Tajā pašā laikā starptautiskā darba grupa uzsver, ka Ukrainas drošības galvotājvalstīm nevajadzētu atcelt pašreizējās sankcijas pret Krieviju, kamēr nav beigusies agresija pret Ukrainu, agresors nav kompensējis iebrukuma radītos zaudējumus un nodrošinājis neuzbrukšanas garantijas nākotnē. Jebkura sankciju atcelšana vai apturēšana sabiedrotajiem būtu jāapspriež ar Ukrainu.
Lai gan drošības garantijām vajadzētu būt juridiski saistošām tām valstīm, kas parakstījušas "Kijivas drošības līgumu", no darba grupas ieteikumiem nav skaidrs, kāda veida atbildība tiktu uzlikta tām valstīm, kas neievērotu parakstīto līgumu.
Kā starptautiskās darba grupas ieteikumi atšķiras no iepriekš izteiktajiem priekšlikumiem Ukrainas drošības nodrošināšanai?
Starptautiskās darba grupas ieteikumi ir pirmais publiski pieejamais dokuments par drošības garantijām Ukrainai. Neskatoties uz to, ka dažādi priekšlikumi Ukrainas drošības nodrošināšanai tika apspriesti arī martā un aprīlī, toreizējo priekšlikumu saturs nav precīzi zināms.
Par to, ar ko iepriekš bija rēķinājušies Ukrainas līderi, var spriest tikai pēc viņu publiskajiem izteikumiem.
Kijiva pavasara sarunās piekrita iekļaut Krieviju to valstu sarakstā, kas garantētu Ukrainas drošību, taču šobrīd tā pilnīgi izslēdz šādu iespēju, vēloties drošības garantijas tikai un vienīgi no citām, galvenokārt, NATO alianses valstīm.
Martā un aprīlī Ukrainas varas iestādes vēl bija gatavas apspriest valsts drošības garantijas apmaiņā pret valsts neitralitāti un nepievienošanos NATO aliansei. Iespējams, Ukrainas valdība pat bija izteikusi šādu piedāvājumu Maskavai pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī, taču šobrīd Kijiva vairs negrasās atteikties no mērķa iestāties NATO.