Rosinās veikt pastiprinātu Latvijā ieceļojošu Krievijas, Baltkrievijas un Kamerūnas pilsoņu pārbaudi

Papildināts
TVNET/LETA
Rosinās veikt pastiprinātu Latvijā ieceļojošu Krievijas, Baltkrievijas un Kamerūnas pilsoņu pārbaudi
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Evija Trifanova/LETA

Latvijas Iekšlietu ministrija (IeM) rosinās valdībai pieņemt grozījumus noteikumos, kas paredz veikt pastiprinātu Latvijā ieceļojošu Krievijas, Baltkrievijas un Kamerūnas pilsoņu pārbaudi.

Pēdējos gados vērojama tendence, ka Latvijas vēstniecībā Ēģiptē palielinās Kamerūnas pilsoņu iesniegto ilgtermiņa vīzu pieteikumu skaits. 2021.gadā vēstniecībā būtiski pieaudzis tieši Kamerūnas pilsoņiem atteikto vīzu skaits - no kopumā 36 vīzu atteikumiem 33 vīzas ir atteiktas Kamerūnas pilsoņiem.

Tāpat gan vēstniecībā, gan Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā, veicot Kamerūnā izsniegto dokumentu legalizāciju, bieži tiek konstatēti dokumenti ar redzamām viltojumu pazīmēm. Pastāvot augstam viltoto dokumentu īpatsvaram, rodas pamatotas aizdomas par šo dokumentu iesniedzēju patieso identitāti, tādēļ ir pamats uzskatīt, ka Kamerūnas pilsoņu ieceļošana varētu būt saistīta ar draudiem valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, IeM uzsver, ka nepieciešams veikt pastiprinātas Latvijā ieceļojošu Krievijas pilsoņu pārbaudes, lai izvērtētu, vai kaimiņvalsts pilsoņu ieceļošana neradīs draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

Pērn izsniegtas 11 087 vīzas Krievijas pilsoņiem. Laikā no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 24.februārim izsniegtas 1448 vīzas, bet šogad no 25.februāra līdz 2022.gada 17.jūnijam izsniegtas 910 vīzas.

Saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā no 25.februāra uz nenoteiktu laiku Latvijas pārstāvniecības ārvalstīs ir pārtraukušas vīzu pieteikumu pieņemšanu no Krievijas pilsoņiem. Vīzas tiek izsniegtas tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos, ja tas saistīts ar humāniem apsvērumiem, proti, ja vīzas pieteicējam konstatējams dzīvības vai drošības apdraudējums, īpaši tas attiecas uz Latvijas un Eiropas Savienības pilsoņu ģimenes locekļiem, kā arī radinieku smagas slimības vai bēru gadījumā. Tādu pašu modeli realizē arī Igaunija un Lietuva, kā arī Polija un Čehija.

IeM atgādina, ka Krievijas bruņoto spēku un citu Krievijas institūciju personāls ir iesaistīts karadarbībā Ukrainas teritorijā, okupēto Ukrainas teritoriju kontrolē vai šīs rīcības attaisnošanā. Šīs Krievijas amatpersonas iegūst militāro pieredzi, vienlaikus veicot kara noziegumus pret Ukrainas civiliedzīvotājiem. Arī pārējo Krievijas valsts un reģionālo iestāžu darbinieki un amatpersonas ar savu ikdienas darbu sekmē Krievijas izraisītā kara turpināšanu Ukrainā.

Kontekstā ar karu Ukrainā Krievijā teritorijā kļūst plašāk pieejami arī šaujamieroči un sprāgstvielas, no kuriem daļa nonāk arī nelikumīgā apritē Krievijas teritorijā un ir vieglāk pieejami Krievijas organizētās noziedzības grupējumu pārstāvjiem.

Krievijas mediju propaganda ilgā laika posmā un mērķtiecīgi veicina Krievijas iedzīvotāju naidu pret NATO, Eiropas Savienību, kaimiņvalstīm un to iedzīvotājiem, kuri neatbalsta Krievijas ārpolitiku. Tajā pašā laikā Krievijas propaganda, izmantojot Otrā pasaules kara notikumu glorifikāciju, īsteno arī Krievijas sabiedrības militarizāciju, kā arī veido Krievijas sabiedrības atbalstu sāktajam karam.

IeM uzsver, ka Baltkrievija sniedz atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā, ļaujot Krievijas bruņotajiem spēkiem izmantot Baltkrievijas teritoriju un gaisa telpu uzbrukumu sagatavošanai un īstenošanai. Jau ilgāku laiku ir vērojama cieša Krievijas un Baltkrievijas izlūkošanas un drošības dienestu sadarbība, īstenojot kopīgas operācijas, kā arī aktīvi izmantojot Krievijas un Baltkrievijas pilsoņus izlūkošanas darbību veikšanai.

Arī liela daļa Baltkrievijas pilsoņu, strādājot un sadarbojoties ar Baltkrievijas varas iestādēm, sekmē Krievijas īstenoto iebrukumu Ukrainā. Papildus tam pērn Baltkrievija īstenoja masveidīgu imigrantu plūsmas organizēšanu pāri Latvijas, Lietuvas un Polijas robežai, piekopjot hibrīdkara metodes pret iepriekš minētajām valstīm.

Ņemot vērā minēto IeM sagatavojusi grozījumus noteikumos, kas paredz papildināt "Noteikumi par valstīm, kuru pilsoņiem, izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju, veic papildu pārbaudi" pielikumā ietverto valstu sarakstu ar Baltkrieviju un Kamerūnu.

Tāpat rosināts precizēt minētos noteikumos paredzot, ka papildu pārbaude tiks veikta visiem Krievijas (neatkarīgi no personas dzīvesvietas vai dzimšanas vietas reģiona pilsoņiem), kuri vēlas ieceļot Latvijas teritorijā.

Līdz ar to grozījumiem tiks nodrošināts, ka turpmāk šo valstu pilsoņiem, izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju, tiks veikta papildu pārbaude, lai mazinātu nacionālās drošības apdraudējumu Latvijā.

Patlaban grozījumi ir iesniegti saskaņošanā Finanšu, Tieslietu un Ārlietu ministrijās. Saskaņošanas termiņš ir augusta vidus. Pēc tam par grozījumiem būs jālemj valdībai.

Minētajos noteikumos teikts, ka Valsts drošības dienests (VDD) sadarbībā ar Satversmes aizsardzības biroju ne retāk kā reizi trijos gados pārskata šo noteikumu pielikumā esošo valstu sarakstu un informē iekšlietu ministru par tajā nepieciešamajām izmaiņām.

Valsts drošības dienests (VDD) gan pirmdien skaidroja, ka pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos VDD sadarbībā ar Valsts robežsardzi, Valsts policiju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, kā arī citiem dienestiem veic pastiprinātu Latvijā no Krievijas un tās tuvākās sabiedrotās - Baltkrievijas - ieceļojošo ārvalstnieku kontroli, kā arī īsteno citus pasākumus, lai mazinātu identificētos Latvijas drošības riskus.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais