/nginx/o/2022/06/27/14655890t1h50fd.jpg)
Kad pirms teju 2000 gadiem izvirda Vezuvs, liela daļa seno Pompeju iedzīvotāju sastinga laikā zem pelnu kārtas. Līdzīgu likteni piedzīvoja arī pilsētas flora un fauna. Tagad arheologiem izdevies atklāt pārsteidzošo – grūsnas bruņurupuču mātītes pārakmeņojušās aprises.
Bruņurupuča atliekas arheologi atrada zem pamatīga pelnu un akmens slāņa. Kad izvirda vulkāns, bruņurupucis bija paslēpies zem jau iepriekš sabrukušas ēkas atliekām.
Eksperti saka: fakts, ka mātītei bija ola, varētu liecināt par to, ka tā meklēja drošu vietu, kur to izdēt.
Oksforda Universitātes arheologs Marks Robinsons, kurš Pompejos 2002. gadā atrada cita bruņurupuča atliekas, izdevumam “BBC” pastāstīja, ka pastāv divas versijas par to, kā bruņurupucis tur nokļuva.
“Viena versija ir tāda, ka tas ir pieradināts bruņurupucis, kas, iespējams, izbēga un paslēpās ēkas drupās, kas sabruka pēc lielās zemestrīces,” teica Robinsons.
FOTO: BRUŅURUPUČA ATLIEKAS POMPEJOS
Tiesa, ticamāka versija ir tāda, ka bruņurupucis pilsētā iemaldījies no netālu esošajiem lauku apvidiem. Eksperti saka, ka šis atklājums uzskatāmi parāda Pompeju bagāto ekosistēmu pēc lielās zemestrīces.
“Visa pilsēta bija celtniecības laukums, tāpēc daudzas telpas netika izmantotas. Tajās nereti ievācās savvaļas dzīvnieki, lai dētu olas,” skaidroja Pompeju Arheoloģiskā parka ģenerāldirektors Gabriels Cuhtrīgels.
