/nginx/o/2021/01/27/13599002t1h7c6a.jpg)
Rēķinoties ar to, ka drīzumā tūrisma braucieni uz Eiropu varētu būt liegti, vīzu izsniegšanas centros Krievijā jau pāris nedēļas notiek lielāka rosība – pieprasījums pēc Šengenas zonas vīzām palielinājies par aptuveni 40%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. Varbūt, ka šīs vasaras nogale un siltais rudens sākums Krievijas pilsoņiem tiešām būs pēdējā iespēja baudīt Eiropas labumus, taču pagaidām nekas neliecina, ka visas Šengenas zonas valstis tik drīz vienosies par tūrisma vīzu liegumu – tas izraisījis plašas diskusijas dažādos starpvalstu formātos.
Tūkstošiem Krievijas pilsoņu kopš iebrukuma Ukrainā devušies uz Eiropu ar īstermiņa vīzām – gan, lai izbēgtu no represijām, ja iebilst pret Putina režīmu, gan, lai paspētu izbaudīt atvaļinājumus un apskatīt sen iecerētus galamērķus. Sākotnēji tūrisms no Krievijas tika ierobežots netieši – liedzot Krievijas aviokompānijām lidot uz Eiropas valstīm – taču vīzu izsniegšana uzreiz netika apturēta, jo nebija pārliecības, ka šāds kolektīvs sods būtu samērīgs. Tomēr tagad, kad Krievija jau sešus mēnešus turpina bombardēt civilos objektus Ukrainā un pastrādā virkni kara noziegumu, Krievijas iedzīvotāju tolerance pret Putina režīmu liek Eiropas valstīm meklēt jaunus veidus, kā mainīt viņu domas.
Baltijas valstis rāda piemēru