Džonsona demisija: Rinkēvičs ir drošs, ka Lielbritānijas atbalsts Ukrainai un NATO nemainīsies

TVNET/LETA
Džonsona demisija: Rinkēvičs ir drošs, ka Lielbritānijas atbalsts Ukrainai un NATO nemainīsies
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 1
Lielbritānijas politiķis Boriss Džonsons
Lielbritānijas politiķis Boriss Džonsons Foto: Reuters/Scanpics

Pēc Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona demisijas nemainīsies valsts plašais atbalsts Ukrainai un NATO, sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Viņš atzīmēja, ka politiķu demisijas demokrātiskās valstīs ik pa laikam notiek, kad parlamenta vai partijas vairākums uzskata, ka pašreizējā līdera vadībā nevar turpināt darbu. Tāpat ārlietu ministrs uzsvēra, ka Džonsona demisijai ir iekšpolitiski iemesli, kuru Rinkēvičs kā ārlietu ministrs nevar un nedrīkst komentēt.

Rinkēvičs norādīja, ka Lielbritānija Latvijai ir bijusi cieša un tuva sabiedrotā, kas bija atbalstoša lēmumu pieņemšanas procesā gan pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 24.februārī, gan gatavojot NATO Madrides samita lēmumus.

"Esmu daudz ticies ar Lielbritānijas ārlietu un aizsardzības ministriem, kā arī ar parlamentāriešiem. Manuprāt, britu politiskajā sistēmā ir plaši atbalstošs viedoklis par to, ka NATO ir jāstiprina un Ukrainai - jāpalīdz. Protams, ir jāsagaida, kurš kļūs par nākamo Lielbritānijas premjeru, bet domāju, ka atbalsts Ukrainai un NATO īpaši nemainīsies," pauda Latvijas ārlietu ministrs.

Tāpat ministram nav šaubu, ka britu jaunā valdība turpinās stingri atbalstīt Ukrainu un pildīs solīto saistībā ar britu kontingenta palielināšanu Igaunijā, kā arī atbalstīs Transatlantiskās attiecības. Rinkēvičs norādīja, ka Džonsons savos uzskatos par Krieviju un Ukrainu bijis ļoti stingrs jau 20017. un 2018.gadā, kad Lielbritānijas premjerministrs pildīja ārlietu ministra amata pienākumus.

"Arī Maskavas vietā es nesapriecātos par ātru. Vakar tika dzerts šampanietis, bet, ka tik nesanāk pēc tam vēl arī šņabi dzert.

Es nedomāju, ka radikāli mainīsies britu atbalsts Ukrainai un NATO, jo šī politika ir plaši atbalstīta ne tikai Konservatīvo partijā, bet arī valstī kopumā," sacīja Latvijas ārlietu ministrs.

LETA jau rakstīja, ka pēc Lielbritānijas premjerministra Džonsona paziņojuma par atkāpšanos jau vairāk nekā desmit kandidāti izrādījuši interesi par viņa pēcteča lomu Konservatīvās partijas līdera amatā, kamēr Džonsona oponenti vēlas viņa tūlītēju aiziešanu no Dauningstrītas.

Džonsons ceturtdien paziņoja par atkāpšanos no Konservatīvās partijas līdera un premjerministra amatiem pēc tam, kad demisionēja vairāk nekā 50 valdības ministri un politiskās amatpersonas, bet daudzi deputāti no Konservatīvās partijas paziņoja, ka vēlas Džonsona demisiju.

Cīņa par Džonsona pēcteča lomu var ilgt vairākas nedēļas vai pat mēnešus un sagaidāms, ka sacensībā iesaistīsies vairāki labi zināmi politiķi, kā arī mazāk pazīstami parlamenta locekļi.

Tikmēr Džonsons turpinās pildīt premjerministra pienākumus, ar ko nav mierā viņa oponenti.

"Domāju, ka konservatīvo deputātiem parlamentā ir jātiek no viņa vaļā šodien," intervijā BBC TV izteicies liberāldemokrātu līderis Eds Deivijs.

"Tas ir vienkārši smieklīgi, ka viņš ir pagaidu premjerministrs. Viņš nekad savā dzīvē nav ne par ko rūpējies," norādījis Deivijs.

Arī leiboristi, kas ir lielākā opozīcijas partija, aicinājuši Džonsonu nekavējoties pamest premjerministra amatu, solot sarīkot parlamentā uzticības balsojumu, ja viņš neatkāpsies nekavējoties.

Džonsons, kurš premjerministra amatā stājās pirms nepilniem trim gadiem, zaudējis amatu vairāku skandālu dēļ, kas cita starpā saistīti ar karantīnas režīma pārkāpumiem Dauningstrītā, izšķērdīgu savas oficiālās rezidences renovāciju un nepiedienīgā uzvedībā apsūdzēta kandidāta iecelšanu augstā amatā.

Džonsons solījis, ka neizdarīs nekādas lielas izmaiņas valdības politikā, kas varētu sasaistīt rokas viņa pēctecim.

Taču savā uzrunā valstij, paziņojot par demisiju, Džonsons nelietoja vārdu "atkāpšanās", un raksturoja savu piespiedu aiziešanu kā "ekscentrisku".

"Atļaut premjerministram, kura ministri tikko masveidā ir atkāpušies no amata bez pārliecības par viņa vadību, palikt savā vietā nevar būt valsts interesēs," norāda laikraksts "The Times".

Līdz šim oficiāli par nodomu pretendēt uz Konservatīvās partijas līdera un premjerministra amatu paziņojuši līdzšinējais parlamenta ārlietu komitejas priekšsēdētājs Toms Tugenhats un Kroņa tieslietu padomniece Sjūella Breivermena, bet aptuveni desmit citi politiķi mudināti apsvērt šādu soli.

Tiek uzskatīts, ka sacensībās iesaistīsies arī Riši Sunaks, kura aiziešana no finanšu ministra amata otrdien izraisīja masveida atkāpšanos, ārlietu ministre Liza Trasa un aizsardzības ministrs Bens Voless.

Paredzēts, ka grafiks kandidātu izvirzīšanai uz Džonsona pēcteča vietu tiks paziņots nākamnedēļ.

Partijas vadība cer, ka jaunā līdera vēlēšanas noslēgsies labu laiku pirms oktobrī paredzētā Konservatīvās partijas kongresa.

Pirmajā jaunā līdera izraudzīšanās fāze kandidātus vētīs 358 toriju pārstāvji parlamentā. Katrā no balsojumiem tiks atmests tas kandidāts, kurš ieguvis vismazāk balsu, un balsošana turpināsies tik ilgi, kamēr būs atlikuši tikai divi kandidāti.

Tam sekos otrā fāze, kurā uzvarētāju aizklātā balsojumā noteikts partijas ierindas biedri, kuru skaits mērāms ap 200 000.

Uzvarētāju sagaidīs smags darbs. Lielbritānijas ekonomiku satricinājusi augsta inflācija un enerģijas cenas, daudzās nozarēs darbinieki ir gatavi streikot, tostarp skolotāji un veselības aprūpes darbinieki. Turklāt Lielbritānija pēc breksita joprojām nav noregulējusi attiecības ar Briseli jautājumā par Ziemeļīriju.

"Lai ko partija nolemtu darīt tālāk, tai tas jādara ātri," teikts laikraksta "Daily Telegraph" ievadrakstā. "Valsts nesapratīs un nepiedos ilgstošu cīņu par līdera amatu ekonomiskās krīzes apstākļos, un pastāvot plaša kara draudiem Eiropā," norāda laikraksts.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu