:format(webp)/nginx/o/2019/09/10/12546575t1hc0b1.jpg)
Līdz ar aizsardzības ministra Arta Pabrika paziņojumu par obligātā dienesta ieviešanu radušies vairāki jautājumi par uzņemšanas kārtību. Intervijā Latvijas Radio 4 raidījumam “Darbojošās personas” Pabriks norādījis, ka dienestā tomēr būs paredzēta arī atlase.
Politiķis pauda, ka gadījumā, ja Aizsardzības ministrijas ieceri par obligāto dienestu Saeimā atbalstīs, pārejas posma pirmajā gadā jauniešus aicinās dienēt ar individuālo pārrunu palīdzību, un arī pēc tam skatīsies, kas par cilvēku ir konkrēts kandidāts.
“Tātad mēs nedosim ieročus cilvēkam, kurš var būt negatīvi noskaņots pret valsti, kurā viņš dzīvo. Es negribu komentēt, kurš kādās mašīnās braukāja apkārt piemineklim [Uzvaras parkā], taču, ja cilvēks nav lojāls, viņam nebūs vietas armijā,” uzsvēra ministrs.
Jau ziņots, ka, saskaņā ar Aizsardzības ministrijas (AM) plānu, valsts aizsardzības dienests pakāpeniski tiks ieviests piecu gadu laikā. No 2023.gada 1.janvāra norisināsies pirmais ieviešanas posms, kuram varēs pieteikties brīvprātīgi.
Pirmajā gadā varētu tikt iesaukti apmēram 1000 cilvēku.
Iesaukums tiek plānots divas reizes gadā - 1.janvārī un 1.jūlijā. Tāpat būs iespējams izvēlēties dienestu no četriem veidiem. Varēs iekļauties valsts aizsardzības dienestā vai arī noslēgt piecu gadu ilgu dienestu Zemessardzē (20 dienas gadā). Tāpat būs pieejams vada komandiera kurss augstskolā, kā arī alternatīvais - Iekšlietu ministrijas, Veselības, Labklājības ministrijas - dienests.
Paredzēts, ka dienests ilgs 11 mēnešus.
Lai iestātos valsts aizsardzības dienestā, Latvijas pilsonim - vīrietim - jābūt vecumā no 18 līdz 27 gadiem. Sievietes varēs pieteikties brīvprātīgi.
Paredzēts, ka iesauktajiem tiks maksāta kompensācija 400 eiro apmērā ikdienas izdevumiem. Valsts apmaksās ēdināšanas izdevumus un dzīvošanu kazarmās, kā arī iesauktajiem būs pieejama sporta infrastruktūra. Iesauktajām personām ir paredzēts arī viens brīvlaiks viena mēneša garumā, kā arī varētu būt paredzēta iespēja nedēļas nogalēs doties mājās.
Reformas īstenošanai AM tuvākajā laikā uz valdību virzīs normatīvo aktu grozījumus un speciālu likumprojektu. Gala lēmums par reformu būs jāpieņem Saeimai.