“Padomju Savienības Komunistiskās partijas biedre – Velta Čebotarenoka. Kura apzaga 2 gadu laikā no 1993-1995 gadam kā Bankas Baltija vice-prezidente. “Bankai Baltija” bija ap 500 tūkstošiem noguldītāju un cik noguldītāju dzīves tika iznīcinātas?”
Šādu tekstu izplatījuši dezinformatori, kas plašāk kļuva pazīstami ar Satversmes oriģināla meklēšanu un pandēmijas noliegšanu.
Velta Čebotarenoka nav apzagusi Banku Baltija: viņa netika ne apsūdzēta, ne tiesāta. Aģentūra LETA 1998. gadā Rīgas apgabaltiesa sāka skatīt krimināllietu pret Bankas Baltija amatpersonām. Tajā bija apsūdzēti bijušais Bankas Baltija padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lavents, bankas prezidents Tālis Freimanis un Alvis Līdums. Divu apsūdzēto – bijušās direktores Valentīnas Goluško un kredītdaļas priekšnieces Marinas Podļevskihas krimināllietas tika izdalītas atsevišķi, jo nav bijusi zināma viņu atrašanās vieta. Laventam Augstākā tiesa par bankas novešanu līdz bankrotam piesprieda deviņus gadus cietumā, bet Freimanim – sešus gadus.
Banka Baltija 90. gadu pirmajā pusē bija kļuvusi par lielāko Latvijas komercbanku. Tā darbojās pēc piramīdas principa: augstās procentu likmes piesaistīja jaunus noguldītājus, kuru līdzekļi savukārt ļāva apmaksāt iepriekšējos. Straujās inflācijas laikā, krītoties lata vērtībai, tā piesaistīja cilvēkus ar noguldījumu likmēm līdz pat 90% gadā. Kad lata vērtība nostiprinājās, bankas finansiālais stāvoklis strauji pasliktinājās, liela daļa izsniegto kredītu nebija nodrošināti, un 1995. gada pavasarī tā bankrotēja. Bankā naudu zaudēja vairāk nekā 100 tūkstoši privātpersonu. Saistības pret noguldītājiem un kreditoriem netika dzēstas, jo finanšu iestādes kontos līdzekļu nebija.