Cenu pieaugums nav radīts mākslīgi

Pļaviņš saka:

“Uzreiz ir jāsaprot, kāds tad ir galīgais mērķis, un tas ir atrodams 2020.gada noplūdušajā Kanādas valdības e-pasta sarakstē, kur plāns ir novest cilvēkus līdz galējai nabadzībai, un tad apmaiņā pret digitālo ID, vakcinācijas plānu un esošo īpašumu atņemšanu piedāvāt garantēto ikmēneša ienākumu.”

Taču it kā nopludinātā e-pasta vēstule, par kuru runā video autors, ir viltota, par to iepriekš rakstīja Re:Check un faktu pārbaudītāji no AFP, Reuters un Politifact. Viltus e-pasta ziņojumā, kas tīmeklī sāka izplatīties 2020.gadā, teikts, ka Kanādas valdība izmanto Covid-19 pandēmiju kā aizsegu, lai likvidētu visus parādus, “atiestatītu” ekonomiku un atņemtu cilvēkiem privātīpašumu. Norādīts, ka tas esot saņemts no Kanādas “Stratēģiskās plānošanas komitejas” locekļa, taču šādas komitejas nav. Apgalvojumiem šajā fiktīvajā e-pasta vēstulē nav nekāda pamatojuma, un nav pierādījumu, ka vēstule ir īsta.

Pļaviņš stāsta, ka ar šantāžu tikšot atņemti īpašumi, piespiesta daudzkārtējā vakcinācija un digitālā verdzība, pretim dodot vien garantēto minimālo ienākumu. “Digitāli kontrolētā verga iztikas graši,” secina Pļaviņš. Teikto viņš pamato, savā video ievietojot Valsts prezidenta Egila Levita citātu no kādas intervijas: “Tad tiem mērķtiecīgi tiktu sniegti attiecīgie pabalsti. Nevis visiem, bet gan tiem, kam tas ir patiešām vajadzīgs.”

Levita citāts izrauts no Spried ar Delfi 11.marta raidījuma, kurā runāts par ģeopolitisko situāciju pasaulē un cenu pieaugumu Latvijā saistībā ar sankcijām pret Krieviju. Konkrētajā fragmentā viņš stāsta par valsts atbalstu gaidāmajā apkures sezonā maznodrošinātajiem Latvijas iedzīvotājiem. Prezidents intervijā uzsver, ka atbalsts jāsniedz tiem, kam tas augošās inflācijas dēļ tiešām nepieciešams, nevis visiem, kā tas lielā mērā bija Covid pandēmijas pirmo viļņu laikā.

Pēc tam Pļaviņa video seko īss skaidrojums, kas ir universālais pamatienākums. Jāatzīmē, ka garantētais ikmēneša ienākums, par ko runā Pļaviņš, un universālais pamatienākums nav viens un tas pats. Garantētais pamatienākums (angliski GBI jeb Guaranteed Basic Income) nodrošina ienākumus noteiktām grupām, pamatojoties uz finansiālajām vajadzībām, savukārt universālais pamatienākums (angliski UBI jeb Universal Basic Income) tiek piešķirts ikvienam iedzīvotājam.

Nav skaidrs, kāpēc Pļaviņš universālo pamatienākumu (kuru viņš jauc ar garantēto pamatienākumu) uzskata par verdzību. Universālā pamatienākuma mērķis ir nabadzības izskaušana un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošana, ļaujot vairāk laika veltīt, piemēram, izglītībai vai labāka darba meklēšanai. Joprojām dažādās pasaules valstīs tiek diskutēts par garantētā pamatienākuma ieviešanu, izskatot tā plusus un mīnusus, veicot pētījumus un eksperimentus. Šis modelis neparedz kādam atņemt īpašumus vai “paverdzināt”.

Latvijā garantētā pamatienākuma nav un pašlaik nav arī diskusijas par tāda ieviešanu nākotnē, lai gan 2018.gadā spriests par iespēju maksāt bezdarbniekiem 500 eiro mēnesī, bet 2020.gadā portālā Manabalss.lv vākti paraksti par garantētā pamatienākuma ieviešanu.

“Šobrīd ir ļaunprātīgi organizēts enerģijas cenu pieaugums, un globālisti vienkārši izsūknē atlikušos līdzekļus no mūsu kabatām savās kabatās.”

Apgalvojumam, ka enerģijas cenu pieaugums radīts mākslīgi, nav nekāda pamatojuma. Enerģijas cenu pieaugumam ir vairāki iemesli: pret Krieviju vērstās sankcijas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, paaugstinātais pieprasījums, dabisko enerģijas avotu trūkums.

Līdz šī gada beigām Ministru kabinets pirmo reizi Latvijā izsludinājis enerģētisko krīzi naftas produktu apgādē. “Krievija ir lielākais naftas un naftas produktu piegādātājs Eiropai. Ja ES vienosies par naftas produktu importa aizliegšanu vai Krievija liegs piekļuvi naftai vai naftas produktiem, īslaicīgi var rasties šo produktu deficīts ES tirgū un būtiski pieaugs to cena,” LV portālam skaidrojis ekonomikas ministrijas administrācijas vecākais speciālists Aleksandrs Vlads.

“Viņi plāno pāriet uz bezskaidro naudu un izveidot vienotu digitālo identitāti, kur koncentrētos tavs e-paraksts, vienīgais naudas maciņš, sociālie kredītpunkti, vakcinācijas pasīte un visas formalitātes, un tas viss būtu vienā digitālajā ID. Ja tu slikti uzvedīsies, to atslēdz, tu vairs neesi. Tevi var šantažēt, kā grib, kad grib un cik ilgi grib – tā izpaudīsies digitālā verdzība.”

Arī šis apgalvojums ir nepamatots. eID karte ir personas apliecība, ko var izmantot identitātes apliecināšanai gan klātienē, gan digitālajā vidē. Sākot no 2023.gada, tas būs obligāts personu apliecinošu dokuments Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu. Jaunā kārtība tiek ieviesta jau no 2021.gada, kopā ar pasi personai obligāti saņemot arī eID karti. Tas darīts, lai iedzīvotāji varētu ātri un ērti saņemt jebkuru no valsts nodrošinātajiem elektroniskajiem pakalpojumiem (šeit). Identitātes kartei nav funkcijas kādu cilvēku “atslēgt”, tādu pilnvaru nav arī valsts iestādēm. Bezskaidrās naudas norēķini attīstās visā pasaulē, tie, iespējams, veicina ēnu ekonomikas mazināšanu un digitalizācijas laikmetā to attīstīšana ir loģiska, turklāt nav plānots pāriet tikai uz bezskaidrās naudas norēķiniem.

Secinājums: Enerģijas cenu pieaugumam ir dažādi iemesli, un tas nav radīts mākslīgi. Obligāto eID karti ieviesīs, lai iedzīvotāji varētu vieglāk saņemt valsts nodrošinātos elektroniskos pakalpojumus. Latvijā nav garantētā pamatienākuma, un Latvijā neplāno atņemt īpašumus un vakcinēt, “pretī dodot garantēto ienākumu”.