/nginx/o/2021/05/07/13767534t1h2af6.jpg)
Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) misija ir nodrošināt kultūraugu un mežu resursu ilgtspējīgu izmantošanu, aizsardzību un aprites uzraudzību, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, uzlabotu lauksaimniecības produktu kvalitāti, tādējādi veicinot sabiedrības un vides drošību. VAAD veic valsts kontroli un uzraudzību, tajā skaitā augkopības saimniecībās. Lai noskaidrotu, kā ir būt dienesta inspektoram, TVNET intervēja dienesta Kurzemes reģionālās nodaļas vecāko inspektoru Oskaru Kārkliņu.
Būtībā VAAD ir agronomijas dienests, jo veic augsnes agroķīmisko izpēti, sertificē sēklas, sezonas laikā veic kultūraugu lauka novērojumus, monitorē slimību un kaitēkļu izplatību, proti, pārzina procesus, kas nodrošina atbilstošas un kvalitatīvas produkcijas izaudzēšanu.
Oskars Kārkliņš pēc profesijas ir agronoms, bet VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektora amatā strādā jau teju divus gadus. Par darbu VAAD Kārkliņš stāsta: "Mani galvenie pienākumi ir augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu aprites uzraudzība, bet dienestam ir arī citas jomas.
Mans galvenais uzdevums ir uzraudzīt augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanu un tirdzniecību, lai ievestie un tirgotie augu aizsardzības līdzekļi atbilst reģistram, ko uztur VAAD.
Tāpat līdzekļiem jābūt kvalitatīviem un jāatbilst prasībām, ko pieteicis ražotājs. Lai nerastos situācijas, kad tiek ievesti līdzekļi, kas ir bīstami konkrētiem kultūraugiem. Nedrīkst pieļaut situācijas, kad raža tiek novākta un augu aizsardzības līdzekļu darbīgo vielu atliekvielas saglabājas, tāpēc es šo kontroli veicu."
Skaidrojot sava darba specifiku, Oskars stāsta, ka lauksaimnieku galvenais mērķis ir saražot kvalitatīvu pārtiku. "Ir gadījumi, ja augu aizsardzības līdzekļus nelieto, tad produkcijā var nonākt, piemēram, toksīni, kas rodas augu slimību rezultātā, kas pasliktina graudu kvalitāti. Tie var nebūt lietojami uzturā vai lopbarībā," norāda inspektors.
Inspektors norāda, ka ir ļoti daudz noteikumi, kas jāņem vērā lauksaimniekiem. Par noteikumiem Kārkliņš stāsta: "Lietojot visus augu aizsardzības līdzekļus, ir jāievēro vismaz 10 metru aizsargjosla līdz ūdensobjektiem. Atsevišķiem līdzekļiem attālums, kas jāievēro līdz ūdensobjektiem var būt noteikts arī lielāks, ir līdzekļi, kuriem noteikts attālums, kas jāievēro arī līdz blakus laukam vai lauksaimniecībā neizmantojamai zemei.
Ja augu aizsardzības līdzeklis nonāk ne tajā vietā, kurai tas paredzēts, tas var būtiski negatīvi ietekmēt vidi. Tāpat tas atstāj ietekmi arī uz cilvēku veselību. Gadījumi, kad augu aizsardzības līdzeklis ir tieši nokļuvis ūdens objektā, nav bijuši, bet gadījumi, kad netiek ievērota aizsargjosla, ir konstatēti."
Kāpēc lieto augu aizsardzības līdzekļus?
Vai augu aizsardzības līdzekļi ir droši?
Oskara primārais uzdevums šajā gadījumā ir noskaidrot, kāds līdzeklis ir lietots un vai vispār ir lietots.
"Ja pārbaudē man būtu aizdomas, ka augu aizsardzības līdzekļi aizsargjoslā tika lietoti, es noņemtu paraugus, ietu visā aizsargjoslas garumā, paraugiem būtu divi atkārtojumi. Viens paraugs ir viena kilograma apjomā.
Tad nosūtītu uz BIOR laboratoriju un gaidītu rezultātus. Laboratorijā paraugus testē uz visām augu aizsardzības līdzekļu darbīgajām vielām, un tas prasa vairākas nedēļas.
Ja konstatētu, ka augu aizsardzības līdzeklis ir izmantots, tad sāktu administratīvā pārkāpuma procesu. Reizēm gadās, ka šajā aizsargjoslā atklājas arī nereģistrētu augu aizsardzības līdzekļu izmantošana. Šis gan ir rupjāks pārkāpums, par ko arī draud lielāka atbildība," viņš uzsver.
Oskara darba diena sākas ap pulksten 8, bet beidzas ap pulksten 17. Taču sezonā, kad veģetācija ir atsākusies un lauksaimnieki aktīvi strādā, var nākties arī strādāt ilgāk.
"Dažkārt dienests var nodarbināt mani pat no sešiem rītā līdz plkst. 22. vakarā. Man pašam tā ir gadījies, kad vasaras laikā pārbaužu ir daudz. Ir kāda sūdzība, uz kuru jāreaģē, tāpēc esmu līdz pat vēlam vakaram staigājis gar upes krasu un meklējis bojāgājušas zivis," stāsta inspektors.
Vaicājot, vai dienesta darbinieks ir saskāries ar bīstamām situācijām, Oskars norāda, ka bīstamība rodas tajā brīdī, kad tiek konstatēts kāds pārkāpums. Par nepatīkamu atgadījumu Oskars stāsta:
"Man vienreiz bija gadījums, kad vīrietis gados un pēc skata kulturāls un labi situēts (tirgoja nereģistrētus neprofesionālos augu aizsardzības līdzekļus) tajā brīdī, kad uzzināja, ka esmu inspektors, spēra ar kājām.
Tajā situācijā man prātā ienāca vairākas domas - cik tālu es kā amatpersona drīkstu ļaut sev uzbrukt un kurā momentā es drīkstēšu aizstāvēties? Tomēr tā ir situācija, kad tiek ierosināts process un cilvēks var vērsties pret mani kā amatpersonu."
Inspektors ir pieredzējis arī kuriozas situācijas, piemēram, navigācija ved uz kādu konkrētu adresi, kurā lauksaimnieks nemaz nedzīvo.
Par interesantām situācijām Oskars saka: "Sazinoties ar personu, uzzinu, ka jābrauc ir tālāk par norādīto adresi. Izrādās, ka lauksaimnieka īpašuma adrese pašam nezinot ir samainīta. Viņa īpašumā, kur ir reģistrēta saimniecība, adrese ir nomainīta.
Beigās izrādījās, ka šāda situācija konkrētajā apvidū notiek, piemēram, ir zaru kaudze, kurai dots nosaukums "Bebri 1".
Vēl bijis gadījums, kad saņemu sūdzību - lauksaimnieks smidzina pusmetru no ēkas durvīm. Nodomāju, ka tā nevar būt, bet devos aplūkot situāciju. Sākotnēji secinu, ka konkrētā adrese tur nemaz nav. Tāda ēka nav reģistrēta.
Izrādās, ka persona ir uzbūvējusi māju svešā īpašumā, bet savu īpašumu pārdevusi lauksaimniekam, par kuru sūdzas. Un sūdzas tāpēc, ka lauksaimnieks izmanto to īpašumu, ko ir nopircis."
Kā norāda inspektors, viens populārs mīts par augu aizsardzības līdzekļiem ir tas, ka tie ir lēti un lauksaimnieki tos laista pa labi un pa kreisi. Kārkliņš skaidro: "Tas ir pilnīgi aplami, jo līdzekļi maksā lielas naudas summas un ikviens lauksaimnieks ir ieinteresēts tos lietot pēc iespējas mazāk, tikai tādā apmērā, lai panāktu vēlamo rezultātu - ierobežotu kaitīgo organismu izplatību."
Būtiskākie pārkāpumi AAL izmantošanā 2021. gadā
Tāpat ir vēl viens populārs mīts - sabiedrība uzskata, ka Latvijā audzētā produkcija nav tik droša. Latvijā augu aizsardzības līdzekļus lieto salīdzinoši maz. "Mēs esam viena no zaļākajām valstīm Eiropas Savienībā. Eiropā vispār, salīdzinoši ar trešajām valstīm, ir augstākas drošības prasības un stingrāka augu aizsardzības līdzekļu uzraudzību," uzsver inspektors.
Vaicājot par to, kāds ir inspektora darba ieguldījums Latvijai un tās sabiedrībai, viņš noteic, ka primāri tā ir drošība. Par darba nozīmību Kārkliņš saka: "Tāpat mans darbs ir arī būt konsultantam, izskaidrot prasības, kas jāievēro. Nav jau būtiski uzlikt vairāk sodus, bet gan panākt, ka tiek ievērotas prasības, kas mums visiem ļauj justies droši lauku vidē un patērēt kvalitatīvu produkciju."
Raksts tapis sadarbībā ar Valsts augu aizsardzības dienestu.
