Raksturojot pirmās emocijas, kad saistībā ar Otro pasaules karu mūsdienās dzird pieminam 9.maiju, 25% respondentu atzina, ka tās ir pozitīvas, tai skaitā "ļoti pozitīvas" 13%. To, ka emocijas ir negatīvas, atzīmēja 40%, tai skaitā "ļoti negatīvas" - 21%. Gandrīz trešdaļa jeb 31% respondentu atzina, ka emocijas ir "neitrālas".
Ņemot vērā atbildes atkarībā no sarunvalodas ģimenē, 3% respondentu, kuriem latviešu valoda ir galvenā sarunvaloda ģimenē, atbildēja, ka viņu emocijas saistībā ar šo jautājumu ir pozitīvas, bet starp krievvalodīgajiem pozitīvas emocijas norādīja 62%.
Biežāk nekā caurmērā starp krievvalodīgajiem respondentiem to, ka 9.maija pieminēšana mūsdienās saistībā ar Otro pasaules karu viņos raisa pozitīvas emocijas, norādīja respondenti, kuriem ir 35 gadi un vairāk, iedzīvotāji ar vidējo izglītību, respondenti bez Latvijas pilsonības, pētījuma dalībnieki ar zemiem vai vidējiem ienākumiem, kā arī Pierīgā un Zemgalē dzīvojošie, kā arī lauku apvidu iedzīvotāji.
Savukārt negatīvas emocijas biežāk nekā caurmērā izjūt respondenti vecumā no 18 līdz 34 gadiem, publiskajā sektorā nodarbinātie, kā arī pētījuma dalībnieki ar vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem, ziņo "lsm.lv".
No visiem respondentiem biežāk pozitīvās emocijas 9.maija pieminēšana raisīja tiem, kuri atbalsta Krievijas darbību Ukrainā, bet visretāk tiem, kuri nosoda.
Savukārt respondentiem ar krievu sarunu valodu ģimenē visbiežāk 9.maija pieminēšana raisīja negatīvas emocijas respondentiem, kuri nosodīja Krievijas rīcību Ukrainā, bet kopumā, neatkarīgi no attieksmes pret Krievijas sākto karu Ukrainā, 9.maijs vairākumam raisot pozitīvas emocijas.