LIZDA nepiekrīt jaunajam IZM piedāvājumam; pedagogu streiks paliek spēkā (2)

Papildināts
TVNET/LETA
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga Foto: Zane Bitere / LETA

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) jaunajam Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumam nepiekrīt, kā rezultātā pedagogu beztermiņa streiks, kas paredzēts no 19. septembra, paliek spēkā, tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" ceturtdienas vakarā pauda LIZDA vadītāja Inga Vanaga.

"Kompromisi ir labvēlīgāki daudzām pedagogu grupām, bet mums bija divas prasības,"  LTV pauda Vanaga.

Viņa neslēpa, ka jaunais piedāvājums ir labvēlīgāks, tomēr netiek izpildīta prasība par pedagogu atalgojuma pieauguma grafika ievērošanu.

Piektdien, 16. septembrī paredzēts turpināt sarunas starp LIZDA un valdību.

Vanaga aģentūrai LETA norādīja, ka piektdien tikšanās laikā arodbiedrība centīsies pārliecināt Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), ka ir svarīgs valdības lēmums, kas uzliek pa pienākumu nākamajai valdībai, budžeta veidošanas procesā, ievērot Izglītības likumu par pedagogu atalgojuma pieauguma grafiku un šīs valdības lēmumus.

LIZDA vēlas arī panākt interešu izglītības pedagogu darba apstākļu uzlabošanu. Kā skaidroja Vanaga, šobrīd interešu izglītības pedagogi ir vienīgie palikuši bez jebkāda veida piedāvājuma par darba apstākļu uzlabojumiem.

Nobeigumā arodbiedrība arī vēlas panākt, lai kaut vai daļēji pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba slodze tiktu sabalansēta, jo, kā norāda Vanaga, jau no 2016.gada šajā nozarē esot liela nodarbinātības nevienlīdzība. Arodbiedrība piektdien lūgs pirmsskolas pedagogiem no nākamā gada nodrošināt papildus divas darba stundas citu darbu veikšanai.

Jau ziņots, ka padome šovakar lēma, vai piekritīs jaunajam Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumam pedagogu stāvokļa uzlabošanai, preses konferencē pēc valdības un LIZDA tikšanās paziņoja LIZDA vadītāja un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Ceturtdien IZM pedagogu atalgojumu jautājumā piedāvāja vēl vienu alternatīvu risinājumu - papildus finansējumu 56,5 miljonu eiro apmērā no valsts budžeta, kas tika piedāvāts jau iepriekš, kā arī 12 miljonu apmērā no pašvaldību budžetiem.

No Muižnieces publicētās informācijas izriet, ka piedāvāts papildus pedagogu darba samaksai 2023.gadā un turpmākajos gados novirzīt 56,5 miljonus eiro, finansējumu darba samaksai palielinot par 11-12% pret 2022.gadu.

Piedāvājumus aptver visas LIZDA streika pieteikumā minētās pedagogu grupas pirmsskolas izglītībā, vispārējā izglītībā, ieskaitot speciālās skolas, profesionālajā izglītībā un profesionālās ievirzes izglītībā.

Vienlaikus piedāvājums palielina apmaksāto stundu skaitu, ko pedagogs velta, gatavojoties nodarbībām.

Pirmsskolas pedagogu likme no 2023.gada 1.janvāra tiktu celta līdz 1070 eiro, tuvinot to vispārizglītojošo skolu skolotāju vienas stundas samaksai.

Vispārizglītojošās skolās ar 2023.gada 1.septembri tiktu noteikta 65/35 proporcija par mācību stundām un papildu pienākumiem, vienlaikus pārejot uz 36 stundu slodzi.

Savukārt profesionālā un profesionālās ievirzes izglītībā papildus līdzekļi ir paredzēti pedagogu darba samaksas palielināšanai, līdzsvarojot slodzes.

Koalīcija jau iepriekš piedāvājusi vispārējās izglītības pedagogiem no 2023.gada 1.janvāra par 40 stundu slodzi, kurā ietverts arī ārpusstundu darbs, zemākās likmes atalgojumu palielināt no 900 līdz 1200 eiro. Pedagogiem paredzēts piedāvāt pāreju uz praksē jau pastāvošo 40 stundu darba nedēļu.

Iepriekš noteiktais vispārējās izglītības pedagogu atalgojuma piedāvājums tiek iekļauts arī jaunajā IZM piedāvājumā.

Kopumā koalīcija iepriekš vienojās par 60,2 miljoniem eiro, no kuriem 3,7 miljoni eiro tiktu piešķirti no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai ātrāk un efektīvāk nodrošinātu mācību materiālu pieejamību pedagogiem.

Savukārt valsts budžeta papildfinansējumu 56,5 miljonu eiro apmērā plānots iezīmēt, lai līdzsvarotu un sabalansētu pedagogu slodzi no 2023.gada 1.janvāra. Kā skaidrojis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), šo finansējumu nodrošinātu no budžeta pārdales vai veidošanas procesa nākamā gada budžetā.

Apkopojot provizoriskos datus par pedagogu beztermiņa streika dalībnieku skaitu, Vanaga aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja, ka pirmdien beztermiņa streiku sāks 23 601 izglītības darbinieks no kopumā 815 izglītības iestādēm, sākot ar bērnudārziem un beidzot ar augstskolām.

Aktuālais šodien
Svarīgākais