/nginx/o/2022/08/02/14734432t1hf619.jpg)
Spriest par potenciālo pasaules galu cilvēkiem paticis jau no aizlaikiem. Mēs būvējam reliģijas uz apokalipses pamatiem. Radām distopiskas grāmatas un filmas, kuru pamatā ir civilizācijas beigas visdažādākajos veidos. Tieši tāpēc ir visai dīvaini, ka klimata krīzes vidū potenciālās globālās katastrofas ir tik maz pētītas.
Ziņojumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Proceedings of the National Academy of Sciences”, vēstīts, ka ir pēdējais laiks, lai nopietni sāktu apsvērt sliktākos iespējamos scenārijus un izstrādātu plānu, kā rīkoties, ja kādā brīdī civilizācija sabruks.
“Klimata pārmaiņas ir spēlējušas nozīmīgu lomu katrā masu izmiršanā. Tās palīdzēja krist impērijām un veidoja vēsturi. Pat modernā pasaule izskatās pielāgojusies noteiktai klimata nišai,” pauda ziņojuma galvenais autors Luks Kemps.
Ziņojuma autori uzskata, ka vēsturē jau zināmajai apokalipses kavalērijai, kas sastāv no sērgām, kara un bada, pievienosies “jauniņais” - ekstrēmi laikapstākļi.
Nesenā vēsture cilvēkiem jau devusi nelielus ieskatu, kā varētu izskatīties pandēmijas, ekonomiskās nestabilitātes un globālā pārtikas trūkuma kombinācija. Lai arī rezultāts nav jauks, tomēr pagaidām globālās civilizācijas struktūras lielākoties ir neskartas. Tiesa, kādā brīdī šīs struktūras var sabrukt.
Problēma nav gluži tas, ka mēs nevaram iztēloties dažādus baisus scenārijus, bet gan tajā, ka šīs brīdinājuma zīmes nav nekas jauns.
“Mēs aizvien labāk saprotam, ka mūsu planēta ir sarežģīts un trausls organisms. Mums jāaprēķina katastrofas iespēja, lai no tās varētu izvairīties,” izteicās klimata zinātnieks Johans Rokstroms.
Tiesa, klimata pārmaiņas nu jau ir grūti apturamas. Ja mēs pilnīgi mainītu savu uzvedību, likumdošanu un strauji ieviestu inovācijas, tad varbūt mums izdotos palēnināt globālo sasilšanu un izvairīties no jaunas katastrofas katrus sešus mēnešus.
Ja nekas nemainīsies, mēs varam būt pavisam droši, ka vidējā gaisa temperatūra starp 2030. un 2052. gadu būs par 1,5 grādiem pēc Celsija augstāka, salīdzinot ar vidējo gaisa temperatūru pirms industrializācijas.
“Redzot nākotni, kurā klimatā pārmaiņas tikai pieaugs, joprojām neredzēt sliktākos iespējamos scenārijus labākajā gadījumā ir naivs risks, bet sliktākajā – nāvējoša muļķība,” piebilda Kemps.
