Pk, 19.08.2022.

Trīs Baltijas jūras aizsargājamās teritorijas tikušas pie jauniem nosaukumiem

TVNET/LETA
Trīs Baltijas jūras aizsargājamās teritorijas tikušas pie jauniem nosaukumiem
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 1
Foto: Ivars Soikāns/LETA

Trīs Baltijas jūras aizsargājamās teritorijas ieguvušas jaunus nosaukumus, informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) LIFE REEF projekta koordinatore Gunta Gabrāne.

DAP, īstenojot projektu LIFE REEF, veic zinātniskās izpētes darbus Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Baltijas jūrā. Padziļināti tiek pētītas trīs teritorijas, lai tās iekļautu aizsargājamo jūras teritoriju tīklā. Pateicoties sabiedrības iesaistei, šīs teritorijas ieguvušas jaunus nosaukumus - Zēģelnieku sēkļi, Alku sēklis un Papes kalva.

Lielākā no jaunveidojamām teritorijām ir Zēģelnieku sēkļi pie Ventspils. Nosaukuma autors iedvesmojies no Viļņa Miltera grāmatas "Dundznik valad", kur skaidrota Dundagas apkaimes un vietējo iedzīvotāju valoda.

Pāvilostai tuvo teritoriju turpmāk sauks par Alku sēkli. Nosaukumu ieteica pieredzējusi ornitoloģe, jo šajā teritorijā sastopami melnie alki - viņasprāt, interesantākie ūdensputni, kas pārziemo Baltijas jūrā. Alki gandrīz visu laiku pavada ūdenī, ķer zivis, tīra spalvas un guļ, bet krastā iznāk tikai vairošanās periodā.

Trešā teritorija, kas atrodas Liepājas tuvumā, turpmāk tiks saukta par Papes kalvi, jo dziļjūras teritorijas dati liecina, ka gultne bagātīgi klāta ar akmeņiem un akmeņu krāvumiem.

Latvijā pašlaik ir septiņas jūras aizsargājamās teritorijas, proti, Nida-Pērkone, Irbes šaurums, Akmensrags, Rīgas līča rietumu piekraste, Selga uz rietumiem no Tūjas, Vitrupe-Tūja un Ainaži-Salacgrīva.

DAP projektu "Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā" jeb LIFE REEF īsteno kā vadošais partneris sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu "BIOR" un Latvijas Hidroekoloģijas institūtu.

LIFE REEF projekta laikā Baltijas jūras akvatorijā plānots kartēt un izpētīt Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamos jūras biotopus "Smilts sēkļi jūrā" un "Akmeņu sēkļi jūrā" 4116 kvadrātkilometru platībā, kā arī izstrādāt zinātniski pamatotus ieteikumus piekrastes zvejas regulēšanai.

Tēmas
Redaktors iesaka
Jaunākie raksti
Nepalaid garām!
Uz augšu