Armēnija un Azerbaidžāna otrdien paziņoja, ka nule notikušajās sadursmēs, kas ir smagākās kopš 2020.gada kara par Kalnu Karabahu, dzīvību zaudējuši gandrīz 100 karavīru.
Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija pavēstīja, ka "50 azerbaidžāņu karavīri zaudēja dzīvību vērienīgas Armēnijas provokācijas rezultātā".
Armēnija iepriekš ziņoja, ka krituši 49 tās karavīri.
Sadursmes uz Armēnijas un Azerbaidžānas robežas izraisījās naktī uz otrdienu. Abas puses eskalācijā vaino viena otru.
Krievija otrdien pavēstīja, ka tai ir izdevies panākt pamieru karojušo pušu starpā.
Ar aicinājumiem uz mieru un savaldību klajā nāca gan Krievija, gan ASV un Irāna.
Eiropas Savienība un ANO pauda bažas par situācijas eskalāciju.
2020.gada septembrī Armēnijas un Azerbaidžānas starpā uzliesmoja karadarbība par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahas strīdus reģionu, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.
Karadarbība ilga sešas nedēļas un beidzās 2020.gada 9.novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.