Pēdējo piecu gadu laikā procesi valsts sociālās aprūpes centros lēnām virzās uz priekšu, taču lielākoties mēs aizvien esam tajā pašā vecajā, sistēmiskajā domāšanā, proti, ka bērnunami ir pieņemami un jāsaglabā, TVNET raidījumam “Nedēļas fokusā” norāda Valsts sociālās aprūpes centra “Rīga” vadītāja Ilze Dzene, piemetinot, ka vienlaikus gan visos līmeņos nemitīgi tiek uzsvērta deinstitucionalizācijas nozīmība.
Centrā “Rīga” - jeb tā sauktajā Kapseļu ielas bērnunamā - mīt bērni ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, un, ja arī nākotnē pieturēsimies pie uzskata, ka šādi bērni jātur vienkopus iestādēs, tad tā ir absolūta degradācija un diskriminācija, skaidro Dzene.
Vaicāta par attīstību kavējošiem iemesliem, centra vadītāja pauž, ka vēlētos redzēt lielāku iniciatīvu no ministriju puses. “Tas ir gribas jautājums. Kā piemēru varu minēt trīs bērnus, kuri gada sākumā no institūcijas pārcēlās uz dzīvokli Bolderājā - šajā gadījumā bērni, kuriem palīdz aprūpes personas, ir veiksmīgi iekļāvušies sabiedrībā. Ja mēs spētu šādi individuāli pārrunāt katra bērna iekļaušanos sabiedrībā, tad mēs izvirzītos mērķus sasniegtu krietni ātrāk,” tā Dzene. Viņa arī norāda, ka aktīvāk jāstrādā ar sabiedrības informēšanu, lai bērni ar funkcionāliem traucējumiem varētu dzīvot cieņpilni un iesaistoši - ārpus institūcijas.
Lūgta pastāstīt par sadarbību ar pašvaldībām, Dzene norāda, ka gan sadarbība, gan izpratne ļoti atšķiras no konkrētās vietvaras. Viņa uzteic Rīgu un Tukumu, taču ir diemžēl tādas pašvaldības, kas atrunājas ar resursu nepietiekamību, un rezultātā atvase turpina dzīvi Kapseļu ielā, nošķirti no savas ģimenes, jo vecākiem trūkst atbalsta īpašā bērna aprūpēšanai.
Tāpat sasāpējis jautājums ir par īpašajiem bērniem, kas sasniedz pilngadību, - tādā gadījumā viņš aprūpes centrā uzturēties vairs nevar, bet konkrētā pašvaldība nereti norāda, ka tai nav pakalpojumu, kas nodrošinātu pilnvērtīgu personas aprūpi. Dzene skaidro, ka cilvēki, kuri strādā šādu personu aprūpē, nereti izdeg, jo regulāri saskaras ar nepietiekamu finansējumu. “Tas ir prioritātes jautājums - kā mēs redzam šo sabiedrības daļu?” rezumē centra vadītāja.
Atskatoties uz aizejošās Saeimas darbu, Dzene pauž, ka no atsevišķiem politiskajiem spēkiem ir bijusi pastiprināta interese par sociālās aprūpes centru darbību un tās uzlabošanu, taču kopumā pieredze ir dažāda. “Politiķu - vienalga, vai tie būtu deputāti vai ministri, - izpratne ir ārkārtīgi būtiska, un tāpat no svara ir tas, cik profesionāla un zinoša ir viņa komanda,” tā Dzene.
Arī aprūpes centri gatavojas ziemai, kas aizvien pieaugošo energoresursu cenu dēļ solās būt īpaši smaga. Centra vadītāja pauž, ka arī filiāle domā par veidiem, kā ietaupīt, piemēram, elektrību un apkuri, un situāciju sarežģītāku padara apstāklis, ka Kapseļu ielas centram ir divas ēkas, kurās kopā mīt 27 bērni. Tiek runāts par iespējām vienā ēkā mītošos astoņus bērnus pārcelt, piemēram, uz dzīvokļiem, taču pagaidām jautājums nav atrisināts.
Dzene uzsver, ka deinstitucionalizācijas projekta finansējums jāizmanto racionāli, proti, veidojot dzīvokļus, nevis jaunu institūciju, uz kuru tiktu pārcelti bērni. Pagaidām deinstitucionalizācijas projekts ir iestrēdzis, pauž centra vadītāja.
Sarunas noslēgumā Dzene norāda, ka no jaunā Saeimas sasaukuma un jaunā labklājības ministra gaida gudrību, izpratni par saliedētu sabiedrību, pārvaldāmo jomu, kā arī viedus ministra padomdevējus. “Tas ir atslēgas vārds uz mūsdienīgu sabiedrību,” tā Dzene.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Nedēļas fokusā" saturu atbild TVNET GRUPA.
