Pk, 19.08.2022.

TVNET skaidro: kā varētu izskatīties valsts aizsardzības dienests?

Juris Jurāns
, TVNET | KLIK žurnālists
TVNET skaidro: kā varētu izskatīties valsts aizsardzības dienests?
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
NBS karavīri.
NBS karavīri. Foto: Paula Čurkste/LETA

"Tas būs kā jauns sabiedriskais līgums," otrdien preses konferencē, paziņojot par ieceri ieviest valsts aizsardzības dienestu, sacīja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Lai gan Aizsardzības ministrijas piedāvātais plāns, kura tapšanā smeltas idejas no Somijas un citām Ziemeļeiropas valstīm, šķiet pārdomāts, pēc paziņojuma iedzīvotāju vidū radies apmulsums par plāna praktiskajiem apsvērumiem. TVNET skaidro, kā varētu izskatīties valsts aizsardzības dienests, ja to apstiprinātu šā brīža redakcijā.  

Aizsardzības ministrs ir  cerīgs, ka plānu jau tuvākajā laikā izdosies apstiprināt gan Ministru kabinetā, gan arī Saeimā. Kā Pabriks preses konferencē atklāja žurnālistiem, būs nepieciešams pieņemt jaunu likumu, lai nodrošinātu dienesta veiksmīgu īstenošanu. Neraugoties uz šķietami garo procesu, ministrs prognozēja, ka jau 2023.gadā varētu sākt pirmo brīvprātīgo uzņemšanu dienestā.

Plānu paredzēts pakāpeniski ieviest piecu gadu laikā, kas nodēvēts par pārejas periodu. "Pārejas perioda sākumā, 2023. gadā, pieteikšanās būs tikai brīvprātīga," portālam TVNET skaidro Anete Gnēze, Aizsardzības ministrijas preses nodaļas vadītāja. Uzņemšana ir plānota divas reizes gadā - janvārī un jūlijā, katru reizi pa 500 cilvēkiem.

"Savukārt turpmākajos četros gados tā var būt gan brīvprātīga, gan iesaucot - atkarībā no brīvprātīgo pieteikumu skaita," norāda Gnēze.

Viņa uzsver, ka sākotnēji mērķauditorija būs jaunieši, kas tikko beiguši vidusskolu, respektīvi, 18-19 gadus veci jaunieši.

Kopskatā dienests obligāts būs 18 līdz 27 gadus veciem vīriešiem, kamēr sievietes tam varēs pieteikties brīvprātīgi. Tāpat paredzams, ka Latvija varētu sekot to valstu modelim, kurās dienestu iespējams atlikt - iesauktais vīrietis var izvēlēties dienestu veikt citā ērtā laikā minēto astoņu gadu periodā.

Pagaidām gan nav skaidrības, kā varētu notikt jauniesaukto izloze. Ministrs preses konferencē norādīja, ka cerība ir izmantot moderno tehnoloģiju sniegtās iespējas. Kā tas tiks realizēts praksē - par to vēl būs jāspriež.

Pašreizējais plāns nosaka, ka dienestu varēs veikt četros veidos. Pirmais ir valsts aizsardzības dienests jeb klasiskais dienests. "Tā īstenošanu nodrošinās Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde, kas nozīmē, ka dienesta vieta būs Ādažu bāze. Karavīri zinās savu vienību, tās uzdevumus un specifiku, kā arī pazīs savus dienesta biedrus un komandierus," skaidro Gnēze.

Paredzēts, ka dienests ilgs 11 mēnešus. Tas sastāvēs no trīs daļām - trīs mēneši kareivja pamatapmācības kurss, trīs mēneši militārās specialitātes apmācība un piecu mēnešu garš dienests Nacionālo bruņoto spēku vienībā. Pagaidām paredzēta arī kompensācija par šo dienestu - 400 eiro mēnesī.

Otrais veids, kā iziet valsts aizsardzības dienestu, varētu būt iestāties Zemessardzē, noslēdzot piecu gadu līgumu, kas paredz klātienes mācības 20 dienas gadā. Trešais veids paredzēts iziet vada komandiera kursu augstskolā. Šeit gan jāņem vērā, ka tas nav tikai viens papildu kurss jau esošajam mācību plānam. Vada komandiera apmācības regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 48 "Studējošo speciālās militārās apmācības kārtība". Tajos noteikts, ka speciālā militārā apmācība tiek organizēta trīs posmos, no kuriem vada komandieris ir pēdējais posms.

Likums nosaka, ka jaunākā instruktora apmācību var sākt tikai pēc sekmīgas kareivja pamatapmācības apguves, bet Zemessardzes vada komandiera apmācību – pēc sekmīgas kareivja pamatapmācības un jaunākā instruktora apmācības apguves. Tātad praktiski otrais un trešais dienesta veids ir savstarpēji izslēdzoši - vada komandiera apmācības var sākt tikai cilvēks, kurš jau pirms tam ir dienējis Zemessardzē.

Pēdējais dienesta veids ir alternatīvais dienests. Šobrīd vēl nav skaidrs, ko tieši nozīmē vai sevī ietver alternatīvais dienests. Pēc AM sniegtās informācijas, tas nozīmē darbu kādā no trīs - labklājības, iekšlietu, veselības - ministriju struktūrām. Kā skaidro Gnēze par alternatīvā dienesta izpausmēm vēl būs jāspriež. "Jāņem vērā, ka Valsts aizsardzības dienests vēl ir izstrādes stadijā – par to būs jālemj Ministru kabinetam un Saeimai.

Ja tiks pieņemts lēmums ieviest valsts aizsardzības dienestu, tad atbildīgajām ministrijām būs jāizstrādā savi piedāvājumi alternatīvajam dienestam," tā Gnēze.

Piemēram, Zviedrijā nav konkrēti noteikts, kas ir alternatīvais dienests, un arī grupas komplektē neregulāri, pēc pieprasījuma, kamēr Igaunijā alternatīvo dienestu iespējams iziet dažādās valsts institūciju struktūrās līdzīgi, kā tas ir plānots Latvijā.

Šobrīd nav skaidrības, kādas varētu būt šāda plāna ieviešanas izmaksas. Ilgstoši viens no galvenajiem argumentiem, kāpēc obligāto militāro dienestu Latvijā nevarētu ieviest, bija ar to saistītās augstās izmaksas. Tagad, šķiet, situācija ir mainījusies. "Pirmajos divos līdz trīs gados Valsts aizsardzības dienests lielus ieguldījumus aizsardzības nozarei neprasīs, jo pie plānotā apmācāmo skaita pietiks ar jau esošo infrastruktūru," atklāj Gnēze. 

Viņa stāsta, ka pēc šā brīža plāna papildu resursi varētu būt nepieciešami pēc pirmajiem diviem trīs gadiem. "Laikā no 2025. līdz 2026. gadam būs nepieciešami ieguldījumi aptuveni 60-70 mlj. eiro apmērā," pauž Gnēze.

Taču pēc pārejas perioda beigām, kad ikgadējais apmācāmo skaits paredzēts ap 5000, nepieciešamais ieguldījums varētu provizoriski būt 100-120 milj. eiro. 

Tā kā pirmajā gadā dienests joprojām paredzēts kā brīvprātīgs, jautājām ministrijai, kāda varētu būt rīcība, ja netiks nokomplektēti plānotie 500 jaunieši katrā iesaukšanas posmā. "Aizsardzības ministrija cer, ka jaunieši saskatīs Valsts aizsardzības dienesta sniegtās iespējas ne tikai pašiem sagatavoties dažādām krīzēm, bet gan arī spēt aizsargāt savus tuviniekus un draugus," norāda Gnēze.

Balstoties uz esošo karavīru un zemessargu atsauksmēm, ministrija ir pārliecināta, ka arī no šīm veidotajām vienībām izdosies izveidot saliedētas komandas. "Valsts aizsardzības dienesta virzītājspēks būs profesionāli virsnieki un instruktori, kuri gadiem ilgi ir strādājuši ar personālu un kuru uzdevums ir veidot saliedētu, kaujas spējīgu vienību, kurā katrs tās karavīrs ir kā daļa no labu draugu komandas," bilst Gnēze. 

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu