Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome 15. septembra vakarā lems, vai piekritīs jaunajam Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumam pedagogu stāvokļa uzlabošanai, preses konferencē pēc valdības un LIZDA tikšanās paziņoja LIZDA vadītāja Inga Vanaga un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
LIZDA padomes ārkārtas sēdē tiks lemts, vai apstiprināt IZM piedāvājumu un atcelt pedagogu streiku, kas plānots no 19.septembra.
Kā norādīja Vanaga, lai gan pašreizējais piedāvājums iekļauj arī pirmsskolas pedagogus, tomēr joprojām tajā esot vairāki trūkumi. Piemēram, piedāvājumā netiekot iekļauti interešu izglītības pedagogi, kā arī pirmsskolas pedagogiem netiek piedāvāts sabalansēt darba slodzi.
Savukārt izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) skaidroja, ka IZM ir izskatījusi iespējas par pirmsskolas pedagogu slodzes sadalījuma maiņu, tomēr tuvākajā laikā izmaiņas nevarot ieviest, jo tas radītu papildu vakanču pieplūdumu jau pārslogotā jomā. Sekojoši ministre uzsver, ka pirmsskolu pedagogu algas palielināšana ir pirmais solis.
Kariņš preses konferences laikā uzrunāja pedagogus, norādot, ka valdība ļoti labi saprotot, ka izglītības nozare 30 gadu laikā nav līdz galam sakārtota un arī šajos četros gados ne viss ir izdarīts. "Mēs sadzirdam bažas un izjūtam nepilnības," uzsvēra premjers.
Kariņš pauda cerību, ka LIZDA vadība strādā pedagogu interesēs. Ja arodbiedrība piekristu šādam IZM piedāvājumam, pedagogi saņemtu lielāko "viengadīgo naudas palielinājumu, kāds ir bijis Latvijas neatkarības 30 gadu vēsturē".
Premjers norādīja, ka sarunas ar LIZDA nav bijušas vieglas, turklāt publiskā telpā izskanējusi arī nepatiesa informācija. Ņemot vērā minēto, premjers cer uz arodbiedrības pārstāvju saprātīgu lēmumu piekrist valdības piedāvājumam.
Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs aģentūru LETA informēja, ka gadījumā, ja LIZDA neatbalstīs IZM jauno piedāvājumu un neatcels plānoto streiku, piektdien, 16.septembrī atkārtoti notiks valdības pārstāvju tikšanās ar LIZDA vadību.
Jau ziņots, ka ceturtdien IZM pedagogu atalgojumu jautājumā piedāvāja vēl vienu alternatīvu risinājumu - papildus finansējumu 56,5 miljonu eiro apmērā no valsts budžeta, kas tika piedāvāts jau iepriekš, kā arī 12 miljonu apmērā no pašvaldību budžetiem.
No izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces (K) publicētās informācijas izriet, ka piedāvāts papildus pedagogu darba samaksai 2023.gadā un turpmākajos gados novirzīt 56,5 miljonus eiro, finansējumu darba samaksai palielinot par 11-12% pret 2022.gadu.
Piedāvājumus aptver visas LIZDA streika pieteikumā minētās pedagogu grupas pirmsskolas izglītībā, vispārējā izglītībā, ieskaitot speciālās skolas, profesionālajā izglītībā un profesionālās ievirzes izglītībā.
Vienlaikus piedāvājums palielina apmaksāto stundu skaitu, ko pedagogs velta, gatavojoties nodarbībām.
Pirmsskolas pedagogu likme no 2023.gada 1.janvāra tiktu celta līdz 1070 eiro, tuvinot to vispārizglītojošo skolu skolotāju vienas stundas samaksai.
Vispārizglītojošās skolās ar 2023.gada 1.septembri tiktu noteikta 65/35 proporcija par mācību stundām un papildu pienākumiem, vienlaikus pārejot uz 36 stundu slodzi.
Savukārt profesionālā un profesionālās ievirzes izglītībā papildus līdzekļi ir paredzēti pedagogu darba samaksas palielināšanai, līdzsvarojot slodzes.
Koalīcija jau iepriekš piedāvājusi vispārējās izglītības pedagogiem no 2023.gada 1.janvāra par 40 stundu slodzi, kurā ietverts arī ārpusstundu darbs, zemākās likmes atalgojumu palielināt no 900 līdz 1200 eiro. Pedagogiem paredzēts piedāvāt pāreju uz praksē jau pastāvošo 40 stundu darba nedēļu.
Iepriekš noteiktais vispārējās izglītības pedagogu atalgojuma piedāvājums tiek iekļauts arī jaunajā IZM piedāvājumā.
Kopumā koalīcija iepriekš vienojās par 60,2 miljoniem eiro, no kuriem 3,7 miljoni eiro tiktu piešķirti no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai ātrāk un efektīvāk nodrošinātu mācību materiālu pieejamību pedagogiem.
Savukārt valsts budžeta papildfinansējumu 56,5 miljonu eiro apmērā plānots iezīmēt, lai līdzsvarotu un sabalansētu pedagogu slodzi no 2023.gada 1.janvāra. Kā skaidrojis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), šo finansējumu nodrošinātu no budžeta pārdales vai veidošanas procesa nākamā gada budžetā.
Apkopojot provizoriskos datus par pedagogu beztermiņa streika dalībnieku skaitu, Vanaga aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja, ka pirmdien beztermiņa streiku sāks 23 601 izglītības darbinieks no kopumā 815 izglītības iestādēm, sākot ar bērnudārziem un beidzot ar augstskolām.