Kā liecina CSDD dati, 2022.gada pirmajos mēnešos būtiski pieaudzis dzērājšoferu izraisīto negadījumu skaits. Pērn no janvāra līdz maijam tika izraisītas 245 avārijas, turpretī šogad alkohola reibumā esoši autovadītāji bijuši vainojami pie 365 negadījumiem, kuros cietis 81 cilvēks, 3 gājuši bojā. Dramatiskie skaitļi liek mums šo problēmu ne tikai celt gaismā, bet arī apzināties tās sakni – kā tas nākas, ka saprātīgs cilvēks, kurš pārmērīgi lietojis alkoholu, drosmīgi sēžas pie stūres?
RSU psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas psihiatrs un sistēmiskās ģimenes psihoterapijas speciālists Gunārs Trimda par “dzērājšoferiem” runā, sākotnēji skaidrojot, kas vispār pēc būtības ir atkarība.
“Atkarība visiem ir vienāda psihes funkcija - atšķiras tikai paši objekti, ar kuriem tā tiek realizēta. Tas var būt otrs cilvēks, alkohols, narkotikas, azartspēles, darbs un vēl daudz kas cits,” ieskicē Gunārs Trimda.
Tuvojas Līgo svētki, kas saistās ne tikai ar jestrām dejām, līgo dziesmām un papardes zieda meklēšanu, bet nereti arī ar pārmērīgu alkohola lietošanu. Atzīsim, ir grūti iedomāties Jāņus bez auksta, putojoša alus kausa.
“Ja runājam par atkarībām, tad var teikt, ka tas pats par sevi ir normāls process, jo tā patiesībā ir viena no drošības sajūtas trūkuma izpausmēm,” skaidro psihoterapeits.
Atkarīgais vienmēr meklēs Mātes krūti, bet atradīs pudeli
Psihoterapijas speciālists Gunārs Trimda pie atkarības cēloņiem min:
1. Pārlieku aprūpējošs audzināšanas veids vai dažādi apstākļi, kuru dēļ vecāki emocionāli un fiziski nav bijuši pietiekami daudz līdzās bērnam.
“Pāraprūpe un kontrole noved pie tā, ka bērns tiek nevis uztverts, bet fiksēts "attālināšanās-individualizācijas" stadijā (pēc psihoterapeites M.Māleres teorijas). Tas nozīmē, ka bērns ir kļuvis par drošības sajūtas sniedzēju saviem vecākiem, kā rezultātā būs vēlme saplūst ar otru cilvēku, paņemt no viņa to, kas pašam pietrūkst. Būs grūtības kļūt par individualitāti, nebūs "es"’ spēka, būs grūti darīt ko pašam. Vecāki, kuriem pašiem ir atkarības pret bērnu izturas nedroši, attieksme ir nepastāvīga un ambivalenta. Vecāki mēdz dot bīstamus vēstījumus :
"Kad tu būsi izaudzis liels, tad manis vairs nebūs!". Tātad ir jāpaliek mazam, jo pretējā gadījumā vecāki nomirs. Bailes palikt vienam ar savām nepatīkamajām sajūtām rada neapvaldāmu vēlmi aizmirsties,” audzināšanas veida sekas apraksta Trimda.
2. Situācijas, kad dažādu apstākļu dēļ vecāki emocionāli un fiziski nav bijuši pietiekami daudz blakus bērnam.
"Tad radīsies nedrošā pieķeršanās, kad būs iekšējais konflikts, kas izpaudīsies kā vēlme un bailes no tuvības. Vecāki tad parasti draud: "Ja tu kliegsi, es tevi vairs nemīlēšu!’"; "Atnāks vilks un aizvedīs tevi uz mežu!", ’"Atdošu tevi tam policistam!","piemērus nosauc Gunārs Trimda.
3.Vecāku bieža partneru maiņa.
4.Spēcīga pieķeršanās vienam no vecākiem un otra autoritātes noraidīšana.
5.Nespēja konstruktīvi risināt konfliktsituācijas.
"Var teikt, ka labu attiecību priekšnoteikums ir spēja pārī katram izrādīt savu agresiju konstruktīvi un pieņemt partnera konstruktīvo agresiju. Gadījumos, lai apturētu, novilktu robežas un stingri tās noturētu arī ir nepieciešams likt lietā konstruktīvā agresiju," stāsta Trimda.
6. Bērna emocionālo vajadzību neizprašana, kad zīdaini baro ikreiz, kad viņš sāk raudāt.
7. Uzskats, ka laba audzināšana ir tikai prasību izvirzīšana, bez emocionāla atbalsta un drošas vides.
“Atceros kādu gadījumu, kad strādāju BKUS Gaiļezerā bērnu psihiatrijas nodaļā. Zēns ar depresiju un izteiktām dusmu lēkmēm ar ātro palīdzību tika nogādāts klīnikā. Sarunājos ar tēvu, kurš nesen bija iznācis no apcietinājuma. Viņa galvenās audzināšanas metodes bija: "viņš taču zina, kas ir labi un kas ir slikti"; ja "gadījumā dēls to aizmirst, priekš tam taču ir siksna’".
8.Vecāku nepiepildīto vēlmju un cerību attaisnošana. Tad var izveidoties t.s. "neīstā patība", kad cilvēks izveido tādu kā tēlu, kurā parāda to, ko no viņa vēlas citi un saplūst ar šo tēlu. "Tad provocējot citus uz kritiku var mēģināt ar citu viedokli aizvietot nepietiekošo skatu uz savu esību. Tad cilvēks skaidrā ir tāds pareizs un mīļš, bet iedzerot vairs nav pazīstams, jo kļuvis par pavisam citu cilvēku,” stāsta eksperts.
Sanāk paradokss, jo atkarīgais meklē sev savu aprūpētāju, bet kad to ir atradis, tad izrādās, ka tas ir tas bargais soģis, no kura viņš visu laiku ir gribējis izsargāties.
Sēšanās dzērumā pie stūres – es taču varu!
Sēšanās pie stūres dzēruma stāvoklī ir tāds kā mēģinājums parādīt, ka "es varu".
"Šī sajūta atkarīgiem pietrūkst, jo nav bijis iespējas drošā vidē iepazīt sevi un savu aktivitāti. Vecāki nav devuši psiholoģisko telpu, kurā bērns ir ticis pieņemts, ir tikušas atspoguļotas viņa emocijas, un liktas robežas," skaidro atkarību pazinējs.
Ārvalstu pētījumi vēl rāda, ka dzērājšoferi mēdz būt arī
Kā rīkoties līdzās esošajiem?
Domājot par to, bet ko darīt tiem, kas ir blakus atkarīgajam cilvēkam, Gunāram Trimdam nāk prātā kāds notikums, kur kāds krievu aktieris dzērumā iebrauca pretējā joslā un nogalināja otra auto šoferi. Aktieris patiesi nožēloja izdarīto un sevi vainoja notikušajā. “Alkohola atkarīgie vienmēr mēdz sevi vainot. Stāsts ir par zaudējumu bērnībā, kurš nav bijis izsērots, kas savukārt rada vainas sajūtu. Atkarīgie no rīta mēdz patiesi lūgt piedošanu, tad bieži vien gribas viņu apķert un piedot notikušo. To arī dara atkarīgo vīru sievas. Bet gluži kā pasakā, pēc pusnakts princis atkal pārvēršas par ķirbi un viss cikls atsākas no jauna. Šī ir atkarīgo traģēdija,” koši noraksturo eksperts.
Alkohola lietošana nav savienojama ar braukšanu pie stūres, to apliecina arī aizvadītā gada dati par ceļu satiksmes negadījumiem!
Atbilstoši Ceļu satiksmes likumam par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā, kas pārsniedz 1,5 promiles, piemēro naudas sodu un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem. Savukārt kriminālatbildība par transportlīdzekļa vadīšanu, ja vadītājs atrodas alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē, ir paredzēta transportlīdzekļa vadītājiem, kuriem nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību.
Raksts tapis sadarbībā ar bezalkoholisko alu "Lāčplēsis".
