Noslēpumainā dievība, kas figurē uzrakstos senajā pilsētā Palmīrā, kura atradās mūsdienu Sīrijas teritorijā, pētniekiem lika ilgi lauzīt galvu. Tagad zinātnieki paziņojuši, ka viņiem šo mīklu ir izdevies atrisināt.
Palmīra pastāvēja aptuveni 1000 gadu, plaukumu sasniedzot pirms aptuveni 2000 gadiem. Pilsēta bija nozīmīgs tirdzniecības centrs, kas savienoja Romas impēriju ar tādiem Āzijas tirdzniecības ceļiem kā Zīda ceļš.
Anonīmā dievība ir minēta vairākos aramiešu uzrakstos Palmīrā. Dievība tajos tiek dēvēta par to, “kura vārds ir svētīts mūžīgi”, “visuma valdnieku” un “žēlsirdīgo”. Daudzi no šiem uzrakstiem ir aptuveni 2000 gadu seni.
Lai atrisinātu šo mistēriju, poļu pētniece Aleksandra Kubjaka-Šneidere salīdzināja Palmīras uzrakstus ar uzrakstiem, kas atrasti visā Mezopotāmijā un tiek datēti ar mūsu ēras pirmo tūkstošgadi.
Viņa atklāja, ka Mezopotāmijā pielūgtie dievi tika apzīmēti līdzīgi kā Palmīras noslēpumainais dievs. Piemēram, Babilonijas valsts augstākais dievs Marduks bieži tiek dēvēts par “žēlsirdīgo”. Savukārt apzīmējums “pasaules valdnieks”, kas ir līdzīgs “visuma valdniekam”, bieži ir attiecināts uz debesu dievu Baalšaminu, vēstīts izdevumā “Live Science”.
Kubijaka-Šneidere stāsta, ka Palmīras uzrakstos pieminētais anonīmais “dievs” nav viens atsevišķs dievs, bet drīzāk gan vairākas dievības, kuru vidū ir arī Marduks un Baalšamins. Pētniece arī min, ka senie palmīrieši dievību vārdus uzrakstos nav pieminējuši, tā izrādot cieņu pret tiem. Jāņem arī vērā tas, ka cilvēki, veidojot uzrakstus, ne vienmēr uzrunāja vienu dievu, bet gan jebkuru dievu, kas būtu ar mieru uzklausīt attiecīgo lūgšanu.
Pētnieces atklājumi publicēti 2021. gadā izdotā grāmatā.