Savukārt 2024.gadā būtu nepieciešams papildu 255 miljonu eiro finansējums, bet 2025.gadā - 276 miljonu eiro finansējums.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktora vietniece izglītības statistikas un finanšu plānošanas jomā Dace Kalsone norādīja, ka, iespējams, šīs summas mainīsies, jo datus vēl nepieciešams precizēt.
Tomēr komisijas deputāti izrādīja neapmierinātību par ministrijas nespēju precīzi paskaidrot, kā tieši tiek aprēķināta LIZDA prasību finansiālā ietekme, tādēļ tiek pieprasīts ministrijai iesūtīt komisijā precīzu skaidrojumu papildu finansējuma aprēķinam.
Arī LIZDA vadītāja Inga Vanaga norādīja, ka ministrijas finansiālie dati ir neskaidri un mainīgi un dažreiz aprēķinā tiek pieļautas kļūdas pat desmit miljonu eiro apmērā. Vanaga aicināja piesaistīt Finanšu ministriju, lai precīzāk un skaidrāk tiktu aprēķināta LIZDA prasību finansiālā ietekme.
Ozols papildus uzsvēra, ka pedagogu slodzes mazināšanai arī palīdzēšot mācību materiālu nodrošināšana, pie kā pašreiz ministrija strādājot.
Ozols norāda, ka vairāk tiks likts fokuss tieši uz digitālo materiālu nodrošināšanu, jo šiem materiāliem ātrāk var nodrošināt piekļuvi, kamēr fizisko materiālu izveide vidēji prasa no trīs līdz pieciem gadiem.