/nginx/o/2020/05/18/13106998t1hec6f.png)
/nginx/o/2022/09/02/14804828t1hc399.png)
/nginx/o/2022/09/02/14804833t1he6ae.png)
/nginx/o/2022/09/02/14804861t1heae9.png)
/nginx/o/2022/09/02/14805127t1h533f.jpg)
Krievija, izmantojot energoresursus kā politisku un ekonomisku ieroci, ir nostādījusi Baltijas jūras reģiona valstis starptautiskas enerģētikas krīzes priekšā. Taču, stiprinot enerģētisko drošību, pakāpeniski atsakoties no Krievijas fosilā kurināmā un astoņu gadu laikā septiņas reizes palielinot jūras vēja enerģijas ražošanas jaudu, šī reģiona valstīm būs galvenā loma Eiropas pasargāšanā no Krievijas enerģētikas ieroča.
Šim nolūkam šonedēļ Dānijā notika Baltijas jūras reģiona valstu samits, kurš veltīts enerģētikas drošības jautājumiem. Samitā piedalījās Eiropas Komisijas priekšsēdētāja, Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisāre, premjerministri, prezidenti un enerģētikas ministri no Vācijas, Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas un Dānijas.