Premjers norādīja, ka sarunas ar LIZDA nav bijušas vieglas, turklāt publiskā telpā izskanējusi arī nepatiesa informācija. Ņemot vērā minēto, premjers cer uz arodbiedrības pārstāvju saprātīgu lēmumu piekrist valdības piedāvājumam.
Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs aģentūru LETA informēja, ka gadījumā, ja LIZDA neatbalstīs IZM jauno piedāvājumu un neatcels plānoto streiku, piektdien, 16.septembrī atkārtoti notiks valdības pārstāvju tikšanās ar LIZDA vadību.
Jau ziņots, ka ceturtdien IZM pedagogu atalgojumu jautājumā piedāvāja vēl vienu alternatīvu risinājumu - papildus finansējumu 56,5 miljonu eiro apmērā no valsts budžeta, kas tika piedāvāts jau iepriekš, kā arī 12 miljonu apmērā no pašvaldību budžetiem.
No izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces (K) publicētās informācijas izriet, ka piedāvāts papildus pedagogu darba samaksai 2023.gadā un turpmākajos gados novirzīt 56,5 miljonus eiro, finansējumu darba samaksai palielinot par 11-12% pret 2022.gadu.
Piedāvājumus aptver visas LIZDA streika pieteikumā minētās pedagogu grupas pirmsskolas izglītībā, vispārējā izglītībā, ieskaitot speciālās skolas, profesionālajā izglītībā un profesionālās ievirzes izglītībā.
Vienlaikus piedāvājums palielina apmaksāto stundu skaitu, ko pedagogs velta, gatavojoties nodarbībām.
Pirmsskolas pedagogu likme no 2023.gada 1.janvāra tiktu celta līdz 1070 eiro, tuvinot to vispārizglītojošo skolu skolotāju vienas stundas samaksai.
Vispārizglītojošās skolās ar 2023.gada 1.septembri tiktu noteikta 65/35 proporcija par mācību stundām un papildu pienākumiem, vienlaikus pārejot uz 36 stundu slodzi.
Savukārt profesionālā un profesionālās ievirzes izglītībā papildus līdzekļi ir paredzēti pedagogu darba samaksas palielināšanai, līdzsvarojot slodzes.