"Mašīnas mani vienmēr ir uzrunājušas!" "YouTube" spīdekļa Roberta Vītola aizraušanās ar auto stāsts

Foto: No Roberta Vītola personīgā arhīva
CopyLinkedIn Draugiem X

Roberts Vītols ir kļuvis par vienu no populārākajiem "YouTube" satura veidotājiem Latvijā. Viņa veidotais saturs aptver daudzus un dažādus piedzīvojumus par un ap mašīnām. Intervijā "Apollo.lv" Roberts pastāstīja, kā attīstījusies viņa karjera, kā radusies mīlestība pret automašīnām un citiem piedzīvojumiem.

Kas ir Roberts Vītols?

Pirms pāris gadiem Roberts Vītols noteikti bija citādāks nekā viņš pašlaik. Daudz kas ir pamainījies... Ja agrāk vairāk biju aiz kameras, tad šobrīd darbojos abās frontēs - gan aizkadrā, gan priekšplānā.

Ja man būtu sevi vienkārši jādefinē - satura veidotājs. Tikai koncepts laika gaitā ir mainījies, jo tas ir kļuvis daudz plašāks.

Kas ir tas, kas cilvēkus piesaista tevī?

Ir grūti spriest, kāpēc tā ir. Pats domāju, kāpēc kādam interesētu, kā četri čaļi lamājas drausmīgā leksikā (smejas). Katrā ziņā es visu saturu veidoju pēc tīrākās sirdsapziņas, jo mērķis ir veidot labākus video. Tas viss tiek darīts neatkarīgi no tā, vai tie ir mani klienti, kuriem nepieciešama reklāma, vai, piemēram, sociālo tīklu video rullītis, vai arī tas ir vienkārši saturs "YouTube". 

Man ļoti patīk stāstīt dažādus stāstus un vēl vairāk patīk to darīt ar video palīdzību. Un, ja vēl otrā pusē ir cilvēki, kuriem šis saturs patīk, tad es to ļoti novērtēju. Es domāju, ka šis jautājums vairāk jāuzdod tiem cilvēkiem, kuri skatās saturu, kuru veidoju.

Auditorija Latvijas mērogam ir liela?

Es domāju, ka jā. Uzskatu, ka esam tuvu griestiem, jo cilvēku Latvijā tomēr nav tik daudz. Pats esmu ļoti pārsteigts, ka tie skaitļi "YouTube" Latvijas mērogam ir ļoti lieli. Vispār ir ļoti forši novērot, ka cilvēki daudz lieto "YouTube", izmantojot to kā sava veida televīzijas līdzekli. Ceru, ka tas, ko es daru, iedvesmos jaunus satura veidotājus un palīdzēs atdzīvināt "YouTube" platformu. Protams, tas nav viegls darbs, bet, ja otrā pusē ir forša auditorija, kas ir gatava ņemt šo saturu pretī, kāpēc nelēkt iekšā un nedarboties?

Kā tu vispār sāki nodarboties ar video satura veidošanu?

Kad gāju skolā, varbūt septītajā vai astotajā klasē, sapratu, kas ir video un ko tas nozīmē. Man vienmēr ir paticis veidot stāstus, taču tad vēl nezināju, vai to darīšu caur mūziku vai ar video. Tā kā man tēvs ir mūziķis, biju pārliecināts, ka karjeru veidošu tajā sfērā, taču tā nenotika. No tā brīža arī sāku nodarboties tikai ar video satura veidošanu.

Tas viss sākās ar "gangsteru" filmu veidošanu sētā ar draugiem. Pēc tam jau sāku filmēt īsfilmas un piedalījos jauniešu filmu festivālos. Turpinājumā jau iegāju nākamajā līmenī un sāku studēt jauno mediju mākslu, kas attīstīja domāšanu.

Paralēli studijām pastrādāju arī televīzijā un teātrī, kur man radās priekšstats par lietām. Tā arī radās zīmols "Robyworks" aptuveni 14 gadus atpakaļ. Principā visu laiku esmu bijis šajā video lauciņā, jo negribas stāvēt uz vietas, ir jāiet līdzi laikam un jāattīstās.

Kurā brīdī radās mīlestība pret mašīnām?

Šis vispār ir interesants stāsts. Mašīnas mani vienmēr ir uzrunājušas. Kad biju sīks, man nebija tik lielas iespējas kā citiem - draugi braukāja ar mopēdiem, bez atļaujas ņēma vecāku mašīnu un braukājās. Man nekas tāds nebija, jo mūsu ģimenē nebija ne mašīnas, ne mopēda.

Agrāk arī ļoti daudz zīmēju mašīnas un ar laiku sapratu, ka tā mīlestība neizzuda. Strādājot televīzijā, sakrāju naudu un iegādājos savu pirmo automašīnu. Tad arī radās ideja - man ir mašīna un kamera, jāiet kaut ko filmēt. Pirmo reizi aizbraucu uz Biķerniekiem filmēt drifta sacensības un tad arī "saslimu" ar šo motosporta veidu.

Ja pareizi atceros, pirmās sacensības, kuras biju filmēt, notika 2005. vai 2006. gadā Biķernieku trasē. Toreiz aizbraucu uz sacensībām kā zaļš gurķis, man līdzi bija divus metrus gara sliede, ar kuru skraidīju apkārt un centos kaut ko uzfilmēt. Ļoti gribējās uzfilmēt labu materiālu, bija liela enerģija, redzot, kā cilvēki ir uzbūvējuši savas automašīnas. Atceros, ka pirmos video vēl liku draugiem.lv un "Facebook" un šķita, ka tas ir ļoti forši.

Vairākus gadus vēlāk mani pamanīja starptautiskā mērogā, jo vajadzēja arī mazliet pamācīties un attīstīt prasmes. Protams, pašā sākumā tas galaprodukts bija tāds, kāds bija, bet tas ir normāli.

Kā tu gadu laikā esi attīstījies videomateriālu veidošanā?

Tas ir ļoti smags darbs. Studiju laikos, kamēr draugi gāja ballēties, es sēdēju mājās pagrabā un montēju video. Man visu laiku ir tā degsme, ka gribas uztaisīt pēc iespējas labāku video. Pats labākais ir tas, ka tā degsme nekur nav pazudusi, joprojām to jūtu. Visu laiku gribas attīstīties un izmēģināt jaunas lietas.

Protams, filmējot visu šos video ar mašīnām, cilvēki pasaulē sāka mūs atpazīt. Šajā ziņā liels nopelns ir autobraucējam Kristapam Blušam, ar kuru kopā strādāju jau vairākus gadus. Tāpat liels nopelns ir "Latvijas drifts", kas palīdzēja man izsisties pasaulē. Tā arī tas viss sākās - zvana no Skandināvijas, Spānijas, ASV, jo visiem kaut ko vajag. Daudzi nesaprot, kāpēc neviens neņem vietējos čaļus, bet izvēlas mūs - tas ir tāpēc, ka mēs savu darbu izdarām līdz galam, ļoti kvalitatīvi un atdodamies pilnīgi visam.

Visvairāk atmiņā palikušais notikums?

Visspilgtāk noteikti atmiņā palicis notikums no bērnības - viena liela kompānija no ASV mūs uzaicināja uz Holivudu braukt filmēt vienu mašīnu, kas filmē citus spēkratus. Mūs uzaicināja, lai uzfilmētu par šo auto popularizēšanas video. Mēs tuksnesī filmējām mašīnu, kura maksā miljonus, braukājām un filmējām pa pašu Holivudas centru.

Tad es pirmo reizi dzīvē redzēju to lielo Holivudas ražošanu, jo mēs jau Latvijā lielākoties visu darām budžeta variantā. Šie cilvēki Holivudā bija redzējuši, kā mēs strādājam, un teica, lai mēs braucam pie viņiem un darbojamies. Tobrīd atceros, ka domāju - šis reāli ir sapņu piepildījums.

Man ir ļoti daudz sapņu un mērķu, kurus vēlos piepildīt, taču es parasti par tiem nerunāju, jo uzskatu, ka tā ir tāda kā blamēšanās. Es esmu no tiem cilvēkiem, kuri vispirms izdara un tikai tad runā. Vienmēr jau ir tā, kad izstāsti savus mērķus, kurus vēlies piepildīt, beigās tos nemaz nesanāk īstenot.

Kas ir tas, kas tev ir ļāvis virzīties uz priekšu karjerā?

Labs jautājums... es teiktu, ka tā ir tā īpašība "dot ručkā" jeb tā enerģija, atdeve, grūti tā izskaidrot. Man vienmēr ir bijusi vēlme paskatīties, cik tālu ir iespējams aiziet, darot šīs lietas, cik tālu mēs varam attīstīt latviešu "YouTube" lauciņu. Tā mīlestība pret video veidošanu ir ļoti liela, un domāju, ka skatītāji to arī redz un novērtē. Ir patīkami izjust gandarījumu par paveikto, kad esi ieguldījis lielu darbu un enerģiju un skatītāji to atzinīgi vērtē. Ļoti grūti definēt.

Kā radās ideja par "Labo perekupu" projektu?

Mēs esam bariņš draugu, kuri vienkārši organiski pavada laiku kopā ar mašīnām. Jau pirms vairākiem gadiem varbūt ne gluži šādā kompānijā, bet līdzīgā darījām visādas lietas, tikai bez kameras. Tā kā es jau pamazām sāku pāriet uz vloga formātu, iedomājos, ka ir ļoti daudz lietu, ko no šā projekta varētu parādīt cilvēkiem.

Sākumā domājām, ka rādīsim, kā mēs "tūnējam" automašīnas. Man Lietuvā draugu draugi veidoja līdzīgu projektu, tikai ar citādāku konceptu, un es nodomāju, ka Latvijā arī vajadzētu izveikt līdzīgas lietas - sākumā pirkt lētus auto, pēc tam par saviem līdzekļiem tos salabot un tad pārdot tālāk, lai galu galā varētu iegādāties luksusa klases automašīnu.

Pētot sīkāk, sapratu, ka šādu video saturu veido daudzviet citur pasaulē. Daudzi mums teica, ka no esam ideju nozaguši no Krievijas satura veidotājiem, taču patiesībā neesmu redzējis nevienu video no krievu "jūtuberiem". Manī radās interese, jo zināju, ka mēs šo saturu noteikti padarītu daudz interesantāku. Tad sāku runāt ar draugiem, lai viņi piekrīt, jo bija interese - vai cilvēkiem šāda tipa saturs patiks.

Protams, tas bija diezgan riskanti, jo nebija nekādu garantiju, ka šis projekts izdosies. Mums visiem sākumā bija bail par to, kā viss izvērtīsies. Draugi bija sākumā pret šo, jo katram no viņiem ir savas auto darbnīcas un viņi tajās nenodarbojas ar mašīnu salabošanu "uz ātro". Līdz ar to man vajadzēja kādu laiku, lai pierunātu draugus piedalīties, jo viņi arī nav tie cilvēki, kuri ikdienā atrodas kameras priekšā.

Tad, kad man beidzot izdevās to izdarīt, tad arī sākām pirkt automašīnas un darboties. Šajā sakarā es gribētu pateikt milzīgu paldies visiem cilvēkiem, kas mūs skatās un atbalsta. Tieši šā iemesla dēļ arī sākām uzņemt otro sezonu projektam.

Problēma ir tāda, ka mēs katrs esam uzņēmēji un cilvēki to neredz, bet aiz visa šī projekta ir ieguldīts milzīgs darbs. Katram no projektā iesaistītajiem cilvēkiem ir savs uzņēmums un darbinieki, kuriem ir jāmaksā alga.

Ja mēs pēkšņi sākam jaukt viņu ikdienas darbu ar šādu projektu, tas, protams, ierobežo resursus un laiku. Pirmās sezonas beigās, kad taisījām BMW spēkratu, tas pamatīgi mūs visus izsita no sliedēm. Bija ļoti grūti savākties, taču kaut kā mēs apzinājāmies, ka cilvēki gaida BMW gala iznākumu. Bijām ļoti lielu darbu ieguldījuši un nevarējām tā vienkārši tagad padoties. Tieši tāpēc otrajai sezonai gatavojāmies laicīgi un jau kaut ko sākām filmēt vasarā.

Ko tu vēlētos pateikt saviem skatītājiem?

Es noteikti gribu pateikt milzīgu paldies visiem, kuri skatās manus video. Ja godīgi, tad nebiju gaidījis, ka mans "YouTube" kanāls kļūs tik populārs. Tas ir sava veida uzticības kredīts, ko es ļoti novērtēju. Ir grūti atrast pareizos vārdus. Joprojām esmu šokā, ka manus video skatās tik daudz cilvēku. Tas mani motivē turpināt radīt tikpat labu un vēl labāku saturu arī turpmāk, jo apzinos, ka ekrāna otrajā pusē ir daudz cilvēku, kuriem patīk mans saturs. 

Es ļoti ceru, ka nākotnē Latvijas "YouTube" lauciņā ienāks daudz jaunu video satura veidotāju, lai šis saturs kļūtu krāsaināks un daudzveidīgāks. Daudzi šajā ziņā ir izvēlējušies iet vieglāku ceļu caur "TikTok", jo "YouTube" savā ziņā ir ļoti sarežģīts algoritmu dēļ. Bet es ceru, ka šajā ziņā ienāks jauni cilvēki, kuri būs motivēti strādāt un enerģijas pilni. Ceru, ka kādu esmu iedvesmojis!

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Nepalaid garām!
Uz augšu