērsa uzmanību uz to, ka valsts pārvaldes digitalizācijā ir ieguldīti miljoni. Lai gan informācija glabājas 180 dažādos digitalizētos reģistros, kopīga automatizēta datu lietošana nenotiek.
Viņš atzīmēja, lai divas vai vairākas valsts iestādes apmainītos ar datiem vai izmantotu viena otras datu bāzi, ir teju nepieciešams veikt izmaiņas likumā. Pēc prezidenta paustā, vēl joprojām pašvaldības sociālajam dienestam nepieciešamos datus vairumā gadījumu apstrādā manuāli.
"Ir jāpiekrīt Ministru prezidenta kritikai par valsts pārvaldes kolektīvo nespēju izmantot tehnoloģijas savu pienākumu veikšanai -
apkopot un analizēt datus, lai sniegtu iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus. Tā nedrīkst turpināties," pauda Levits.
Viņa ieskatā, valsts digitālā pārvaldība nākamajai valdībai un nākamajai Saeimai ir jāpārveido tā, lai tā kalpotu sabiedrībai - ērti, efektīvi un visiem pieejami. Pēc Valsts prezidenta paustā, šo jomu jāpārrauga Ministru kabineta līmeņa politiski atbildīgai amatpersonai. Tāpat ir jābūt politiski atbildīgai amatpersonai par Latvijas zaļo kursu un attiecīgajām reformām tautsaimniecībā, jo tie visi ir starpinstitūciju un pārnozaru jautājumi.
"Valsts pārvaldei ir jābūt elastīgai un tai ir jāspēj reaģēt uz katra konkrētā laika sabiedrības labā risināmiem uzdevumiem arī tad, ja uzdevums vienlaikus skar vairākas nozares vai institūcijas. Ja tas skar vienu institūciju vai nozari, tad viss ir kārtībā. Bet tikko ir vairākas institūcijas un nozares iesaistītas, tad mēs "buksējam"," teica prezidents.
Levits plāno aicināt nākamo Ministru prezidenta kandidātu sniegt konkrētu, izsvērtu un izvērsti pamatotu reformas plānu, kā novērst "valsts pārvaldības stagnējošo atpalicību", piebilstot, ka "ar parastajiem primitīvajiem, populistiskajiem priekšlikumiem" labāk pie prezidenta nemaz nenākt.
