Ukraina vairs negrasās atteikties no dalības NATO, Kremlis to sauc par "prologu trešajam pasaules karam"

Kādas drošības garantijas Ukrainai būtu jāsaņem?

Ukrainas drošību nodrošinātu galvenokārt NATO dalībvalstis, tām būtu brīvprātīgi jāsniedz palīdzība Ukrainai uzreiz vairākās jomās. 

Pirmajās nedēļās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā par drošības garantijām tika runāts gana plaši. Ukrainas puse jau marta beigās un aprīļa sākumā piedāvāja parakstīt šādu līgumu, kad notika Ukrainas divpusējās sarunas ar Krievijas Federāciju. 

Spriežot pēc pašreizējā projekta, Ukraina sagaida, ka topošo "Kijivas drošības līgumu" parakstīs Amerikas Savienotās Valstis, Lielbritānija, Kanāda, Polija, Itālija, Vācija, Francija, Turcija, Ziemeļeiropas valstis, Baltijas valstis, Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, kā arī Austrālija, kas nav NATO alianses sastāvā.

Drošības garantijas ir brīvprātīgas un juridiski formalizētas valstu saistības palīdzēt Ukrainai. Parakstot šo līgumu, valstis apņemtos sniegt Ukrainai finansiālu atbalstu, lai atbalstītu valsts aizsardzības budžetu, atjaunotu izpostīto Ukrainas infrastruktūru, kā arī izveido jaunu valsts militāri rūpniecisko kompleksu.

Konkrētas saistības tiks noteiktas divpusējos līgumos ar galvotājvalstīm, "Kijivas drošības līgums" noteiks vispārējo ietvaru un mehānismus Ukrainas drošības nodrošināšanai.

Garantētājvalstu ieinteresētību šādu līgumu parakstīšanā starptautiskā darba grupa skaidro ar Ukrainas “unikālo ģeopolitisko stāvokli” un to, ka garantijas “ļaus sūtīt spēcīgu vēstījumu par pasaules apņēmību un vienotību cīņā pret agresoru."

Drošības garantijas ir pagaidu pasākums. Ukraina plāno iestāties NATO

Ieteikumu izstrādātāji uzskata, ka topošais "Kijivas drošības līgums" būs tikai pagaidu risinājums. Ukraina vēlas pievienoties NATO un Eiropas Savienībai. Dalība katrā no šīm organizācijām garantē aizsardzību tā saucamās kolektīvās pašaizsardzības ietvaros. Līdz tam noteikums par kolektīvo pašaizsardzību tiks noteikts gan kopējā līgumā, gan arī Ukrainas un tās sabiedroto divpusējos līgumos.

Starptautiskā darba grupa arī atzīmē, ka topošajam līgumam nevajadzētu ierobežot Ukrainas bruņoto spēku lielumu un ekipējuma līmeni.

Jaunas agresijas gadījumā sankcijas pret Krieviju būtu jāievieš automātiski

Topošajā drošības līgumā, pēc ekspertu domām, būtu jāiekļauj arī papildus drošības garantijas pret Ukrainu vērsta “bruņota uzbrukuma vai agresijas akta” ​​gadījumā. Saņemot attiecīgu lūgumu no Kijivas, Ukrainas drošības galvotājvalstīm 72 stundu laikā būtu jāizlemj, vai tās apstiprina agresijas faktu un ievieš papildu pasākumus agresora savaldīšanai. Šie pasākumi varētu ietvert sevī "diplomātiskus, ekonomiskus un militārus līdzekļus", izmantojot "visus nacionālā un kolektīvā spēka elementus."

Viens no šādiem pasākumiem - starptautisko sankciju ieviešana. Ja 2022. gada 1. septembrī spēkā esošās sankcijas pret Krieviju vai daļa no tām būtu atceltas brīdī, kad Krievija veic jaunu uzbrukumu Ukrainai, sankcijas būtu nekavējoties jāatgriež.

Tajā pašā laikā starptautiskā darba grupa uzsver, ka Ukrainas drošības galvotājvalstīm nevajadzētu atcelt pašreizējās sankcijas pret Krieviju, kamēr nav beigusies agresija pret Ukrainu, agresors nav kompensējis iebrukuma radītos zaudējumus un nodrošinājis neuzbrukšanas garantijas nākotnē. Jebkura sankciju atcelšana vai apturēšana sabiedrotajiem būtu jāapspriež ar Ukrainu.

Lai gan drošības garantijām vajadzētu būt juridiski saistošām tām valstīm, kas parakstījušas "Kijivas drošības līgumu", no darba grupas ieteikumiem nav skaidrs, kāda veida atbildība tiktu uzlikta tām valstīm, kas neievērotu parakstīto līgumu.

Kā starptautiskās darba grupas ieteikumi atšķiras no iepriekš izteiktajiem priekšlikumiem Ukrainas drošības nodrošināšanai?

Starptautiskās darba grupas ieteikumi ir pirmais publiski pieejamais dokuments par drošības garantijām Ukrainai. Neskatoties uz to, ka dažādi priekšlikumi Ukrainas drošības nodrošināšanai tika apspriesti arī martā un aprīlī, toreizējo priekšlikumu saturs nav precīzi zināms.

Par to, ar ko iepriekš bija rēķinājušies Ukrainas līderi, var spriest tikai pēc viņu publiskajiem izteikumiem.

Kijiva pavasara sarunās piekrita iekļaut Krieviju to valstu sarakstā, kas garantētu Ukrainas drošību, taču šobrīd tā pilnīgi izslēdz šādu iespēju, vēloties drošības garantijas tikai un vienīgi no citām, galvenokārt, NATO alianses valstīm.

Martā un aprīlī Ukrainas varas iestādes vēl bija gatavas apspriest valsts drošības garantijas apmaiņā pret valsts neitralitāti un nepievienošanos NATO aliansei. Iespējams, Ukrainas valdība pat bija izteikusi šādu piedāvājumu Maskavai pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī, taču šobrīd Kijiva vairs negrasās atteikties no mērķa iestāties NATO.

Kā uz priekšlikumiem reaģēja Krievija un citas valstis?

Maskavā ieteikumi par "Kijivas drošības līgumu" tika uztvertas ārkārtīgi negatīvi. Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretāra Dmitrija Peskova domām, Ukrainas vēlme pievienoties NATO aliansei ir galvenais drauds Krievijai.

"Viens no iemesliem (Ukrainas vēlme pievienoties NATO), kas radīja nepieciešamību veikt "īpašu militāru operāciju", joprojām ir un pat kļūst aktuālāks," sacīja Peskovs.

Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova topošo "Kijivas drošības līgumu" nodēvēja par "briesmīgu saistību" Rietumvalstīm. 

Pēc Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka Dmitrija Medvedeva teiktā, Ukrainai neviens šādas garantijas nedos. 

“Tas ir gandrīz tas pats, kas piemērot NATO alianses 5. pantu." 

Medvedevs šos priekšlikumus nosauca par "prologu trešajam pasaules karam".

Rietumvalstu līderu reakcija uz "Kijivas drošības līguma" priekšlikumiem vēl nav sekojusi.