Tiesa, uzņēmumiem, kas plāno uzstādīt uzlādes iekārtas, nāksies saskarties ar nopietnu izaicinājumu. Ir nepieciešamas ne vien ātrās stacijas, bet arī mazākas jaudas lādētāji (Wallbox) un pat mobilās stacijas. Daži no šiem aparātiem ir visai dārgi, taču ilgtermiņā tie atmaksāsies. “Dārgas ir, piemēram, lieljaudas stacijas, taču, ja uzņēmums uzstādīs vairākas stacijas, tad būs gatavs jaunās paaudzes akumulatoriem, kas ar laiku nonāks tirgū. Tas ir prātīgs ieguldījums,” saka Braņislavs Milosavļevičs.
Eksperts pauž nožēlu, ka lielāku projektu īstenošana Eiropas valstīs ir diezgan ilgs process. Uzņēmuma darbības un elektrotīklu analīze, projekta sagatavošana, nepieciešamo atļauju iegūšana, kā arī iekārtu piegāde un uzstādīšana – tas viss var aizņemt no pusotra līdz diviem gadiem. Dažos gadījumos termiņš ir vēl garāks.
Elektrotīkla jauda ir sensitīvs temats
Iespēju uzstādīt un izmantot uzlādes iekārtas var ierobežot ne tikai finanses, bet arī elektrotīkla kapacitāte. Tā ir globāla problēma, ar kuru saskarsies ne tikai Baltijas valstis, bet arī citi reģioni. Piemēram, Zviedrijas ziemeļu daļā elektrotīkla kapacitāte ir visai liela, bet dienvidos tās trūkst.
“Ja elektrotīkla kapacitāte nav pietiekama, uzņēmums kādā brīdī vienkārši nevarēs uzlādēt savas mašīnas. Var būt arī, ka kapacitāte ir pietiekama, bet paša patērētāja enerģijas piegādes līgums nav noslēgts par pietiekami lielu jaudu. Arī šādā situācijā var rasties problēmas,” norāda Braņislavs Milosavļevičs.