Pedagogu algu palielināšana saskaņā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) prasībām 2023.gadā prasītu papildu valsts finansējumu 139 miljonu eiro apmērā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē pastāstīja izglītības un zinātnes ministres padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Ozols.
Savukārt 2024.gadā būtu nepieciešams papildu 255 miljonu eiro finansējums, bet 2025.gadā - 276 miljonu eiro finansējums.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktora vietniece izglītības statistikas un finanšu plānošanas jomā Dace Kalsone norādīja, ka, iespējams, šīs summas mainīsies, jo datus vēl nepieciešams precizēt.
Tomēr komisijas deputāti izrādīja neapmierinātību par ministrijas nespēju precīzi paskaidrot, kā tieši tiek aprēķināta LIZDA prasību finansiālā ietekme, tādēļ tiek pieprasīts ministrijai iesūtīt komisijā precīzu skaidrojumu papildu finansējuma aprēķinam.
Arī LIZDA vadītāja Inga Vanaga norādīja, ka ministrijas finansiālie dati ir neskaidri un mainīgi un dažreiz aprēķinā tiek pieļautas kļūdas pat desmit miljonu eiro apmērā. Vanaga aicināja piesaistīt Finanšu ministriju, lai precīzāk un skaidrāk tiktu aprēķināta LIZDA prasību finansiālā ietekme.
Ozols papildus uzsvēra, ka pedagogu slodzes mazināšanai arī palīdzēšot mācību materiālu nodrošināšana, pie kā pašreiz ministrija strādājot.
Ozols norāda, ka vairāk tiks likts fokuss tieši uz digitālo materiālu nodrošināšanu, jo šiem materiāliem ātrāk var nodrošināt piekļuvi, kamēr fizisko materiālu izveide vidēji prasa no trīs līdz pieciem gadiem.
7.oktobrī plkst.10 norisināsies pēdējā pedagogu streika izlīgšanas komisijas sēde.
Jau ziņots, ka LIZDA plānotais pedagogu streiks sāksies 19.septembrī. Arodbiedrība paredz, ka streika plānošana un pats streiks tiks pārtraukts tikai pēc valdības lēmuma apmierināt LIZDA izteiktās divas prasības.
Viena no prasībām ir sabalansēta darba slodze. Arodbiedrība nepiekrīt Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumam, ka darba slodzi sabalansēs līdz 2028.gadam. Šis process esot pārāk ilgs, un to nevarot atļauties ar līdzšinējām problēmām.
Savukārt otrā prasība ir panākt, lai valdība pildītu spēkā esošo Izglītības likuma normu par pedagogu atalgojuma grafiku, to saskaņojot ar algas aprēķina principiem.
Vanaga atzinusi, ka arodbiedrība ir gatava kompromisiem, tomēr konkrētus kompromisa risinājumus, kas tai būtu pieņemami, neatklāja.
Piemēram, jautājumā par izmaiņām slodzēs LIZDA saprotot, ka kontaktstundu mazināšana nevar notikt uzreiz, tajā pat laikā arodbiedrība neesot gatava piekrist IZM piedāvātajam variantam izmaiņas slodzēs veikt līdz 2028.gadam, kas esot pārāk garš termiņš.
