Viļņas Ģedimina Tehniskās universitātes Autoinženierijas katedras profesors Vids Žuraulis norāda, ka uzlādi ietekmē vairāki faktori. “Sākumā, līdz pietuvojas akumulatora maksimālajam spriegumam, lādēts tiek ar pastāvīgu jaudu. Pēc tam uzlādes spriegums paliek nemainīgs, bet uzlādes jauda sāk samazināties, respektīvi – akumulators piepildās lēnāk,” stāsta Vids Žuraulis.
“Šo uzlādes jaudas samazinājumu rada nelielā starpība starp maksimālo pieļaujamo spriegumu un momentāno spriegumu, kā arī akumulatora iekšējā pretestība, kura dažādiem akumulatoriem pieaug atšķirīgi,” papildina Vida Žurauļa katedras kolēģis pasniedzējs Ģedimins Mikalkens.
Vajag optimālu temperatūru
Papildus pieminētajiem aspektiem akumulatora ilgmūžība un uzlādes ātrums ir atkarīgs arī no tā temperatūras. Aukstā laikā nav ieteicams akumulatoru lādēt ar lielu jaudu, tāpēc lielākajā daļā elektroauto ir uzstādīts siltumsūknis, kas to vispirms nedaudz uzsilda, – tādā veidā uzlāde ir ātrāka un drošāka pašam akumulatoram.
Taču kaitē ne vien zema, bet arī pārāk augsta gaisa temperatūra. “Nenāk par labu arī karstums – virs 25°C, kā arī atrašanās saulē. Šādā laikā akumulatora iekšējā temperatūra var sasniegt 50°C un pat vairāk, un pārkaršanas dēļ samazinās tā mūžs. Turklāt pastāv aizdegšanās risks. Arī te palīgā nāk siltumsūknis, kas akumulatoru var atdzesēt,” stāsta Ģedimins Mikalkens.
Tiesa, ja temperatūra pārsniedz noteiktu slieksni, jaunākajos modeļos uzstādītās sistēmas pašas pārtrauc uzlādi. “Elektrotehnisko režīmu un vides rādītājus kontrolē tā saucamā akumulatora vadības sistēma (BMS), kas ir būtiska pareizai darbībai, drošībai un ilgmūžībai. Šie kontrolieri līdzsvaro atsevišķu akumulatora elementu darba spriegumu, un tas palīdz pilnībā izmantot akumulatora energoietilpību un optimizēt uzlādi un izlādi. Protams,