Māņticīgajiem nebūs svešs teiciens “nemazgājies negaisa laikā”. Sava taisnība ir, taču vai patiesi vannošanās būs tik bīstama, ja ārā dārdēs pērkons?
Ticējums par mazgāšanos negaisa laikā biedē, ka pēkšņs zibens spēriens trāpīs dušā vai vannā, bet ūdens spēcīgo elektrības lādiņu vadīs tālāk uz cilvēka ķermeni. Ja šāds scenārijs patiesi realizētos, cilvēkam šāda mazgāšanās izrādītos ļoti bīstama. Tomēr cik liela ir iespējamība, ka zibens spēriens tiks vannā?
Nenoliedzami zibens un to pavadošais pērkons ir diezgan majestātiskas, vienlaikus biedējošas dabas parādības – ne velti tās ir apdziedātas folklorā, sasaistītas ar dažādiem ticējumiem un māņticībām. Tāpat dažādi ticējumi par šo dabas parādību ir radušies mūsdienu laikmetā, saistībā ar mūsdienu tehnoloģijām, piemēram, pastāv uzskats, ka zibens nevar trāpīt mašīnā sēdošajiem. Šis pieņēmums ir patiess – mašīnas pasargā metāla jumts, kas aizvada zibens lādiņu gar sāniem un novada to zemē.
Kas attiecas uz mazgāšanos – šo ticējumu reizēm uzskata pat par tautas pasaku, tomēr tajā ir sava daļa taisnības. Izrādās – mazgāties zibens laikā patiešām nav ieteicams, raksta portāls “The New York Times”. Statistika liecina, ka ik gadu ASV no zibens spēriena mājas apstākļos cieš 10 līdz 20 cilvēki. Kaut arī šāda parādība ir ārkārtīgi reta, tomēr tas nav unikāls fenomens. Šī iemesla dēļ zibens laikā noteikti nevajadzētu mazgāties dušā, vannā, mazgāt traukus vai izmantot ūdens krānus.
Kāpēc tā notiek? Vainojamas ir pazemes caurules – vairums no tām ir ražotas no metāla, kas ir ļoti labs elektrības vadītājs, turklāt apvienojumā ar ūdeni, kura minerāli arī vada elektrību, aizvada lādiņu tālāk uz mājsaimniecībām. Tas nozīmē, ja zibens iesper zemē un skar ūdens cauruli, elektrība tiek aizvadīta tālāk un dažkārt novadīta vannā, dušā vai izlietnē.