Koalīcija vēl nav spējusi rast vienotu viedokli attiecībā uz likuma grozījumiem Imigrācijas likumā, kas paredz stingrākas prasības termiņuzturēšanās (TUA) atļauju izsniegšanā Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, pirmdien, 5. septembrī, pēc koalīcijas tikšanās žurnālistiem preses konferencē norādīja iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (AP).
Iekšlietu ministrija (IeM) ir iesniegusi grozījumus Imigrācijas likumā, tomēr, tā kā koalīcijā neizdevās par tiem vienoties, Nacionālās apvienības (NA) un "Konservatīvo" (K) deputāti ir sagatavojuši vēl vienu likumprojektu, kas ir iesniegts Saeimā, sacīja iekšlietu ministrs.
Likumprojekts izstrādāts, lai veicinātu iekšējo drošību valstī un sabiedrības saliedētību, skaidroja ministrs.
Pēc Eklona teiktā, TUA izsniegšanas ierobežošanā ir paredzēta virkne izņēmumu, lai saglabātu Latvijas iepriekš izvirzītās apņemšanās citu valstu pilsoņiem un uzņēmējiem, kā arī lai cilvēkiem, kuri Latvijā ir uzsākuši integrācijas ceļu, dotu iespēju turpināt uzturēties valstī un integrēties sabiedrībā.
Abi likumprojekti tiks izskatīti kādā no Saeimas komisijām.
Jautāts, vai Latvijai izdosies ierobežot to cilvēku ieceļošanu, kuri valstī vēlēsies ierasties no tām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kuras neierobežos TUA izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, Eklons atzina, ka šajā jautājumā ES nav pilnīgas vienprātības.
Cik iespējams, Latvija centīsies būt vienota ar kaimiņvalstīm, lai varētu veidot vienotu politiku un aktuālos jautājumus kopīgu virzītu ES līmenī, pauda ministrs.
Kā ziņots, IeM sagatavojusi grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 2023.gada 30.jūnijam pārtraukt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, turklāt piedāvātais regulējums ietekmēs darba devēju iespējas turpināt darba attiecības ar viesstrādniekiem no abām kaimiņvalstīm.
Patlaban Imigrācijas likuma pārejas noteikumi paredz ierobežojumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem saņemt pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas.
Grozījumi paredz izslēgt normu, kas Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem, kuri pieņēmuši citas valsts pilsonību, nenoteica prasību pierādīt valsts valodas zināšanas un regulārus iztikas līdzekļus. Ja Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, kļūstot par citas valsts pilsoni, vēlēsies turpināt uzturēties Latvijā, viņš varēs pieprasīt Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusu pierādot atbilstošas valsts valodas zināšanas un regulārus un pietiekamus finanšu līdzekļus.
Tāpat grozījumi paredz līdz 2023.gada 30.jūnijam pārtraukt arī atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.
Ievērojot to, ka uzturēšanās atļauju izsniegšana tiek pārtraukta arī atkārtotas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas gadījumā, grozījumos paplašināti Imigrācijas likumā paredzētie izņēmumi, paredzot iespēju saņemt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju personām, kuri ilgtermiņā uzturējušās Latvijā, piemēram, bijuši Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi.
Tāpat izņēmumi paredzēti personām, kas uzturējušies Latvijā saistībā ar humāniem apsvērumiem vai valsts interesēm, vai kam ir vai bijušas ciešas ģimenes saites ar Latvijas pilsoni vai Latvijas nepilsoni, piemēram, bijuši laulībā ar Latvijas pilsoni vai nepilsoni, kurš miris un laulātajiem bijis kopīgs bērns - Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, bet valsts valodas zināšanu trūkuma dēļ persona nekvalificējas ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai.
Grozījumi paredz atkārtotu uzturēšanās atļauju izsniegt arī personām, kas bijušas studenti vai pētnieki un pēc studiju vai pētniecības projekta beigām vēlas turpināt uzturēties Latvijā uz laiku līdz deviņiem mēnešiem, lai sāktu nodarbinātību vai komercdarbību.
Ievērojot to, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi, uz ko attiecas lēmums pārtraukt izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas, pieprasa ilgtermiņa vīzas, arī uz šo vīzu izsniegšanu attiecināts to izsniegšanas pārtraukums līdz 2023.gada 30.jūnijam.
Vienlaikus paredzēti izņēmumi, kas saistīti ar humāniem apsvērumiem, nepārvaramu varu, valsts interesēm, starptautisko saistību un ES normatīvo aktu ievērošanu, piemēram, vīzu izsniegšana studentiem, apmaiņas skolēniem, stažieriem, brīvprātīgā un sezonas darba veicējiem.
Lai ievērotu valsts ekonomiskās intereses, vīzas paredzēts izsniegt arī starptautisko kravas un pasažieru pārvadājumu veicējiem. Grozījumi paredz nodrošināt iespēju saņemt vīzu arī personām, kas ieceļo Latvijā, lai saņemtu uzturēšanās atļauju, uz kuru neattiecas uzturēšanās atļaujas izsniegšanas aizliegums.
Lai ievērotu tiesiskās paļāvības principu, grozījumos paredzēts pārejas noteikums, proti, līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē saņemtos ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju pieprasījumus izskatītu atbilstoši Imigrācijas likuma 2022.gada 29.jūnija redakcijai.
