Pk, 12.08.2022.

Daugavpils dome nolemj ST apstrīdēt totalitāro režīmu slavinošu objektu demontāžu

TVNET/LETA
Daugavpils dome nolemj ST apstrīdēt totalitāro režīmu slavinošu objektu demontāžu
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Andrejs Elksniņš.
Andrejs Elksniņš. Foto: Ivars Soikāns/LETA

Daugavpils dome šodien nolēma vērsties Satversmes tiesā (ST), apstrīdot likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" atbilstību Satversmei.

Kā deputātiem skaidroja domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (S), jau Saeimā, diskutējot par minēto likumu, tika norādīts, ka šim lēmumam par pieminekļu demontāžu jāseko lēmumam par finansējuma piešķiršanu pašvaldībām šo uzdevumu izpildei. Taču finansējums šim uzdevumam netika piešķirts.

Plānots, ka pašvaldība ST vērsīsies divu nedēļu laikā.

Deputāts Igors Prelatovs ("Mūsu partija"), kurš vienīgais pieteicās debatēm, uzsvēra, ka šādi civilizētā pasaulē nerīkojas. Pieminekļi esot vēsture, un no tās atteikties nedrīkstot. "Parādīsim zobus Saeimas deputātiem," aicinot kolēģus atbalstīt vēršanos ST, teica Prelatovs.

Kā ziņots, domes lēmumā skaidrots, ka Daugavpils valstspilsētas pašvaldības teritorijā atrodas objekti, kas atbilst likuma 3.pantā uzskaitītajiem kritērijiem, tādējādi likums uzliek par pienākumu Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai līdz 2022.gada 15.novembrim veikt to objektu demontāžu, kurus noteiks Ministru kabinets, finansējot demontāžu 50% apmērā no pašvaldības līdzekļiem.

Likuma 3.pants nosaka, ka publiskajā ārtelpā, publiskajā būvē vai publiskas personas iekštelpā aizliegts eksponēt pieminekļus, piemiņas zīmes, piemiņas plāksnes, piemiņas vietas, arhitektoniskus vai mākslinieciskus veidojumus un citus objektus, kas izvietoti Latvijas teritorijā kopš 1940.gada un atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem: tie slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas varu, ar to saistītu notikumu vai personu, slavina totalitārismu, vardarbību, militāru agresiju, karu un kara ideoloģiju, kā arī ietver padomju varas vai nacisma simbolus.

Dome norāda, ka Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai netika lūgts viedoklis likumprojekta sagatavošanas, apspriešanas un pieņemšanas laikā Saeimā. Finanšu līdzekļi demontāžas veikšanai nav paredzēti Daugavpils valstspilsētas pašvaldības budžetā 2022.gadam.

Pašvaldībā skaidro, ka pieņemtā likuma 4.panta otrā daļa, 5.panta otrā un piektā daļa, kā arī 8.panta pirmā daļa pirmšķietami neatbilst Latvijas Satversmes 1. un 101. pantam - pašvaldības principam, kas aptver minimālo prasību kopumu attiecībā uz vietējās pašpārvaldes organizāciju demokrātiskā tiesiskā valstī. Viens no vispārējiem tiesību principiem, kas izriet no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas - Satversmes 1.panta -, ir labas likumdošanas princips, kas neesot ievērots, pieņemot likumu, rakstīts lēmumprojektā.

Pašvaldība atsaucas arī uz Latvijai saistošo Eiropas vietējo pašvaldību hartu, kuras 3.panta pirmā daļa nosakot, ka "vietējā pašvaldība nozīmē vietējās varas tiesības un spēju likumā noteiktajās robežās regulēt un vadīt nozīmīgu valsts lietu daļu uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju interesēs".

Lēmumprojektā minēta arī hartas 4.panta piektā daļa, kur "gadījumos, kad centrālā vai reģionālā vara deleģē savas pilnvaras vietējām varām, tām, cik iespējams, jāļauj šo pilnvaru realizēšanu brīvi pielāgot vietējiem apstākļiem," kā arī 4.panta sesto daļu, kas nosaka, ka "plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesā par jautājumiem, kas tieši attiecas uz vietējo varu, ar tām nepieciešams konsultēties, cik iespējams savlaicīgi un atbilstošā veidā".

9.panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka vietējām varām valsts ekonomiskās politikas ietvaros ir tiesības uz pietiekamiem pašu finansu resursiem, ar kuriem tās drīkst brīvi rīkoties savu pilnvaru robežās, kā arī vietējo varu finansu resursiem ir jābūt proporcionāliem pienākumiem, kas šīm varām ir noteikti konstitūcijā un ar likumu.

Pašvaldība uzskata, ka likuma 4. panta otrā daļa un 5.panta otrā un piektā daļa uzdod pašvaldībai īsā termiņā izpildāmu uzdevumu demontēt iepriekšminētos objektus, iejaucoties pašvaldības patstāvībā vietējās varas realizācijā un izslēdzot pašvaldību no lēmuma pieņemšanas par demontējamajiem objektiem, tādējādi neparedzot lēmuma pielāgošanu vietējiem apstākļiem. Likuma 4.panta otrajā daļā uzliekot pašvaldībai pienākumu daļēji finansēt minēto objektu demontāžu, tiekot pārkāpta pašvaldības finanšu autonomija un pārkāpts pašvaldības princips tādā aspektā, ka tas paredz atbilstošu konsultēšanos ar vietējo varu par jautājumiem, kas uz to attiecas, kas izriet no Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta sestās daļas, kā arī tiekot pārkāpts labas likumdošanas princips.

Atbilstoši likuma 5.panta piektajai daļai minēto objektu demontāžu pašvaldības īsteno ne vēlāk kā līdz 2022.gada 15.novembrim.

Pašvaldība lēmumprojektā min, ka, apstrīdot šo likuma normu ST, pašvaldībai vēl aizvien ir pienākums veikt minēto objektu demontāžu, un atbilstoši ST likumā paredzētajiem lietas ierosināšanas, sagatavošanas, izskatīšanas un sprieduma taisīšanas procesuālajiem termiņiem ST spriedums nevar tikt pieņemts līdz 2022.gada 15.novembrim.

Pašvaldībā uzskata, ka sprieduma taisīšana par minēto likuma normu atbilstību Satversmes normām jau pēc attiecīgo objektu demontāžas kļūs bezjēdzīga un nedos iespēju nodrošināt ST sprieduma izpildi, ja ST atzīs minētās likuma normas par neatbilstošām Satversmes 1. un 101.pantam, tāpēc pieteikumā ST iekļaus procesuāls lūgumu, kas ļautu lietas izskatīšanas laikā saglabāt pašreizējo situāciju.

Satversmes 101.pants nosaka, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu, un to, ka pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda.

Jautājums par pieminekļu nojaukšanu īpaši aktualizējās pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu